Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +22 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 15. augusts
Dzelde, Zenta, Zelda

Sagatavot savu "mentālo muskuli"

Starpsezonā sportisti ķermeni attīsta ar dažādu treniņu palīdzību – skrienot, lecot, darbojoties ar svariem utt. Tas viss mums palīdz kļūt stiprākiem, ātrākiem un sasniegt labākus rezultātus sacensībās. Tomēr fiziskās sagatavotības treniņi palīdz sagatavoties arī psiholoģiski, attīstot īpašības, kas noder sacensību sezonas laikā. Turklāt īpaši pat nevajag mainīt ierasto treniņu ritmu.

Lielākā daļa darba pie sporta psiholoģiskās sagatavotības bieži vien notiek kabinetos, speciālistu klātbūtnē runājot par metodēm, paņēmieniem, kurus katrs individuāli var izmantot sava sportiskā potenciāla attīstīšanai. Sākumā apgūstam metodes, tad integrējam treniņos, lai vēlāk tās pārzinātu un pielietotu arī sacensībās. Līdzīgi kā ar katra sporta veida tehniku, kur treneris vispirms izstāsta, kā tas jādara, mēs to mēģinām un ar treniņu palīdzību nostiprinām, lai parādītu sacensībās. Darbam kabinetos klusumā ar speciālistiem ir daudz plusu, tomēr agrāk vai vēlāk šīs zināšanas jāintegrē treniņos un sacensību vidē – tie ir elpošanas vingrinājumi, rutīna, relaksācija, pārliecība, koncentrēšanās, arī vizualizācija.

Jau starpsezonas laikā daudzas psiholoģiskās sagatavotības puses lieliski varam nostiprināt ar fiziskās sagatavotības treniņu palīdzību. Viens no lielākajiem plusiem, integrējot sporta mentālos treniņus fiziskos treniņos, ir vienkāršāki un kontrolējami apkārtējie apstākļi, kas palīdz labāk koncentrēties un pievērst uzmanību detaļām. Ja startu sacensībās salīdzinām ar fiziskās sagatavotības vingrinājumu, tiem ir diezgan daudz kopīga – abas ir fiziskas aktivitātes, pieprasa spēku un daudzos sporta veidos tehniku; veicot abus uzdevumus, mēs nogurstam, bet vissvarīgākais, lai veicinātu izaugsmi, šīs aktivitātes paģēr noteiktas psiholoģiskās īpašības.

Startam sacensībās ir ļoti līdzīga izpildes secība kā fiziskās sagatavotības vingrinājumam.

  • Sagatavošanās fāze – sportists sagatavojas fiziski un mentāli, lai parādītu labāko sniegumu.
  • Izpildes fāze – sportists veic uzdevumus, cik vien labi spēj.
  • Noslēguma fāze – sportists ir noguris, muskuļi sāp un prāts saka – stop!
  • Pabeiguma fāze – sportists izvērtē savu sniegumu un lietas, ko nepieciešams uzlabot. 

Ir ļoti daudz sakarību starp tavu specifisko sporta veidu un fiziskās sagatavotības treniņiem:

  • Tev jābūt ar augstu motivācijas sajūtu katru uzdevumu veikt ar maksimālo atdevi pat tad, kad jūties noguris, garlaikots vai sāk sāpēt muskuļi.
  • Tev nepieciešama pārliecība, ka tu vari! Piemēram, pacelt konkrētu svaru, izdarīt konkrētu atkārtojumu skaitu.
  • Tev jāspēj koncentrēties uz labu tehnisko izpildījumu, lai vingrinājumu veiktu pareizi;
  • Tev jābūt ar agresīvu pieeju vingrinājumiem.
  • Tev jāspēj atrast motivāciju, jābūt neatlaidīgam ar vēlmi iet tālāk pat tad, kad ķermenis iekšēji jau bļauj – stop!

Turpinājumā apskatīsim piecas svarīgas sportistu psiholoģiskās īpašības. Iekļaujot tās fiziskajos treniņos, pamati tiks ielikti jau starpsezonā.

Apņemšanās

Pirms katra vingrinājuma apņemies, ka tā izpildes laikā no sākuma līdz beigām pieliksi vislielākās pūles. Lai treniņos iegūtu vislabāko iespējamo formu, tev tas ir arī maksimāli jāgrib! Apņemšanās ir sevišķi svarīga katra vingrinājuma noslēguma daļā, kad sevi, ķermeni un prātu jāpiespiež turpināt darīt to, kas ir objektīvi grūts, nepatīkams un tā vien gribas ātrāk beigt.

Pārliecība

Tas, ko paši sev sakām, iestāstām un noformējam, bieži vien noteiks arī to, cik lielas pūles ieliksim katra atsevišķa vingrinājuma un uzdevuma veikšanā. Līdz ar to arī tajā, kādu rezultātu iegūsim no šo darbību veikšanas. 

Ja saki un domā "es nevarēšu šo vingrinājumu veikt 40 reižu", iespēja, ka to tomēr izdarīsi, ir daudz mazāka, jo esi jau izlēmis, ka nespēsi. Tomēr, ja domāsi pozitīvi un pieiesi ar atvērtu domu, ka spēsi izpildīt 40 reižu, izveidosi sev vidi, kurā ar maksimālu atdevi un spēka pielietojumu to mēģināsi. Protams, var arī neizdoties, bet vismaz būsi centies un tas palīdzēs to paveikt jau citā dienā. Pārliecība ir sevišķi  svarīga mirkļos, kad iezogas šaubas un jūties nepietiekami sagatavots, piemēram, apgūstot jaunu vingrinājumu vai kādu darot ar maksimālu jaudu. 

Intensitāte

Lielākā daļa fizisko vingrinājumu saistīti ar spēku, izturību, lokanību un ātrumu. Visu šo īpašību trenēšana fiziskajos treniņos prasa sportista spēju savu psiholoģisko un fizisko stāvokli pielāgot nepieciešamā uzdevuma specifikai. Citiem vārdiem sakot, spēka vingrinājumi prasa, lai sportists būtu fiziski uzvilkts un gatavs iet cauri grūtībām, bet lokanības vingrinājumi prasa spēju nomierināties un atslābināties. Pirms iesāc konkrētu vingrinājumu, noskaņo sevi tā specifikai. Piemēram, pirms spēka vingrinājumiem veic pāris dziļu ieelpu ar spēcīgām izelpām vai motivē sevi ar kāda teikuma palīdzību (aiziet, maucam!). Savukārt pirms lokanības vingrinājumiem atbrīvo muskuļus un prātu, veic dažas mierīgas ieelpas un izelpas un atgādini sev, ka tas jādara mierīgi un viegli. Ja spēsi ķermeni un prātu pēc iespējas ātrāk pielāgot uzdevuma specifikai, sezonas laikā tas palīdzēs adaptēties ļoti neparedzamajiem apkārtējās vides apstākļiem.

Koncentrēšanās

Vienkārši izsakoties, koncentrēšanās ir viena no svarīgākajām sportista īpašībām, kas palīdz izšķirt to, kam pievērst uzmanību un ko laist garām. Pirms katra vingrinājuma veikšanas apzinies fokusa virzienu, pārstāj sarunāties ar treniņu biedriem, ievelc dziļi elpu un visu uzmanību pievērs pareizai vingrinājuma izpildei. Ja vēlies, pirms vingrinājuma iztēlojies, kā to veic. 

Koncentrēšanās fizisko vingrinājumu izpildes laikā ir tikpat svarīga kā sacensību laikā, līdz ar to, pielietojot šīs metodes, koncentrēšanās pamati sacensībās būs dziļāki, jo izstrādāti jau starpsezonā. 

Prāta asums

Īpaši fiziski grūtu vingrinājumu izpildes laikā pasīvs prāts nedos labu rezultātu. Skatoties filozofiski, mēs cīnāmies pret vingrinājumu, tas grib, lai apstājamies. Tev ir tam jāuzbrūk! Citādi vingrinājuma izpildes beigu posmā ķermenis prātam teiks, ka pietiek – stājies! Ar agresīvu prātu ir jābūt no vingrinājuma sākuma līdz beigām un tikai tad, kad esi no sevis izspiedis maksimumu, atļauj sev atpūsties.

Izveido rutīnu un dod sev laiku

Tev, visticamāk, ir izveidota rutīna, kā gatavojies sacensībām, cikos ierodies, kādus iesildošos vingrinājumus veic. Izveido rutīnu arī fiziskajiem treniņiem, noskaņojies, apņemies pielietot maksimālu gribu un pūles, lai iespējami labāko rezultātu sasniegtu katrā vingrinājumā! Tieši tāpat kā ar fizisko sagatavotību, tam nepieciešams laiks. Nenokar galvu, ja kaut kas nesanāk uzreiz vai nejūties pietiekami kompetents to darīt. Sākumā tas viss tev būs sev jāatkārto pirms katra vingrinājuma. Es ieteiktu uz sava inventāra uzrakstīt kādu atslēgas frāzi, kas palīdz to atcerēties. Piemēram, "mentālie muskuļi". Kad ieraudzīsi šos vārdus, atgādināsi sev par pieeju, ar kādu jāizturas pret katru vingrinājumu un izpildes reizi. Un, pirms pats pamanīsi, šie paņēmieni jau būs automātiski iesakņojušies tavā sporta rutīnā. Ir vairāki ieguvumi, izmantojot savus "mentālos muskuļus" starpsezonas fizisko treniņu laikā. Pirmkārt, tā kā būsi psiholoģiski vairāk noskaņots un sagatavojies katram atsevišķam vingrinājumam, pieliksi arī vairāk pūļu un rezultātā uztrenēsies labāk. Otrkārt, pirms sāksies nākamā sezona, būsi psiholoģiski attīstījis vairākas svarīgas īpašības un varēsi tās integrēt treniņos sezonas laikā. Treškārt, kad fiziskajos treniņos būsi nostiprinājis savus "mentālos muskuļus", rutīna pirms sacensībām liksies daudz vienkāršāka un ierastāka, ļaujot bez raizēm likt lietā visas starpsezonas gaitā attīstīto fizisko, tehnisko un mentālo sagatavotību.

Rakstu lasiet arī žurnāla Sporta Avīze jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Normālais un nenormālais

Pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem, kad kopā ar rezultātiem un transfēru summām līdzjutēji aktīvi sekoja līdzi arī saslimušo skaitam komandās, vadošie futbola čempionāti atgriežas pie ierastās dien...

Intervijas

Vairāk Intervijas


Portrets

Vairāk Portrets


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā