ZĀĻU TĒJU LAPA

Pļavas tējas Gaiļbiksīšu lapas Helēna Rubīne nosauc kā pirmo drogu, kurai jābūt mājās. Tās būs labas saaukstēšanās reizē un lieliska vitamīnu piedeva ikdienas tējās. Pēc novākšanas tās tūlīt jāžāvē paaugstinātā temperatūrā (+50...+600C). Bērzu lapas, svaigi uzplaukušas, ir lielisks nieru caurskalošanas, žults, aknu darbības uzlabošanas līdzeklis. Jāžāvē, bieži pārcilājot, lai droga vienmērīgi izžūtu. Ceļteku lapas var vākt visu vasaru. Pēc savākšanas tās jānoskalo nesaspiežot. Ārējam mitrumam ļauj caurvējā nožūt un lapas žāvē, uzmanot, lai tās netiktu saspiestas. Bojātām lapām zūd to vērtība. Lielās ceļtekas der kuņģa slimībām, šaurlapu ceļtekas labākas pret klepu. No ceļteku lapām tiek vārīts sīrups ar medu. Austrijā ražots sīrups mazā pudelītē aptiekās maksā ap pusotru latu, bet paštaisītais sanāks daudz lētāk. Islandes ķērpis. Priežu silos lietainās dienās tas atgādina gļotainu, brūnzaļganu masu, bet sausā laikā tas ir skrimšļains. Lieto pret klepu. Kuņģa un zarnu slimību gadījumā tas ir kā tonizējoša rūgtviela, kas uzlabo gremošanas orgānu darbību. Ķērpis sastāv no diviem augiem - sēnes un aļģēm. Šīs sēnes producē vielas, kas paaugstina organisma pretošanās spējas. Ķērpji jāvāc sausā laikā, tad nebūs problēmu izžāvēt. Pirms tam tie jāattīra no smiltīm un citiem piemaisījumiem. Jāuzmanās no bojātā ķērpju daļām. Pēc žāvēšanas sasmalcina ap 5 mm gabaliņos. Māllēpes lapas noderēs pret negantu klepu. Tās vāc ar īsu kātiņu (1-3 cm). Jāskatās, lai uz tām nav plankumu un bojājumu. Māllēpes lapas (un arī citas lielākas lapas) žāvē, izklājot ar virspusi (tumši zaļo) uz leju. Lieliska piedeva jauktajās tējas (+Islandes ķērpji + gaiļbiksīšu lapas + mārsila laksti + raudenes laksti). Pīlādžu ziedi nav ārstniecības augs. No tiem var gatavot vitaminizētu tēju. Rudenī jāsavāc arī pīlādžu ogas. Pīlādžu ziedi + ogas (+ vēl citas skābas ogas) būs lieliska vitamīnu tēja. Nātru lapas ir brīnišķīgs līdzeklis ikdienas tējai. Nātru lapas satur ļoti daudz K1 vitamīna, kas nepieciešams asins recēšanai. Nātru lapās ir daudz hlorofila. Mazasinīgiem cilvēkiem būtu īstais laiks vākt un lietot nātru lapas. Tās nopļauj, ļauj apžūt un tad nobrauka. Pirms lietošanas tēja jāizkāš. Puplakšu lapas ir žultsdzenošs līdzeklis un der ēstgribas ierosināšanai. Mežrozīšu ziedi un augļi. No to ziedlapiņām var gatavot aromātisku nektāru. Lapiņas pievieno ikdienas tējām un desertam. Latvijā aug divas mežrozīšu sugas (kanēļroze un krokainā roze), to augļos ir sevišķi augsts vitamīnu (5% C) saturs. Augļi jāvāc, kad tie ir gatavi, bet vēl stingri. Var rīkoties divejādi: tūlīt iztīrīt no sēklām un strauji žāvēt vai žāvēt bez tīrīšanas. Žavēšanas temperatūrai jābūt augstai - līdz +900C (taču nedrīkst cept!), lai augļus var izžāvēt vienā dienā. Ja žāvēs ilgāk, C vitamīna vairs nebūs. Smiltsērkšķi. Tējai derēs lapas. Augļus žāvē, spiež sulu, vāra želeju. Melnā plūškoka ziedi kopā ar liepziediem un aveņu ogām būs labs līdzeklis saaukstēšanās gadījumos. Auzu salmi, ielikti zeķēs, der pret saaukstēšanos. Tie satur daudz silikātu un tāpēc tiek plaši pielietoti tautas medicīnā. Drīz varēs vākt raudeņu lakstus, rudzpuķu ziedus, trejdaivu sunīti. Ne visas nezāles, kas tiek dārzos izravētas, jāmet ārā. Tas pats trejdaivu sunītis! Tie jāvāc nevis tad, kad aizmetušies augļi, kas ķeras drēbēs, bet tagad (der 15 cm augu galotnītes). Lieto pret vielmaiņas