Pēc 16 dienu ilgām cīņām svētdien noslēdzās plašā Ziemeļitālijas reģionā notikušās Milānas un Kortīnas olimpiskās spēles. Pasludinot par slēgtām, Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidente Kirstija Koventrija tās nosauca par "jauna veida spēlēm".
Simtu kilometru apkārtnē Itālijas Alpos aizvadītajā sporta forumā pārsvarā tika izmantoti jau esoši objekti. Šādas izplešanās apstākļos spēlēs bija pieci olimpiskie ciemati, un, piemēram, vienā no tiem dzīvoja tikai viens Latvijas sportists – kalnu slēpotājs Elvis Opmanis. Savukārt biatlonisti mitinājās viesnīcās, līdz ar to viņu sacensības drīzāk bija pielīdzināmas pasaules čempionātam nekā olimpiskajām spēlēm, jo apkārt atradās tie paši cilvēki, kuri ikdienā, vienīgi bija lielāka mediju un līdzjutēju uzmanība. "Jūs piedāvājāt jauna tipa ziemas spēles un uzstādījāt jaunu standartu nākotnei," K. Koventrija teica noslēguma ceremonijā. Pirms tam olimpiskais karogs tika nodots līderiem no diviem Francijas Alpu reģioniem, kas spēles uzņems 2030. gadā. Paredzams, ka tad starp objektiem būs vismaz tikpat lieli attālumi.
Latvijas delegācijā bija 68 sportisti, startējot deviņos sporta veidos un 28 disciplīnās, un šīs var nodēvēt par veiksmīgām spēlēm. Elīna Ieva Bota atveda sudraba godalgu kamaniņu sportā, bet Roberts Krūzbergs izcīnīja bronzu šorttrekā, kas bija pirmā neatkarīgās Latvijas godalga ziemas spēlēs ārpus ledus trases. Tomēr ne tikai, jo tika sasniegti vēl vairāki augsti rezultāti. Noslēguma ceremonijā Veronā kopā ar Krūzbergu Latvijas karogu nesa Patrīcija Eiduka, kura svētdien izcīnīja 11. vietu 50 km distancē klasiskajā stilā. Tas ir Latvijas distanču slēpošanas augstākais rezultāts vēsturē. Iepriekšējo rekordu viņa pati sasniedza vēl spēļu pirmajā daļā, kad guva 15. vietu 10 km brīvā stila distancē ar intervāla startu. Kamaniņu sportā bez Botas medaļas bija arī trīs ceturtās un viena piektā vieta, arī Krūzbergs vēl pirms trešās vietas 1500 metros bija ticis pie Latvijas šorttreka rekorda, izcīnot piekto vietu 1000 m distancē. Biatlonā otro augstvērtīgāko rezultātu Latvijas dāmu vēsturē ar 11. vietu iedzīšanā sasniedza divdesmitgadīgā Estere Volfa, turklāt pirmoreiz divas Latvijas sportistes kvalificējās masu startam starp 30 labākajām atlētēm, jo Volfai pievienojās arī Baiba Bendika.
Par spēļu lielāko zvaigzni kļuva norvēģu distanču slēpotājs Juhanness Hesflots Klēbo, kurš izcīnīja sešas spožākā kaluma godalgas, uzvarot visās distancēs, sākot no sprinta līdz 50 kilometriem. Viņa rēķinā tagad ir 11 olimpiskie zelti, kas ir otrais visu laiku labākais rādītājs aiz amerikāņu peldētāja Maikla Felpsa. Arī pati Norvēģija sasniedza jaunu rekordu, izcīnot 18 olimpiskos zeltus. Iepriekšējais labākais rezultāts bija 16 zelti, un to pirms četriem gadiem arī sasniedza Norvēģija, turklāt visvairāk zeltu tās sportisti ieguvuši jau ceturtajās ziemas spēlēs pēc kārtas (2018. gadā pirmā vieta tika dalīta ar Vāciju). Turklāt no Norvēģijas nāk sporta superzvaigznes ne tikai ziemas sporta veidos. Pretēji daudzām citām valstīm tur daudz mazāks uzsvars tiek likts uz sacenšanos un specializēšanos jaunatnes vecumā – komandu sporta spēlēs ar bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem, netiek skaitīts rezultāts, bet lielāku vērību pievērš jautrībai. Norvēģi uzskata, ka šādi mazāk bērnu zaudē drosmi un retāk pamet sportu, pirms viņiem pienācis laiks attīstīt savu potenciālu.
Zīmīgi, ka Milānas un Kortīnas spēlēs šai valstij bija tikai par 12 olimpiešiem vairāk nekā Latvijai, bet tā nepiedalījās hokejā un renes sporta veidos. "Mēs nenodarbojamies ar skeletonu vai bobsleju, jo tas izmaksā daudz dārgāk. Esam bagāta valsts, bet mēs ticam sociālistiskam lietu risināšanas veidam, ka panākumi rodas no smaga darba un kopā būšanas," 2018. gadā izteicās kādreizējais norvēģu olimpietis Mortens Osens.