Pašlaik Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems jaunā ražotne strādā testa režīmā. Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidei Latgalē un lielākā arī uzņēmuma darbības laikā, jo tādējādi līdzās jau esošajai bērza saplākšņa ražotnei izveidota vēl viena, tikai izejvielas taupošāka, ar augstāku darba ražīgumu un lielākām tehnoloģiskajām iespējām jaunu saplākšņa izstrādājumu ražošanā.
«Ideja par otro ražotni bija jau pirms daudziem gadiem, taču jaunā ražotne tapa aptuveni divu gadu laikā no projekta saskaņošanas līdz gatavam pirmajam saplākšņa produktam,» stāsta Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.
Jaunās ražotnes izveidei ir piesaistīts valsts atbalsts 10 miljonu eiro apmērā, kas nav mazs, taču tā īpatsvars no kopējā projekta izmaksām ir mazāks par 10%. «Jaunas rūpnīcas izveidē būs investēti vairāk par 100 miljoniem eiro, kas viena projekta īstenošanai nav maza summa,» secina J. Staris.
Uzņēmējs gan atzīst, ka valsts atbalsta izmantošanai ir salīdzinoši garas un sarežģītas procedūras, kas pagarina iecerētā projekta īstenošanas laiku un tādējādi ietekmē arī konkurētspēju tirgū. «Ja valsts atbalsta apjoms ir mazāks par vienu miljonu eiro, tad laikietilpīgo birokrātisko procedūru dēļ var pat būt izdevīgāk iztikt bez šāda atbalsta,» uz jautājumu par birokrātiskā sloga un atbalsta apmēra balansu atbild J. Staris. Viņaprāt, valsts atbalsta mērķis ir, lai uzņēmumi būtu motivētāki jeb ieinteresētāki veikt attiecīgās valstiski nepieciešamās investīcijas un lai tas notiktu ātrāk.
«Investoriem, kuri iegulda Latgalē, netālu no Krievijas un Baltkrievijas robežas, valsts atbalsts varētu būt arī lielāks,» uzskata J. Staris. Viņš gan nenoliedz iespēju, ka arī nākotnē Verems izaugsmē varētu izmantot valsts atbalsta instrumentus, jo tādējādi ir vieglāk pieņemt lēmumus par jaunu attīstības projektu uzsākšanu nekā bez šāda valsts atbalsta.
Izmanto kuģos
«Lielformāta saplākšņa produkcijas pircēji ir transporta sektorā strādājošie uzņēmumi Eiropā un Āzijā, kā arī celtniecības veidņu ražotāji,» Rēzeknē ražoto bērza saplākšņa produktu patērētājus atklāj J. Staris. Viņš uzsver, ka Rēzeknē ražoto lielformāta bērza saplāksni izmanto sašķidrinātās gāzes tankkuģu būvētāji. «Bērza saplāksnis savas fizikālās īpašības nemaina arī zemā temperatūrā (nekļūst trausls), kādās tiek transportēta sašķidrinātā gāze,» uz produkta īpašību, kura ļauj to izmantot ļoti specifiskam mērķim, norāda uzņēmējs.
Pieprasījums pēc sašķidrinātās gāzes kuģiem nav samazinājies, tieši pretēji – pat pieaudzis, jo īpaši šī energoresursa transportēšanai uz valstīm un reģioniem, kur pašlaik enerģijas ražošanai kā izejvielu izmanto citus fosilā kurināmā veidus. «Latvijā gāzes patēriņu varam samazināt uz biomasas rēķina, taču tādu iespēju ļoti daudzām pasaules valstīm nav,» tā J. Staris.
Otrs nozīmīgs lielformāta bērza saplākšņa patērētājs ir autorūpniecība. «Ticu, ka autorūpniecība Eiropas Savienībā neiznīks, tāpat kā būvniecība, kura ir vēl viens ļoti būtisks Rēzeknes novadā ražoto lielformāta bērza saplākšņa produktu patērētājs,» norāda J. Staris un atzīst, ka uzņēmuma produkcijas lielākais noieta tirgus ir Eiropa.
Paver jaunas iespējas
«Jauna ražotne nozīmē ne tikai lielākus bērza lielformāta saplākšņa ražošanas apjomus salīdzinājumā ar esošajiem, bet arī jaunu produktu ražošanu, turklāt jaunākas ražošanas tehnoloģijas ļauj taupīgāk izmantot koksnes resursus un palielināt to lietderīgo iznākumu,» uz jautājumu par jaunas ražotnes dotajām iespējām atbild J. Staris.
