Foto: LETA

Laksa: Krājbanku restartēt vairs nav iespējams; bankas krahā vainojama nepietiekama uzraudzība

"Neapšaubāmi, ka Krājbankas pēdējie notikumi un bankas krahs ir saistīts ar cilvēcisko faktoru. Ar to, ka gan akcionāri, gan bankas vadītāji nebija godīgi. Visvairāk gan vilktu atbildību uz akcionāru pusi, ka Finanšu kapitāla un tirgus komisijai bija pienākums jau savlaicīgi pamanīt, ka Antonovu ģimene un Antonovs personīgi nav vēlams investors lielākajā skaitā Rietumvalstu.

Var jau atrunāties FKTK, ka pa tiešo Antonova kungs nebija akcionārs, ka viņš bija akcionārs Snoras bankā, un ka Latvijas banku uzraugi ļoti uzticējās Lietuvas banku uzaugiem, bet tā mēs varam aiziet arī līdz retoriskam jautājumam - kāpēc mums ir vajadzīgi mūsu uzraugi," teica A.Laksa.

Patlaban vairs nav nekādu iespēju restartēt Latvijas Krājbanku. Tā piektdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais Krājbankas prezidents Arnolds Laksa.

Viņš norādīja, ka cilvēcīgi un emocionāli viņam kā bijušajam bankas vadītājam gribētos, lai šo finanšu iestādi izglābj, taču tas ir pretrunā ar racionāliem argumentiem. Pēc A.Laksas domām, pie Krājbankas kraha ir vainojama nepietiekamā uzraudzība, kā arī bankas akcionāru un atsevišķu darbinieku negodprātīgā rīcība.

A.Laksa gan pieļāva - lai arī utopisks, taču teorētiski bija iespējams variants Krājbanku glābt. "Ja vēl kaut ko varēja darīt, tad tas bija jādara krietni ātrāk. Ja FKTK būtu savlaicīgi fiksējusi problēmas, tās noteikti varēja pamanīt un iztrūkstošos līdzekļus varēja nofiksēt, es nespēju noticēt pretējam, tajā brīdī FKTK varēja vienlaicīgi ar bankas darbības apturēšanu pieņemt lēmumu par sanācijas procesu. Bija jādod iespēja ātri Latvijas kredītiestādēm iestāties Snoras bankas vietā," teica A.Laksa.

Viņaprāt, kreditoriem nav lielas iespējas atgūt savus noguldījumus Krājbankā. "Es domāju, ka esošie kreditori saņems kaut kadu naudu, taču tie būs daži procenti. Neatgūs 100%, tas ir skaidrs - ja atgūs kādus 60-70% no aktīvu vērtības, tas jau būs milzīgs panākums," teica A.Laksa.