CNN un The New York Times vēsta par slepenā ASV Aizsardzības izlūkošanas pārvaldes sākotnējā izvērtējumā konstatēto, ka ASV bruņoto spēku raķešu triecieni Irānas kodolobjektiem nav iznīcinājuši tās kodolprogrammu, vien "atbīdījuši tās attīstību atpakaļ par dažiem mēnešiem". Izdevies iznīcināt tikai nelielu daļu Irānas rīcībā esošo kodolmateriālu, bet lielāko daļu jau bagātinātā urāna Irānai izdevies pirms triecieniem pārvietot un noslēpt. ASV triecienos trim Irānas kodolprogrammas objektiem Isfahānā, Natanzā un Fordo naktī uz 22. jūniju nodarītie postījumi arī neesot bijuši tik būtiski, lai varētu runāt par pilnīgu kodolprogrammas iznīcināšanu. Urāna bagātināšanā izmantotās centrifūgas lielākoties esot darba kārtībā, triecienos nozīmīgākie postījumi nodarīti objektiem, kas atradās virs zemes.
ASV prezidents Donalds Tramps ierakstā Truth Social nosauca mediju atstāstīto izlūkdienesta izvērtējumu par viltus ziņām, kuru mērķis ir "pazemināt vēsturē vissekmīgāko militāro triecienu nozīmi". "Irānas kodolobjekti ir pilnībā iznīcināti!" rakstīja D. Tramps. Plānots, ka šodien un rīt ASV izlūkdienestu, ārlietu un aizsardzības resoru vadītāji ar slepenu izvērtējumu par triecieniem Irānai iepazīstinās abu ASV Kongresa palātu deputātus.
Intervijā Associated Press Izraēlas vēstnieks Francijā Džošua Zarka teica, ka tik daudzu – 14 – Irānas kodolzinātnieku nogalināšana "aizsviedīs tās kodolprogrammu pagātnē par diezgan daudziem gadiem" un padarīs "gandrīz neiespējamu" to, ka Irāna varētu radīt kodolieročus no tā, kas palicis no kodolinfrastruktūras un materiāliem pēc masīvajiem Izraēlas gaisa triecieniem un bunkurus caursitošajām bumbām, ko raidīja ASV bumbvedēji.
Londonas domnīcas International Institute for Strategic Studies analītiķis Marks Ficpatriks intervijā AP pauž viedokli, ka triecieni un zinātnieku nogalināšana atsviedīs kodolprogrammu pagātnē par kādu laika posmu, taču Irānai esot pietiekami zinātnieku resursi, lai to atjaunotu.