Kopumā jaunā ražotne palielinās pieprasījumu pēc finiera un tā ražošanai nepieciešamajiem finierklučiem. «Lielākoties jaunā rūpnīca izmantos uzņēmumā saražoto finieri, bet daļa tiks piegādāta no māsas kompānijas Lietuvā Likmere, kas, tāpat kā Verems, ir AS Latvijas Finieris koncernā ietilpstošs uzņēmums,» par saplākšņa ražošanai nepieciešamā finiera ieguves avotiem stāsta SIA Verems padomes priekšsēdētājs.
Par 100 darbiniekiem vairāk
Izveidojot jaunu ražotni, par vairāk nekā 25% Veremā pieaugs arī darba vietu skaits. 2024. gada nogalē uzņēmumā tieši bija nodarbināti vairāk nekā 300 cilvēki, 2025. gada nogalē to skaits jau pārsniedz 400. «Tas nozīmē, ka ir radītas jaunas darba vietas, kuras palielina arī darba apjomu apkaimē strādājošajiem pakalpojumu sniedzējiem un materiālu piegādātājiem,» skaidro J. Staris.
Viņš tic, ka Latvija neatteiksies no savas zemes apsaimniekošanas un koksnes resursu, kurus izmantot bērza saplākšņa ražošanai, pietiks. «Investējot vairāk nekā 100 miljonus eiro, Verems ir uzņēmies riskus gan attiecībā uz resursu pieejamību, gan uz gatavās produkcijas tirgus svārstībām, vēl jo vairāk, ja no ražotnes līdz Latvijas robežai nav pat 40 kilometru,» tā J. Staris. Viņš atzīst, ka šādos apstākļos ir ļoti grūti prognozēt ieguldītā atpelnīšanas laiku.
Investīciju klusuma nebūs
Lai arī jaunajā ražotnē vēl notiek pēdējie būvniecības darbi, tomēr, pēc J. Stara sacītā, ir pietiekami daudz ideju un plānu par nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem uzlabojumiem jau esošajā rūpnīcā. «Nekāda investīciju klusuma, mēs domājam, nebūs, jo ir pietiekami daudz risināmu jautājumu, piemēram, darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kam ir nepieciešami kapitālieguldījumi,» teic uzņēmējs un norāda, ka tieši tāpēc arī nākamajos gados Veremā tiks investēti līdzekļi, tiesa, ne tādos apjomos, kādi tika ieguldīti jaunās ražotnes izveidei.
Nākamais gads kopēs iepriekšējos
«2025. gads ir sava veida 2024. gada turpinājums, tātad – nosacītas stabilitātes laiks, savukārt attiecībā uz 2026. gadu nav pamata prognozēt kādas būtiskas pārmaiņas gan tāpēc, ka saglabājas tie paši ģeopolitiskie, gan arī Latvijas iekšpolitiskie riski,» uz jautājumu attiecībā uz nākamā gada prognozēm atbild J. Staris. Viņš steidz piemetināt, ka 2026. gads Latvijā tieši un netieši aizritēs gaidāmo Saeimas vēlēšanu zīmē un to rezultāti var mainīt daudzus, tostarp meža nozarei būtiskus, jautājumus.
Darba vieta maksā miljonu eiro
KRISTAPS KLAUSS, LATVIJAS KOKRŪPNIECĪBAS FEDERĀCIJAS VICEPREZIDENTS
Investīcijas jaunas ražotnes izveidē ir nozīmīgs ieguldījums ne tikai kokrūpniecībā, bet visā Latgales reģionā, kuru bieži nezin kādēļ daudzi noraksta, jo tas atrodas ļoti tuvu Krievijai. Latvijas kompānija nebaidās un iegulda vairāk nekā 100 miljonus eiro jaunā rūpnīcā, savukārt Ikea grupa iegādājas zemes, pārsvarā meža zemes, Latgalē par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Tas tikai pierāda, ka Latgale un visa Latvija ir pievilcīga vide investīcijām. Saplākšņa produktu tirgi pašlaik ir salīdzinoši labā stāvoklī, un Verems izmanto šo situāciju, nostiprina savu konkurētspēju ne tikai šodienai, bet arī nākotnei, vienlaikus rada 80 jaunas darba vietas, kas vienam darba devējam Latgalē ir ļoti liels skaits. Ir vērts aizdomāties, cik izmaksā vienas jaunas darba vietas radīšana, jo, ieguldot 100 miljonus eiro, ir radītas 80 jaunas darba vietas, tātad viena darba vieta apstrādes rūpniecībā izmaksā vairāk nekā vienu miljonu eiro. Tas tikai apliecina, ka šādi uzņēmumi ir jāciena. Latvijā izaugušie bērzi un labais pieprasījums pasaules tirgū nodrošina, ka bērza finiera un bērza saplākšņa ražošana Latvijā turpina augt.
