Vieglatlētikas federācija bija apkopojusi un dalībai konkursā iesniegusi pieteikumus septiņiem lielākajiem skriešanas pasākumiem. Finansējums nav piešķirts nevienam no tiem.
"Loģiski nav izskaidrojams iznākums šai programmai, jo [finansējumu] nedabū lielākie tautas sporta organizatori, kam to vajadzētu dabūt. Tātad acīmredzami kaut kas nav pareizi šajā visā," pārliecināts ir LVS prezidents.
Konkursa nolikums paredz, ka tajā uz maksimālo finansējumu – ne vairāk kā 40 tūkstoši eiro vienam saņēmējam – var pretendēt ļoti plašs pasākumu un sacensību loks. Līdz ar to viena konkursa ietvaros sacenšas lielie tautas sporta pasākumi, starptautiski elites sporta notikumi, bērnu un jauniešu sporta sacensības un pat vispārizglītojošo skolu programma "Sporto visa klase".
Kritēriji gan ir nodalīti – viena tabula ir atvēlēta sacensībām, bet otra pasākumiem. Bet, ar ko sacensības atšķiras no sporta pasākumiem, skaidri nodefinēts nav. Piemēram, skriešanas seriāls "Stirnu buks" un MTB velosporta maratoni valsts finansējumu šogad nav saņēmuši.
Ņemot vērā, ka abos pasākumos tiek sadalītas vietas, tad tās ir kvalificējamas kā sacensības. Un sacensību kritēriji paredz lielāku punktu skaitu par starptautiska mēroga translācijām, lielu dalībvalstu skaitu, vairāku dienu ilgumu un minimālu vai neeksistējošu dalības maksu. Pilnīgi pretēji tautas sporta specifikai.
"Ir grūti uztaisīt nolikumu visiem vienādu. Bet [pretendējot uz] valsts finansējumu, jābūt visiem vienādiem nosacījumiem. Un te vairāk jārunā par to, ka tas finansējums, kas ir paredzēts sacensībām un pasākumiem, papildus 416 tūkstoši eiro, – pieteikumus mēs saņemam 5 miljoni eiro apmērā. Tā ir atbilde, kāpēc ne visi ir saņēmuši," 28. maijā sporta medijam MVP.lv stāstīja IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs.
Savukārt kādreizējais riteņbraucējs, tagad velosporta pasākumu organizators Igo Japiņš viņam oponēja, sakot, ka ir pasākumi, kurus nevar likt zem vieniem noteikumiem: "Tā nav! Tu zini, cik vispār maksā noorganizēt pasākumu brīvā dabā, kur tev ir jāiesaista policija, medicīna, mūzika, jāved tualetes, miskastes un [cik maksā] stadionā? To taču nevar salīdzināt!"
Tiem, kuriem ir daudz dalībnieku – pāri 5000 –, viņiem ir jābūt savā grupā. Kritērijos ir salikts viss iespējamais. Televīzijas tiešraides esamība vai neesamība dod punktus. Kāda jēga taisīt televīzijas tiešraidi "Stirnu bukam"? Tas nav lietderīgi. Tieši otrādi – jāļauj cilvēkiem braukt uz sacensībām un to piedzīvot uz vietas," pārliecināts ir Miļkevičs.
Viņš uzskata, ka turpmāk valsts finansējuma sadalē pretendenti būtu jākategorizē un katrai kategorijai jāpiemēro sevi kritēriji. Līdzīgās domās ir arī Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs Vladimirs Šteinbergs. Viņaprāt, visi valsts sporta finansējuma avoti, tai skaitā no citām ministrijām un valsts institūcijām, ir jāapvieno kopīgā sporta finansēšanas sistēmā:
"Sistēmiski izveidot dažādu līmeņu pasākumiem atsevišķus kritērijus un atsevišķus investēšanas modeļus vienas lielas sistēmas ietvaros. Tad katram būs skaidrs. No vienas "krūzes" neņems starptautisks, elitārs pasākums Siguldā, kā arī liels masveidīgs pasākums – teiksim, Eiropas čempionāts galda tenisā ar 5000 dalībnieku – un neņems tautas sporta pasākums vai kaut kāds pārgājiens Madonā.
Viņiem ir jānodala atsevišķas "krūzes", no kurām var padzerties, bet vienas vienotas sistēmas ietvaros, kuras mums šobrīd nav."
IZM sola konkursa rezultātus publicēt divu nedēļu laikā, tāpat tikšot publicēti arī pērnā gada rezultāti. Ministrija esot atvērta arī diskusijai par konkursa nolikumu un kritēriju pārskatīšanu nākamajiem konkursiem.