traucējumiem, ekzēmu, izmanto kā sviedrēšanās līdzekli, tiem ir diurētiska iedarbība. Tīrumu kosas ir vērtīgākas par purva (tā ir pat indīga), pļavu, mežu, upju kosām. Tīrumu kosas aug skābā augsnē, tās ir ap 30 cm garas, ar sānzariņiem (četršķautņu, ar pildītu vidu), bez lapām. Pavasaros tās parādās kā dzelteni dzinumi ar sporu vālīti. Vāc tīrumu kosu vasaras dzinumus, kas ir zaļā krāsā. Tās lieto vielmaiņu slimību gadījumos, pret podagru, reimatismu, nierakmeņu kaitēm. Vasarā jāvāc vērmeļu, asinszāļu, vijolīšu laksti (ar lietošanu nevajag aizrauties). Vaivariņu lakstu galotnītes (iepriekšējā gada dzinumi) jāvāc vēlāk (jūlijā, augustā), kad nogatavojas augļi. Lietojot jāuzmanās, jo tas ir indīgs augs. Nelielā koncentrācijā tas ir labs pretklepus līdzeklis. Farmācijā izmanto divšķautņu asinszāli. No citām to atšķir pēc tā, ka tai uz stumbra ir izteiktas divas šķautnes un, paceļot tās lapiņu pret sauli, izskatās, ka lapa būtu sadurstīta ar adatu (caurspīdīgi, mazi punktiņi). Vācot asinszāles, plaukstas krāsojas asinssarkanā krāsā. Derīga gremošanas traucējumu novēršanai, lielisks nomierinošs līdzeklis. Ārīgi lieto brūču dziedēšanai - nobrauka ziedus un lapas, uzlej labu eļļu un divas nedēļas tur saulē uz palodzes, bieži sakratot. Eļļa iegūs sarkanu krāsu un būs lielisks līdzeklis apdegumu un apsaldējumu ārstēšanai, brūču dziedināšanai. Ogu laiks Ogu laikā jāizmanto viss, ko daba dod. Vispirms tās jāēd svaigā veidā. Ne velti saka, ka tajās mājās, kur ēd zemenes, ārstam nav ko darīt. Ogas var kaltēt. Tējām der arī zemeņu lapas. Mellenes jāvāc, tikko tās ir gatavas (būs lielisks pretcaurejas līdzeklis). Meža avene ir aromātiska un garšīgāka, bet kazeņu un cūceņu ogas ir tikpat veselīgas. Dārza tējas No savvaļas ķimenēm būs laba tēja, tās ir arī lieliska garšviela. Tāpat arī diļļu sēklas. Kumelīties der gan iekšķīgi, gan ārīgi. Piparmētra nav sastopama savvaļā, taču katrā dārzā vajadzētu atrast stūrīti, kur to audzēt. Lieliska tēja būs no kliņģerīšu ziediem. «Augi stiprina organismu,» saka farmācijas doktore Rubīne. Viņas pašas iecienītākā tēja ir ķimeņu augļi + piparmētru lapas +kumelīšu ziedi. Tā ir lieliska attīroša tēja. Kad H.Rubīnei jādzer īstās zāļu tējas, kuras nebūt nav vienmēr garšīgas, viņa pievieno vismaz pusi melnās tējas un piekož (!) medu. Jauktajās tējas viņa pievieno žāvētus ābolus, cidonijas, vilkābeļu vai mežrozīšu augļus, kaltētas upenes. Lieliska piedeva tējai ir izžāvēta apelsīnu miziņa. Ārstniecības augi un zāļu tējas jāvāc pēc iespējas tālāk no apdzīvotām vietām. Tuvāk par 100 m no ceļa savākti augi var izrādīties inde cilvēka organismam. Tāpēc arī nevajadzētu riskēt un pirkt ārstniecības augus no svešiem cilvēkiem. Drogas ņem no slimību un kaitēkļu nebojātiem augiem. Ievācot drogas, nedrīkst bojāt visu augu. Nevajadzētu to nošķīt pavisam pliku (lai paliek kaut kas arī putniem un sēklai citam gadam). Rūpīgi jāseko, lai drogām nebūtu klāt citu augu piemaisījumu. Ārstniecības augus žāvējot, tie jāsargā no tiešiem saules stariem. Telpā jābūt labai ventilācijai. Jo ātrāk augi izžūst, jo vairāk saglabājas vitamīni un citas vērtīgās vielas. Izkaltušās drogas glabā audekla vai papīra maisiņos, sausā, tumšā vietā. Var glabāt nesasmalcinātas. Ja augi kārtīgi izkaltēti, var sasmalcināt un glabāt slēgtā traukā. Optimālā koncentrācija - tējkarote drogu uz tasi (150 g). Ja augos ir ēteriskās eļļas, tad labāk tēju