Viņš gan norādīja, ka patlaban prognozi, kas paredz 2% izaugsmi, nav plānots pārskatīt, jo to varēs darīt tikai tad, kad būs zināmi pirmā ceturkšņa pilnie makroekonomiskie dati, kā arī piecu mēnešu budžeta izpildes rādītāji. Tātad šo jautājumu valdība varētu vērtēt jūnijā.
Taču kopumā Dombrovskim sajūta ir pozitīva, un, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas situāciju un budžeta izpildes rādītājus, IKP prognozes varētu tikt paaugstinātas.
Swedbank jau paaugstinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes.
Pēc bankas ekspertu jaunākajām prognozēm, šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,5%, savukārt 2013.gadā - par 3,5%. Janvārī Swedbank prognozēja Latvijas IKP izaugsmi 2012.gadā 2% apmērā, bet 2013.gadā - 3,2% apmērā.
Tai pašā laikā banka no 2,4% līdz 2,8% paaugstinājusi vidējās inflācijas prognozi šim gadam. Inflācijas riskus paaugstina gada sākumā piedzīvotais naftas cenu kāpums, tomēr bankas ekonomisti prognozē, ka šogad tās stabilizēsies līmenī zem 120 dolāriem par barelu.
Augsta naftas cena un vājāks eiro nozīmē ne tikai dārgāku degvielu, tas ietekmē arī gāzes un apkures tarifus, bet vēlāk atspoguļojas arī citu preču un pakalpojumu cenās. Taču, pieņemot, ka naftas cenas nekāps un gada otrajā pusē sāks lēnām kristies, cenu spiediens Latvijā pakāpeniski mazināsies. Paredzams, ka šogad pārtikas cenas pasaulē saglabāsies stabilas, līdz ar to arī Latvijā vidējais pārtikas cenu pieaugums būs ievērojami lēnāks nekā pērn.
Vidējās inflācijas prognoze 2013.gadam pagaidām saglabājas nemainīga - ap 2,5%.
Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna šodien žurnālistiem norādīja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka, nekā iepriekš - pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā - tika prognozēts. Kā iemeslus tam ekonomisti minēja labvēlīgāku ārējo vidi, noturīgu biznesa un iedzīvotāju optimismu Latvijā un eksportētāju elastību.
Galvenais Latvijas ekonomikas dzinējspēks arī turpmāk būs eksports, kas veicinās investīcijas un optimisma pieaugumu, sacīja Strašuna.
Kā norādīja Kazāks, pēdējo 3-4 mēnešu laikā būtiski samazinājies stress finanšu tirgos, līdz ar to noskaņojums pasaules ekonomikā kļuvis nedaudz optimistiskāks. Tomēr ārējā vide joprojām ir vērtējama kā ļoti trausla.
Kopš janvāra pasaules un Eiropas ekonomikas attīstība ir bijusi mēreni pozitīva - Eiropas Centrālās bankas likviditātes veicināšanas pasākumi ievērojami uzlabojuši finanšu tirgu noskaņojumu, bet to pozitīvā ietekme pamazām noplok. No krīzes vadības aspekta sliktākais, visticamāk, ir aiz muguras.
Swedbank prognozes par pasaules ekonomikas attīstību kļuvušas optimistiskākas, tomēr bāzes scenārijs, kura piepildīšanās iespēja ir 60%, joprojām paredz "muļļāšanos" - lēnāku izaugsmi attīstības tirgos, recesiju eirozonā un straujāku attīstību Krievijā. Sliktākā scenārija piepildīšanās iespēja ir 30%, bet tagad izstrādāts arī optimistiskais scenārijs ar 10% varbūtību.
Swedbank uzskata, ka Māstrihtas kritēriju izpilde 2013.gada sākumā joprojām ir reāla, taču vairs nav rezervju un tas Latvijai būs lielāks izaicinājums, nekā iepriekš šķita.
Kazāks norādīja, ka no Māstrihtas kritērijiem raizes nesagādā budžeta izpilde, jautājums ir par inflācijas un procentu likmes kritērijiem. Viņš pieļāva, ka šajā jautājumā gaidāms politisks Eiropas lēmums, jo būs jāizšķiras, kuras trīs valstis ar zemāko inflāciju ņemt par atskaites kritēriju jaunu eirozonas dalībnieku uzņemšanai, un vai starp šīm valstīm nebūs tādu, kas patlaban piedalās palīdzības programmās un kurās varētu būt deflācija.
