Znaroka sirds

Būt vai nebūt Znarokam izlasē - gandrīz vai tik retoriskā formā tika formulēts Vasiļjeva drosmīgais lēmums. Tas tikai vēlreiz apliecināja, ka šis Čeļabinskas apgabala Ustkatavā dzimušais puisis ir atstājis dziļas un paliekošas pēdas Latvijas hokejā. UZ RĪGU AR SKANDĀLU Stagnācijas pilnbriedā imigrācija no Krievzemes malu malām aptvēra arī sporta lauciņu. Hokejs un futbols bija sporta veidi, kuros iebraucēju īpatsvars īpaši nospieda pašmāju talanta asnus. Daudzi šurp atvestie spēlētāji atgriezās Krievijā, bet no palicējiem neapstrīdami spilgtākā personība Latvijas sportā ir neviens cits kā Oļegs Znaroks. Zīmīgi, ka Znarokam jau ierašanās Rīgā sākās ar skandālu. PSRS jaunatnes izlasē 1981./1982.gada sezonā Oļegs kļuva par Eiropas junioru (U-18) čempionu, turnīrā gūdams visvairāk - 16 (8+8) rezultativitātes punktu čempionvienības sastāvā. Čeļabinskas Traktor komandas vadība negribēja savu jauno talantu atlaist, lai gan Znaroku toreiz iekāroja visi PSRS augstākās līgas klubi, Maskavas CSKA ieskaitot! Oļegs atbrauca uz Rīgu un par savu izvēli toreiz samaksāja ar vienas sezonas diskvalifikāciju. Starp citu, hokejists vienmēr ir uzsvēris, ka Rīga no visām pilsētām viņam esot īpaši tuva. Astoņdesmito gadu beigās Znaroku aicināja uz Maskavas Kriļja sovetov, bet viņš palika Dinamo. Un atkal samaksāja. Šoreiz jau ar pasaules čempiona titulu. 1990.gadā ar rezultatīvu spēli Rīgas Dinamo 11.numurs bija pelnījis vietu PSRS izlasē, taču otrais treneris Igors Dmitrijevs (viņš vadīja Kriļja sovetov) panāca, ka uz pasaules čempionātu Bernē aizbrauc viņa bijušais audzēknis Prjahins. Varbūt vainīga bija Znaroka asā mēle. Kad Novogorskā izlases treniņnometnē Irbes un Znaroka istabiņā treneris Dmitrijevs lika ienest vēl vienu gultu, Oļegs sev raksturīgā manierē izmeta: Kas mēs - mīkstie, vai? Par Znaroka izteicienu krājumu varētu rakstīt daudz. Hokeja līdzjutējiem vislabāk atmiņā palikuši 1996.gada Eindhovenas pasaules čempionāta notikumi. Ledus hallē mikrofoni bija novietoti tieši aiz apmalēm, un Oļega krievu lamu vārdu paleti dzirdēja visa Latvija. Te būtu noteikti jāieraksta viens fakts no Znaroka biogrāfijas. Proti, pēc padomijas darbaļaužu iedalījuma viņš ir uzaudzis kalpotāju ģimenē - tēvs bija futbola treneris, māte skolā mācīja vācu valodu... Pēc Eindhovenas arī izcēlās diskusija: vai Znaroks ir pelnījis Latvijas pilsonību? Raugi, nav šaubu par viņa sasniegumiem ledus laukumā, taču ar valsts valodas apguvi hokejistam esot pašvaki. Pretstatam - itin labas ir Oļega vācu valodas zināšanas. Kāpēc? Vēlreiz jāieskatās minētajā vecāku profesiju uzskaitē. DROSMĪGS JEBKURĀ VIETĀ Rakstot par Znaroku, žurnālisti labprāt atgādina asiņainos 1988.gada 2.janvāra notikumus. Restorānā Jūras pērle Oļegs ģimenes lokā svinēja 25.dzimšanas dienu, kad izcēlās nežēlīgs kautiņš ar uzbrucējiem, kuru vidū bija kriminālā autoritāte Ivans Haritonovs. Toreiz Znaroks uzskatāmi parādīja vienu no savām rakstura īpašībām - drosmi un nepiekāpību jebkurā dzīves situācijā. Pašam Znaroku pārim Oļegam un Ilonai to dienu notikumi ir kā smeldzīgs pavasara bites kodiens. Kad kāds no krievvalodīgajiem izdevumiem hokeja pavasara trakumā atkal bija tēlaini izgaismojis Jūras pērles kautiņu, Sporta pils gaitenī Ilona žurnālistus sagaidīja ar jautājumu - vai tiešām nebūs gana atgādināt tos Jūrmalas notikumus? Iespējams, Znarokiem incidenta aprakstīšana bija divtik nepatīkama tāpēc, ka Oļegs un Haritonovs pēc tam kļuva par labiem draugiem. Pazīstami viņi bija jau pirms dūru vicināšanas, jo nav noslēpums, ka attiecīgo aprindu ļaudis labprāt drūzmējas ap populāriem sportistiem. Vasaras atvaļinājuma laikā Sporta pilī Znaroku var ieraudzīt arī ledus treniņā kopā ar kādu no apsardzes firmas komandām. Pazīšanās ar «jumtu organizācijas» biedriem Oļegu nepasargāja no vēl kāda nepatīkama starpgadījuma. Rīgas centrā nezināmi ļaundari nezināmā (Krievijas?) virzienā Znaroka sievastēvam aizdzina no Vācijas atvesto Oļega džipu. Meklēšana pa visiem kanāliem beidzās bez rezultātiem. JA VAJAG, VAR UZDZIEDĀT Znarokam ir straujš raksturs. Vienā brīdī viņš var eksplodēt, bet jau pēc pāris minūtēm turpināt tērzēt, it kā nekas nebūtu bijis. Latvijas hokeja treneri atceras, ka šā iemesla dēļ ar Oļegu vienmēr ir bijušas problēmas. Juris Reps zināja teikt, ka jau astoņdesmito gadu vidū Kandavas treniņnometnē Znaroks pēc sarunas ar Dinamo vecāko treneri Vladimiru Jurzinovu atļāvies durvis aizcirst ar skaļu blīkšķi. Diplomātija nav Oļega stiprā puse. Ja viņš uzskata, ka kāds no spēlētājiem ir nepatiesi apvainots, Znaroks jeb Barmaļejs, kā viņu mēdz dēvēt, jebkuram, acis nepamirkšķinādams, pateiks visu, ko domā. Ne velti savulaik aizsargs Agris Freimanis kādā no intervijām uzsvēra, ka 80.gadu vidū viņa konflikta laikā ar Dinamo vadību ne jau latvieši viņu atbalstījuši, bet gan krievs Znaroks. Paralēli ripas spēlei dinamieši turpināja dienestu robežapsardzes karapulkā un ģenerālis Ivanovs vai Petrovs varēja nomierināt praporščiku Znaroku vai leitnantu Froļikovu. Laikabiedri saka, ka tā esot bijusi laba svira Oļega piezemēšanai. Tomēr Dinamo beigu periodā, kad otrreiz galvenā trenera grožus pārņēma Ēvalds Grabovskis, Znaroks komandā ieguva tikpat lielu vārda brīvību kā Ēvalds Arturovičs (tā spēlētāji dēvē Grabovski). Pavisam cits Znaroks ir ģimenes lokā. Viņš vienmēr uzsver, ka nekad neatļausies pat skarbākus vārdus pateikt savām trim dāmām - sievai Ilonai un abām meitām. Hokeja līdzjutējam, kas pieradis laukumā redzēt kaujiniecisku Znaroku ar tieksmi iedunkāt kādu no pretiniekiem, grūti iedomāties šo pašu hokejistu sēžam uz dīvāna un pinam meitām biželes. Ja neticat, pārlapojiet deviņdesmito gadu sākumposmu laikrakstus. Tur iegūsiet pat ilustratīvu apliecinājumu iepriekš teiktajam. Sieva Ilona esot arī vienīgais cilvēks, kura spēj Oļegu ietekmēt. Spēlētāju kolektīvā Znaroks centās būt līderis ne tikai laukumā, bet arī saviesīgos pasākumos. Pēc 1998.gada pasaules čempionāta izlases banketā viesnīcas Latvija lielajā zālē Značoks ne tikai visiem veltīja siltus vārdus, bet arī uzdziedāja «par zaķiem». Skanēja ne sliktāk kā Jurijam Ņikuļinam kaimiņzemes kinošedevrā. Znaroka līdzgaitnieki labprāt atceras tikai hokejista labās īpašības, norādot uz viņa drosmi un cīņas sparu. Jā, Oļegs ir bijis ļoti spurains, pat rupjš, bet es nevēlos to atklāti afišēt. Atbrauks viņš uz Rīgu un man uzbļaus: tu, ko par mani tā izrunājies! - aptuveni tā atbildēja vairāki hokeja aprindu ļaudis. Savs viedoklis par Znaroka atstādināšanu no izlases ir Aigaram Ciprusam, kas pašlaik spēlē Somijā: «Viņš neapšaubāmi komandā bija autoritāte. Tomēr nevar noliegt, ka Latvijas izlasē Znaroka laikā darbojās vecā padomju hokeja skolas sistēma. Citur pasaulē tā vairs nenotiek. Treneru un hokejistu savstarpējās attiecības kļuvušas daudz profesionālākas. Viņam noteikti bija smagi apzināties trenera Vasiļjeva izvēli, bet tāds reiz būs ikviena spēlētāja liktenis. Katram reiz pienāk brīdis, kad ir jāaiziet.»