gatavot ar uzliešanu. Ja droga cietāka, to var mazliet pavārīt. Vislabāk būs, ja tēja tiks turēta termosā. Tad no auga tiek izvilkts viss labums. Veikalos pirktās paciņtējas maksā dārgāk nekā pašu lasītās. Ja dzerat tēju ar medu, to nevajag iemaisīt krūzē. Daudz garšīgāk un vērtīgāk būs tad, ja medus tiks «piekost klāt» no tējkarotes, kam uzdzer malciņu tējas. Saaukstēšanās gadījumos tēju dzer karstu, ārstnieciskās tējas dzer remdenas. Vasarā slāpes lieliski remdē auksta, nesalda zāļu tēja. Tekstilmāksliniece Dzintra Vilks: «Man patīk mūsu pašu dārzā audzētās tējas, piemēram, piparmētras, citronmelisa. Lapiņas nekaltēju, mums tās ļoti garšo svaigā veidā. Mundrumam un dzīvespriekam labas ir vitamīnu tējas, piemēram, mežrozīšu augļu tēja. Visas tējas dzeram ar citronu. Ļoti garšo zaļās tējas, viena no tādām ir ķīniešu tēja ar jasmīniem. Esmu pat iegādājusies īstu ķīniešu servīzi, kuru lietojam tējojot. Vasarās izeju veselu tējas kūri. Katrai sievietei vajadzētu tādas taisīt, piemēram, mēnesi dzert raspodiņu vai kliņģerīšu tēju. Jebkura tējas smarža manī saistās ar atmiņām. Liepziedu tēju spilgti atceros no Valda Staburaga bērniem. Man iesēdies galvā Janča vai Mārča teiktais, ka liepziedi jālasa bez «spārniņiem», tad tēja nebūšot gluma.» Man patīk tējas vākšanas rituāls, kad eju pa pļavu, pa birzīm. Tīk arī kaltētas tējas smarža. Ziemā tā rada spilgtas atmiņas par vasaru. Bieži vien tēju nemaz neizdzeram, bet tā smarža istabā ir burvīga. Vīgrieži, raspodiņi, liepziedi... pasakaina aromātu buķete! Atzīstu, ka zāļu tējas vajag dzert ne mazāk kā trīs litri dienā.» Leopolds Ozoliņš, deputāts: «Mūsu mājā kafiju dzer tikai sieva. Man no beznosēdumu kafijas, piemēram, paliek nelaba dūša. Es un dēli Pauls un Māris dzeram tikai tēju vai pienu. Tēja ir lielākā cieņā. Tā ir pašu lasīta. Gaiļpiešus lasām Korģenē pie Salacas. Tur ir cilvēku neskarts stūrītis. Tēju gatavo sieva. Nezinu, ko ar ko viņa samaisa, bet dzeram tējas daudz - pelašķus (tos gan nedaudz, jo rūgti) piparmētras, māllēpes, asinszāli, raspodiņus, meža zemenītes, avenītes , vārdu sakot, visu, kas labs aug laukā. Tēju malkojam no dažādām tasēm, tikai ne no melnām, jo tad nevar redzēt tējas brīnumaino dzidro krāsu. Saldinām ar Paula ievākto medu, stropi mums tepat pie mājas. Tējas vajadzētu dzer daudz vairāk, nekā latvieši to tagad dara. Es nopirku 64 hektārus zemes - pļavas, birzis, tur vāksim tējas cilvēka nepiegānītā dabā. Ja viss būs labi, tad rudenī aptiekās jau būs nopērkamas skaisti iesaiņotas ekoloģiski tīras zāļu tējas un klāt pievienota lietošanas pamācība. Tās būs Dr.Leopolda zāļu tējas.» Augu vākšanas kalendārs VI VII VIII IX X Asinszāļu laksti n n Aveņu augļi n n Baldriāna saknenis n n n Biškrēsliņu ziedi n n n Ceļteku lapas n n n n Ievu augļi n n Dzelteno kaķpēdiņu ziedi n n n Kalmju sakneņi n n n Kliņģerīšu ziedi n n n n Kosu laksti n n n Kumelītes n n n Ķimenes n n n Liepu ziedi n n Māllēpes lapas n n Mārsila laksti n n Māteru laksti n n n Melleņu augļi n n Milteņu lapas n n n Nātru lapas n n Pelašķu laksti un ziedi n n n Pieneņu saknes n n n Pīlādžu augļi n n n Piparmētras n n Puplakšu lapas n n Raudeņu laksti n n Meža retēja saknenis n n Meža zemeņu lapas n n Rožu augļi n n Rudzupuķu ziedi n n n Struteņu laksti n n Trejdaivu sunīšu laksti n n n Maura sūrenes laksti n n n Vaivariņa laksti n n Vēmeles laksti n n Vilkābeļu augļi n n n Zaķpēdiņu laksti n n