Tāpat nav skaidrs, kā tiks novērtēts ilgtspējas kritērijs. Tas varētu būt atkarīgs no Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas vēlmes uzņemt eirozonā jaunus dalībniekus.
Taču neatkarīgi no tā, vai Latvija pievienosies eirozonai, cenu stabilitāte ir jāsaglabā, lai pasargātu patērētāju pirktspēju un ārējo konkurētspēju, uzsvēra Swedbank pārstāvji.
Strašuna norādīja, ka būtiski pieauguši darba tirgus "uzkaršanas" riski, turklāt tas varētu notikt jau 2013.gadā. Banka prognozē, ka šogad algas augs par 4%, bet 2013.gadā - par 5,5%, neskaitot inflācijas ietekmi. Savukārt produktivitāte netiek līdzi algu pieaugumam, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumu un iedzīvotāju konkurētspēju.
"Tas nav piecu gadu, bet 2013.gada jautājums, kad var "sakarst" darba tirgus," brīdināja ekonomiste.
Šogad budžetā izdevies gūt par 100 miljoniem latu lielākus ieņēmumus, nekā bija plānots, un Swedbank ekonomisti uzskata, ka šo "lieko" naudu nevajadzētu notērēt, bet gan ieguldīt darbaspēka reformās. Tostarp nepieciešams veicināt darbaspēka prasmes, motivāciju un mobilitāti, jaunu darba vietu rašanos, kā arī novērst nevienlīdzību reģionos.
"Mēs mudinām skatīties uz reformām izglītībā, veselības aprūpē, sociālajā sfērā, nodokļu un reģionālas attīstības politikā caur darba tirgus problēmu prizmu. Lai arī aktīvas diskusijas par šīm reformām turpinās, pagaidām būtisku un visaptverošu panākumu nav. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums 2013.gada vidū vai 2014.gada sākumā būtu apsveicams, tas palielinātu mājsaimniecību pirktspēju, ļaujot uzņēmumiem tik daudz nepalielināt bruto algu un uzlabojot konkurētspēju," sacīja Strašuna.
Swedbank prognozē, ka līdz 2013.gadam darba meklētāju īpatsvars saruks zem 12%. Prognozes par darba tirgu kļuvušas mazliet optimistiskākas, bet nodarbinātības kāpums šogad tomēr būs lēnāks nekā pērn. Uzņēmumi turpina optimizēt procesus, tai skaitā mazināt darbinieku skaitu. Valsts sektorā nav gaidāma būtiska jaunu darbavietu radīšana. Taču ražošanas paplašināšanās un aktivitātes atgūšanās pakalpojumu jomā palielina pieprasījumu pēc darbiniekiem.
Komentējot iespējamo nodokļu samazināšanu, Kazāks aicināja saglabāt piesardzību un darbaspēka nodokļu strauju samazinājumu atlikt līdz 2013.gada vidum vai 2014.gada sākumam, jo šis pasākums varētu ietekmēt inflācijas līmeni, līdz ar to Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus. Tā vietā varētu sākt ar nelielu pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu, uzskata ekonomists.
"Ceļš augšup kalnā ir līkumains, un aiz pagrieziena joprojām var gadīties nepatīkami pārsteigumi. Nodokļu ieņēmumu plāns ir pārpildīts, un valsts budžetā parādās it kā brīva nauda, tomēr jābūt piesardzīgiem ar budžeta tēriņu palielināšanu, jo negatīvo risku klāsts vēl arvien ir plašs. Ir iespēja mazināt nodokļus, kas tika paaugstināti recesijas laikā," sacīja Kazāks.
Kā ziņots, marta vidū DNB banka paziņoja par Latvijas IKP 2012.gada pieauguma prognozes paaugstināšanu līdz 3% iepriekšējo 2,5% vietā.
Nordea prognozē ekonomikas izaugsmi 2% apmērā, kas ir vairāk nekā iepriekš prognozētais 1%, bet SEB bankas IKP pieauguma prognoze ir 2,5%.
Savukārt Finanšu ministrija, ņemot vērā situāciju eirozonā un citus globālās izaugsmes riskus, šā gada martā samazināja makroekonomiskās attīstības prognozes. FM martā prognozēja Latvijas IKP izaugsmi šim gadam 2% apmērā iepriekšējo 2,5% vietā.
Valdības prognoze šim gadam bija 2,5% izaugsme, un tā tika ņemta par pamatu, veidojot valsts budžetu. Savukārt Latvijas Banka jau iepriekš savas IKP prognozes šim gadam samazināja līdz 1,3%.