"Tenisu sāku spēlēt, jo arī mana mamma bija profesionāla tenisiste. Viņa saka, ka jau uzreiz bija nolemts, ar ko es nodarbošos, un man pašai lielas izvēles nebija. Sāku trenēties aptuveni četru gadu vecumā, bet piecos gados ar sarkanajām bumbām jau spēlēju pirmajos turnīros," stāsta Valērija Maija.
"Amatieru līmenī esmu apguvusi slēpošanu un slidošanu, tomēr, lai ar citiem sporta veidiem nodarbotos nopietnāk, man neatlika laika. Pārsvarā aizvadu divus tenisa treniņus dienā un trīs reizes nedēļā vēl papildus trenēju fizisko sagatavotību. Tomēr mans treneris Ņikita Švačko seko līdzi tam, kā jūtos, un atkarībā no tā treniņu grafiks var tikt koriģēts. Daudz palīdz arī treneris Jānis Mellups."
"Teniss attīsta gan fiziski, gan intelektuāli, jo, ja nepadomā soli uz priekšu, var zaudēt spēli. Pateicoties tenisam, esmu ieguvusi draugus visā pasaulē. Mana stiprā puse ir izturība, kā arī tas, ka nekad nepadodos. Cīnos līdz galam pat tad, ja šodien nav mana īstā diena."
"Manas līdzšinējās karjeras lielākais sasniegums ir iekļūšana finālā ITF junioru turnīrā Itālijas pilsētā Peskārā. Tas bija mans pirmais junioru fināls karjerā. Savukārt U14 vecumā uzvarēju pirmās kategorijas turnīrā citā Itālijas pilsētā Palermo."
"Laikā, kad nav pandēmijas, Latvijā man sanāk būt ļoti reti. Ziemā sezonai gatavojamies Spānijā, bet pēc tam aizvadu 2–3 turnīrus mēnesī. Ja mēneša laikā nedēļu esmu mājās, tas jau skaitās daudz. Līdz septītajai klasei mācījos Latvijas Starptautiskajā skolā, bet mācības klātienē un tenisu bija ļoti grūti apvienot, tāpēc tagad jau divus gadus tiešsaistē mācos Kalifornijā bāzētajā privātskolā Laurel Spring School. Pati varu kontrolēt savu mācību grafiku un savienot to ar tenisu."
"Karjeras mērķi man ir visaugstākie - būt labākajai pasaulē. Uzvarēt Grand Slam turnīros. Ceru, ka Latvijā būs aizvien vairāk labu tenisistu – jo lielāka konkurence, jo mēs visi labāk spēlēsim," noslēdz jaunā tenisiste.
hmmm
ruksis