Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Eksperts: Mazāk nodrošinātie iedzīvotāji skaudrāk izjutīs pārtikas cenu inflāciju

Jūnijā inflācija noslīdēja no 3,3% maijā līdz 3%. Precēm cenas pieauga par 3,1% un pakalpojumiem par 2,9%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeni bija cenu kāpumam pārtikai, īpaši dārzeņiem, maksai par mājokli, alkoholam un tabakai, ar atpūtas un kultūras precēm un pakalpojumiem un restorānu un viesnīcu pakalpojumiem. Lai arī inflācija turpmākajos mēnešos pamazām norims, gada augstākais punkts sagaidāms jūlijā.

Inflāciju gada otrajā pusē varētu nedaudz dzesēt vājāka globālā ekonomikas izaugsme un arī neliels atslābums naftas cenās. Ar jūliju tiek samazināts dabasgāzes tarifs un savu lomu nospēlēs arī akcīzes nodokļa samazinājums alkoholam. Taču augustā rīdziniekus sagaida dārgāka siltumenerģija. Kaut šķiet, ka ražas apjomi Latvijā varētu būt labāki, nekā pērn, pārtikas cenu kāpums saglabāsies. To nosaka globālās tendences, īpaši noteiktiem produktiem. Piemēram, cūkgaļa, ko ietekmē Āfrikas cūku mēra plosīšanās Āzijā.

Kaut ārkārtas situācija prognozēta netiek, pārtikas inflācija būs jūtamāka un iedzīvotāju grupām ar mazāku rocību skaudrāka.

Lūkojoties ilgtermiņā, pārtikas cenu stabilitāte briest kļūt par nopietnu daudz pasaules reģionu, noteiktā laika posmā arī Latvijas, iekšpolitikas stabilitātes faktoru. Iedzīvotāju pieaugums, resursu ierobežojumi un neparedzamie klimatiskie apstākļi nozīmē krasu cenu svārstību iespējas. Šis ir viens no riskiem, ko vadībai vajadzētu ņemt vērā plānojot valsts attīstību. 

Inflāciju spiedienu uztur izteiktais darbaspēka sadārdzinājums, kas apsteidz produktivitātes kāpumu. Tādējādi inflācija Latvijā apsteigs eirozonā uzrādīto, kur neskatoties uz to, ka pamatinflācija jūnijā uzrādīju negaidītu lēcienu, inflācija ir ļoti vāja. Iespējams, ka pēdējo gadu algu kāpums tomēr var sākt audzēt inflāciju, jo līdzīgi, produktivitāte ir augusi lēnāk. Tomēr parādās pazīmes, ka algas pieaugums sāk sašļukt. Eirozonas uzņēmumu aptaujas liecina, ka darbaspēka trūkuma aktualitāte pamazām noplok, kas bremzēs arī algu kāpumu. Līdzīgas tendences novērosim arī šeit, kaut demogrāfija darba tirgū uzturēs spriedzi arī pie zemākas izaugsmes. Līdzšinējais algu kāpums eirozonā bija iemesls, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) optimistiski vērtētu noteiktā inflācijas mērķa (~2%) sasniegšanu. Tas, visticamāk, kļūs izaicinoši un būs viens no iemesliem, lai ECB uzsāktu jaunus stimulējošos pasākumus. Šogad inflācijas prognoze Latvijai ir 2,9%.

 

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kļūt zaļākiem un turīgākiem(15)

Globālās klimata pārmaiņas neapšaubāmi prasīs pārstrukturēt tautsaimniecību, tiesa gan, šobrīd vēl nevaram runāt par vispārējām tendencēm. Tomēr atsevišķas ievirzes, kas vismaz vārdos ir orientētas ...

Ceļā uz elites valsti(16)

"Problēmas, ar kurām saskaramies šodien, ir mazāk skaudras nekā pirms 20 gadiem. Mazāk absolūtas nabadzības, mazāk nelaimes gadījumu un to upuru. Runājam pārsvarā par smalku ļaužu problēmām. Piem...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses