TĒTIS PALĪDZ IZVEIDOT TTT
1937. gadā Rīgā notikušajā otrajā Eiropas čempionātā basketbolā laukumā izgāja arī Jānis Jansons, kurš tajā pašā gadā ar Latvijas valstsvienību izcīnīja sudraba medaļu Nāciju kausā Parīzē. Šajā turnīrā latvieši ar lielu pārsvaru sagrāva Luksemburgu, Angliju, Šveici un Vāciju, bet finālā līdzīgā cīņā piekāpās mājiniekiem francūžiem. Meita Zaiga Jansone-Ivanova Nāciju kausā iegūto godalgu nodevusi Latvijas Sporta muzejam. «Ar šo medaļu un būšanu Parīzē viņš ļoti lepojās,» viņa atceras. No tēta stāstiem Parīze meitai bija kļuvusi par sapni un vēlāk arī pati tur nokļuva kā sportiste. Jānis Jansons Latvijas basketbola izlasē 1937. un 1938. gadā aizvadīja 12 spēļu, kurās kopā iemeta 11 punktu. Tieši 1937. gadā viņš arī sāka nodarboties ar tenisu.
Liela daļa tā laika izlases basketbolistu Otrā pasaules kara laikā vai nu devās bēgļu gaitās, vai tika izsūtīti, un viegls liktenis nebija arī Jānim Jansonam, kuram divus gadus nācies pavadīt, strādājot ogļu šahtā. Pēc atgriešanās nu jau okupētajā dzimtenē viņš sāka strādāt par tenisa treneri. «Kad biju pavisam maziņa, viņš trenēja tagadējos RTU kortos Kronvalda bulvārī. Vēlāk izveidojās TTT sporta bāze Mežaparkā un tētis kļuva par tās direktoru,» stāsta Jansone-Ivanova. Bāzes direktors gan pats piedalījies tenisa kortu būvē, gan netālu no tiem izveidojis basketbola un volejbola laukumus. «Tā arī mēs vienā mazā istabiņā no agra pavasara, tikko nokusa sniegs, tur dzīvojām. Viņš bija perfekcionists, ne tikai sēdēja un komandēja, bet pats ar lāpstu rokās piedalījās visos darbos. Domāju, daudzi viņu atceras kā labu vadītāju. Vēlāk Klijānu ielā uzbūvēja sporta zāli virs krāsotāju darbnīcas.» Mežaparkā un Klijānu ielas zālē savus pirmos titulus guva leģendārā TTT komanda. Zaiga Janone-Ivanova atminas, ka viņas mamma sēdējusi kases būdiņā pie Mežaparka basketbola laukuma ieejas vārtiem un tirgojusi biļetes. «Cilvēki plūda un plūda. TTT spēles bija milzīgs notikums.»
Jāņa Jansona līdzdalību biedrības Daugava sieviešu basketbola vienības kļūšanā par TTT savulaik atminējies arī pirmais komandas galvenais treneris Oļģerts Altbergs. «Aizgāju uz Tramvajutrolejbusu trestu (TTT), jo biju dzirdējis, ka tur būvējot jaunu sporta zāli. Atradu meklējamo celtni. Pirmajā stāvā smaržoja pēc acetona – krāsotava. Otrajā – daudz jaukāks aromāts, proti, svaigi ēvelētu skaidu smarža. Liktenis bija lēmis sastapties ar tresta galveno saimnieku – pārvaldnieku Aleksandru Zālīti. Klāt bija arī zāles tiešais pārvaldnieks – bijušais Latvijas valsts komandas basketbolists un tolaik lieliskais tenisists Jānis Jansons. Sākās saruna. Tā ritēja ļoti gludi. Mēs tikām pie saimnieka – ieinteresēta, lietpratīga un simpātiska. Manas prasības bija – labi treniņa apstākļi un normāli priekšnieki. Labākus priekšniekus grūti būtu vēlēties!» stāstījis Altbergs. «Negribu pārspīlēt A. Zālīša kunga erudīciju un izdarību, bet tiem apstākļiem tā bija fantastiska. Ārkārtīgi saprotošs un pretimnākošs bija J. Jansona kungs.»
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze decembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu mājaslapā ŠEIT!

