Zīgerista runasvīrs

Pozīcijas deputāti atzinīgi vērtē jaunā censoņa darbaspējas un zināšanas, vienlaikus bilstot, ka viņš neatrodas īstajā kompānijā. Aivars Kreituss saka: «Zīgerista paziņojumi uzliek muļķīgu zīmogu arī cilvēkiem, kas ar viņu kopā strādā. Tur ir zināms traģisms, ka Kārlis Čerāns ir tādā situācijā. Ja viņš atrastos citā partijā un būtu, piemēram, izglītības ministrs, tad varu iedomāties, kā ar savu centību viņš cīnītos par savu nozari un naudu tai, ... kamēr premjers viņu izmestu ārā.» Bet K.Čerāns saka: «Man ļoti gribas strādāt kopā tieši ar Joahimu Zīgeristu, kas politikā labi prezentē kristīgo nostāju un kristīgi sociāli konservatīvo platformu - šīm idejām Latvijā ir nākotne.» Matemātiķis no bērnības K.Čerāna kolēģi vispirms norādīja uz viņa kristīgā cilvēka būtību. «Viņš ir viens no visgodīgākajiem Saeimas deputātiem, kas skaidrojams ar to, ka viņš ir dziļi kristīgs cilvēks, kuram iešana baznīcā nav poza,» sacīja frakcijas konsultante Dace Virtmane. Kristīts bērnībā, regulāri baznīcu sācis apmeklēt atmodas gados, jo K.Čerāna māte ir universitātes docente un tāpēc viņš šo to nevarēja atļauties. Bet par savu labo izglītību K.Čerāns - nu jau datorzinātņu doktors - pateicas tieši mātei. «Viņa jau no agras bērnības man mācīja matemātisko domāšanu un deva iespēju iegūt labu matemātisko izglītību,» saka K.Čerāns. Šīs aizraušanās dēļ viņa biogrāfija ir mazliet garlaicīga un mazliet apbrīnojama. Skolā sācis iet sešu gadu vecumā, no Ulbrokas braucot uz Rīgas 1.vidusskolu, kas ir slavena ar saviem matemātiķiem, pie kādiem varētu pieskaitīt arī K.Čerānu. Skolas un studiju biedrs Māris Detlavs teica: «Viņš 1.vidusskolas krējumā bija pats krējumiņš.» 1983.gadā Čerāns kļuvis ne tikai par Latvijas matemātikas olimpiādes uzvarētāju, bet arī par vienu no labākajiem bijušajā Padomju Savienībā, kad pavisam maz pietrūcis, lai startētu starptautiskā mērogā. Fizikas un matemātikas fakultātes Lietišķās matemātikas specialitāti viņš beidza ar sarkano diplomu, pēc tam aspirantūra Matemātikas un informātikas institūtā teorētiskajā datorzinātnē, 1992.gadā aizstāvēta disertācija. «Datorzinātnē mani interesēja matemātiskie modeļi, kas ir pamatā datorprogrammu izstrādei un to pareizības nodrošināšanai, otrā plānā atvirzot šo modeļu tehniskās realizācijas iespējas,» saka K.Čerāns, kuram ir bijusi iespēja stažēties arī Zviedrijā un zinātniskajos komandējumos pabūt kādās 14 valstīs. Viņš ir Latvijas Universitātes docents un joprojām strādā par vadošo pētnieku Matemātikas un informātikas institūtā. Viņš saņēmis Eiropas akadēmijas jauno zinātnieku prēmiju. Māris Detlavs teica: «Birciņu «matemātiķis» Kārlim varētu piekārt - viņš varētu būt tāds dabā neeksistējošs tīrs matemātiķa variants. Man ir liels prieks, ka viņš ir Saeimā - viens no gudrākajiem cilvēkiem, ko es pazīstu. Domāju, ka viņš šajā parlamentā ir arī viens no godīgākajiem, kas nav tur gājis pašlabumu meklēt.» Meiteņu kursa luteklis? «Kārlis mācījās matemātiķu grupā, kurā bija daudz meiteņu, kas viņu lutināja,» stāsta fizmats un LC frakcijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, kam negrib piekrist Čerāna grupas biedrene Signe Bāliņa: «Mēs viņu nelutinājām, drīzāk viņš mūs, pēdējos kursos pacietīgi skaidrojot lietas, ko nesapratām.» Viņa arī teica, ka sarkanais diploms nozīmējot to, ka viņš patiešām to visu zina, un atcerējās situāciju, kādā viņu kurss bija nonācis, kad bija jākārto valsts eksāmens marksismā-ļeņinismā... Tas bijis 1988.gadā. «Kārlis toreiz bija ļoti uztraucies, jo situācija bija divdomīga, kuras dēļ viņš varēja zaudēt sarkano diplomu,» atceras S. Bāliņa. A.Panteļējevs, kas bija viens no fakultātes komjauniešu līderiem, gandarīts atzina: «Kārlis strādāja pie manis komjaunatnes birojā, organizējot studentu zinātnisko darbu. Viņam jau toreiz bija liels aktivitātes lādiņš, bet viņš patiešām ir arī spējīgs matemātiķis.» Neraugoties uz to, viņš tomēr nav ignorējis saviesīgus pasākumus. M.Detlavs: «Bet es neesmu dzirdējis, kad viņš ļerkstētu par triviālām lietām, viņš ir nopietns cilvēks, ar kuru nav problēmu parunāties par nopietniem jautājumiem.» Šādus vakarus K.Čerāns, ko uzskata par sirsnīgu un draudzīgu jaunekli, apmeklē arī tagad, kā apliecināja Dace Virtmane: «Ar Kārli ir interesanti būt kopā saviesīgos pasākumos, kur viņš saista ar humora izjūtu, dziedāšanu un dejošanu.» Oficiālas uzziņas liecina, ka vienu gadu viņš ir dziedājis Gēteborgas latviešu korī un vienu gadu dejojis fakultātes deju kolektīvā. Interesanti, ka K.Čerāns praktiski nav lietojis alkoholu un nav smēķējis, bet viņš to ir (ne)darījis tik neuzkrītoši, ka studiju biedri nav pamanījuši. «Patiešām!? Jā, neatceros viņu lietojam alkoholu. Bet pirmajā kursā viņš nemācēja dziedāt, taču ar savu fantastisko gribasspēku iemācījās gan dziedāt, gan dejot. Viss viņam nāk ar baigo darbu,» secina S.Bāliņa. Tēvs ieved politikā Savā būtībā viņš ir zinātnieks, bet par sava veida misiju uzskata atrašanos politikā. «Man jau pašam gāja labi, bet es redzēju, cik daudziem cilvēkiem iet grūti. Sapratu, ka ar savām zināšanām un spējam es varētu cīnīties par taisnību sabiedrībā,» stāsta K.Čerāns. 1994.gada 18.novembrī tēvs Henrihs Čerāns, kas ir politiski represētais, dēlu uzaicināja līdzi uz Jelgavu, kur notika Tautas kustības Latvijai dibināšana, kas deva impulsu iesaistīties kustībā un kandidēt 6.Saeimas vēlēšanās. K.Čerāns ir arī Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, un komisijas priekšsēdētājam Edvīnam Inkēnam nācās pārliecināt kolēģus, lai saglabātu šo amatu Zīgerista partijas deputātam. E.Inkēns sacīja: «Kārlis ir labs komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Uzskatu, ka opozīcijai ir jābūt daļēji pie varas, lai, mainoties situācijai, amatos nonāktu cilvēki ar pieredzi. Un Čerāna kungam tāda būs.» E.Inkēns arī prognozē, ka no Čerāna varētu attīstīties labs sociāldemokrāts. «Viņam ir gudra galva, bet tajā pašā laikā specifiskās izglītības dēļ varētu vēlēties plašāku redzesloku. Centīgs. Ir gatavs savu lomu pildīt līdz galam, reizēm balsojot par visabsurdākajiem priekšlikumiem tikai tāpēc, ka domā - opozīcijai ir jāveic pretdarbība,» saka E.Inkēns. Ir politiķi, kuriem šķiet, ka K.Čerāns pārlieku daudz sevi šķiež sīkās lietās. Nu jau viņu sāk dēvēt arī par Jāņa Lagzdiņa sabiedroto korupcijas novēršanas cīņā, jo, pateicoties Čerāna pūliņiem, valdībai nācās nodrošināt, lai augstākās amatpersonas uzrādītu bezskaidras naudas uzkrājumus. Lai tos atklātu visas valsts amatpersonas, Čerāns panāca prasības iesniegšanu Satversmes tiesā. Viņa jaunība ļauj attīstīt elastīgu darbību, uzskata M.Lujāns, atzīdams, ka viņš tomēr esot visai atrauts no reālās dzīves. Arī Andris Saulītis domā līdzīgi. «Kārlis ir spilgts piemērs personas konfliktam ar realitāti. Analīzes gaitā viņš ņem vērā informāciju, kas neapstiprinās pieredzē,» teica A.Saulītis. Apliecinot, ka Čerāns veidojas par profesionālu politiķi, Kārlis Leiškalns prognozē viņam neveiksmi politikā, jo «datorprogrammētājam ir grūti strādāt destruktīvā režīmā, neveidojot konstruktīvas programmas, bet piebāžot sistēmu ar vīrusiem». Ideālista sūtība Ir brīži, kad daži Saeimas zālē novaidas, ja stundas laikā K.Čerāns ir pamanījies uzskriet tribīnē kādu astoto reizi. Sevišķi dzēlīgi uz to reaģē Ilga Kreituse, kas sacīja: «Viņš man atgādina Juhana Smūla Pulkveža atraitni. Citādi es nevaru komentēt šādus runas plūdus. Manuprāt, tā jau ir slimība.» Pēc Aivara Kreitusa domām, runāšana par visiem jautājumiem radot situāciju, kad viņā vairs daudzi neklausoties pat tad, ja runas ir argumentētas. «Tehnoloģiski viņš māk sevi pasniegt, bet tajās runās nav iekšā dvēseles,» saka Modris Lujāns. Tam, ka frakcija deleģējusi K.Čerānu paust opozīcijas viedokli tribīnē, ir vairāki iemesli - viņa māka nodrošināt argumentus; prasme izvēlēties efektīvus epitetus, nepārkāpojot robežu, pateicoties iedzimtai inteliģencei; spēja ātri reaģēt uz notiekošo. D.Virtmane arī atzina, ka K.Čerāns ļoti daudz strādājot, Saeimā pavadot garas dienas, ko, nebūdams precējies, var atļauties. Zināms laiks tiek veltīts arī zinātnei. Vērojumi liecina, ka pārgurumu reizēm neizdodas noslēpt arī Saeimas sēžu dienās, kad nereti K.Čerāns klusām aizslīd zāles aizmugurē un šķiet, ka pasnauž. Viņš pats to negrib atzīt: «Garu debašu laikā man patīk vērot sēdi no zāles aizmugures, neatrodoties ap deputātiem esošās nelabvēlīgās auras ietekmē.»