Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Pirmajā pusgadā vidējo elektroenerģijas cenu Ziemeļvalstīs visvairāk ietekmējuši laikapstākļi

Šogad sešos mēnešos elektroenerģijas cena saglabājusies pērnā gada līmenī, un Nord Pool biržā sistēmas vidējā cena kāpusi no 39 eiro par megavatstundu (MWh) līdz 41 eiro par MWh, ikmēneša izdevumā Elektroenerģijas tirgus apskats ziņo AS Latvenergo tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa pauž, ka elektroenerģijas tirgū šī gada pirmajā pusgadā laika apstākļi bija galvenie elektroenerģijas cenu ietekmējošie faktori Ziemeļvalstīs, jo samērā siltā ziema atstāja dabasgāzes krājumus augstā līmenī un zemie nokrišņu apjomi mazināja hidroenerģijas izstrādi. Hidroenerģijas deficīts tirgū tika aizvietots ar citiem energoresursiem, attiecīgās izejvielu cenas ir bijušas ārkārtīgi svārstīgas.

Šogad sešos mēnešos elektroenerģijas cena, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, saglabājās iepriekšējā gada sasniegtajā līmenī. Nord Pool biržā sistēmas vidējā cena ir kāpusi par diviem eiro par megavatstundu (MWh) no 39 eiro par MWh līdz 41 eiro par MWh.

Prohorova norāda, ka Nord Pool reģionā hidrobilances deficīts kāpināja pieprasījumu pēc fosilo kurināmo stacijām. Tādēļ izejvielu cenām globālajos tirgos bija nozīmīga ietekme elektroenerģijas cenu veidošanā - elektroenerģijas cenu pieaugumu radīja gan augstākas dabasgāzes cenas šī gada sešos mēnešos, gan augstākas oglekļa dioksīda kvotu cenas. Savukārt svārstīgā vēja staciju darbība radīja biežas izmaiņas ikstundu (spot) cenu kustībā.

Baltijā elektroenerģijas cenas ietekmēja augstas emisijas kvotu cenas un ražošanas apjoma samazinājums. Šogad otrajā ceturksnī izstrāde Baltijā samazinājās par 25%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, jo, sadārdzinoties ražošanas izmaksām, samazinājās veco degslānekļa elektrostaciju izstrāde Igaunijā, savukārt Daugavā saglabājās zema pietece. Baltijā ikstundas elektroenerģijas cenas svārstīgumu ietekmēja arī augsts mainīgums ikdienas starpsavienojuma jaudās starp Baltkrieviju un Lietuvu, kā arī Kaļiningradu un Lietuvu.

Prohorova pauž, ka Ziemeļvalstīs hidrorezervuāru līmenis joprojām ir zems, un jūlija beigās līmenis ūdenstilpnēs bija par 6% mazāks par normu. Latvijā pietece Daugavā bija par 51% zemāka nekā ilggadēji vidējā.

Viņa skaidro, ka elektroenerģijas izstrāde ir atkarīga no katrā valstī uzstādītajām ģenerējošajām jaudām, to pieejamības un izmantošanas iespējām konkrētajā periodā. Šī gada janvārī hidrobilances deficīts Ziemeļvalstīs bija 20 teravatstundas (TWh) un jūnijā samazinājās līdz četrām TWh, tas veicināja lielāku fosilo kurināmo elektrostaciju ražošanas pieprasījumu.

Prohorova norāda, ka Eiropā dabasgāzes pieprasījums pieaug, jo augstās oglekļa dioksīda kvotu cenas padarīja ogļu dedzināšanu arvien neizdevīgāku. Tai pat laikā pieauga arī alternatīvo energoresursu īpatsvars, it īpaši vēja staciju izstrāde ietekmēja cenas mainīgumu gan Ziemeļvalstīs, gan Eiropā.

Eiropā oglekļa emisijas kvotu cenas ir viens no galvenajiem elektroenerģijas tirgus cenu ietekmējošajiem faktoriem. Pērn sešos mēnešos vidējās kvotu cenas bija 12,46 eiro par tonnu, un šogad sešos mēnešos cena pieauga divas reizes - līdz 24,26 eiro par tonnu, un tās turpina kāpt. Šobrīd elektroenerģijas tirgus cieši seko kvotu cenu kustībai, jo kvotu tirdzniecība ietekmē kurināmo staciju ražošanas izmaksas.

Latvenergo tirgus analītiķe skaidro, ka šī gada sākumā stājās spēkā Eiropas Savienības (ES) Emisijas tirdzniecības sistēmas (ES ETS) Tirgus stabilitātes rezerves (MSR) programma, tirgū samazinot kvotu izsoles apjomus. Aizvadītajā gadā un šogad bija zemāka ūdens izstrāde gan Ziemeļeiropā, gan arī Baltijā, kas noteica lielāku pieprasījumu elektroenerģijas izstrādei kurināmās stacijās. Mazāks pieejamais kvotu apjoms un lielāka pieprasījums sekmē elektroenerģijas cenas kāpumu, bet stabilās dabasgāzes piegādes un ogļu cenas kritums savukārt darbojas kā cenu ierobežojošs faktors.

Nasdaq Commodities finanšu tirgū 2020. gada sistēmas elektroenerģijas (futures) vidējā cena jūlijā bija 37,69 eiro par MWh. Ziemeļvalstīs hidroloģiskā situācija ietekmē ģenerācijas sadalījumu reģionā, tādējādi laikapstākļu prognozes un hidrobilance ir būtisks faktors elektroenerģijas nākotnes cenu izmaiņu dinamikā. Šogad mēnešos kontrakta cena pieauga par 3 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2018. gadā.

 

Top komentāri

www.siltāsgrīdas.lv
w
Kermi siltās grīdas Kermi produktu priekšrocība ir tajā, ka Kermi patstāvīgi izstrādā un patentē inovatīvo apkurināmo silto grīdu konstrukcijas, kuriem nav analogu uzstādīšanas un efektivitātes ziņā. Unikāla sienu apsilde un dzesēšana! Kermi siltās sienas Sienas apsilde x-net, ir optimāls apsildes un dzesēšanas risinājums apmetuma dzīvokļu, dzīvojamo māju un industriālo ēku sienu virsmā
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai plāno vakcinēties pret gripu?

Kopā nobalsojuši: 460

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses