Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +2 °C
Viegls lietus
Pirmdiena, 22. aprīlis
Armanda, Armands

Bišu populācija sarūk

Kukaiņu apkarošanā plaši lietoto pesticīdu neonikotinoīdu – imidaklopira, klotianīda un tiametoksāma – izmantošana nesniedz solīto ražas pieaugumu lauksaimniecībai, toties nodara akūtu un hronisku kaitējumu bezmugurkaulniekiem, saldūdens abiniekiem, putniem, medus bitēm, tauriņiem un citām apputeksnētāju sugām, uzkrājas augsnē un ūdeņos.

Tāpēc Latvijas Dabas fonds pievienojies 80 citu pasaules nevalstisko vides aizsardzības organizāciju koalīcijai Save The Bees (Glābsim bites!), kas pieprasa pilnībā aizliegt neonikotinoīdu izmantošanu lauksaimniecībā.

 

Kad izņēmums kļūst par sistēmu
2013. gada nogalē Eiropas Komisija noteica neonikotinoīdu lietošanas ierobežojumus, piekrītot biškopju un vides aizstāvju teju 20 gadu ilgušajiem centieniem šos kukaiņu apkarošanas līdzekļus aizliegt lietot kultūraugiem, ko izmanto medus bites. Moratorijs tika izsludināts, lai veiktu padziļinātus pētījumus par neonikotinoīdu ietekmi uz vidi. Tomēr Latvijai un vēl vairākām citām dalībvalstīm tika ļauts izsniegt ārkārtas atļaujas, pieļaujot kodinātu vasaras rapša sēklu izmantošanu.

"Ņemot vērā zemnieku un tirgotāju rīcībā palikušos kodināto sēklu krājumus, vēl var saprast atļauju izsniegšanu pirmajā gadā pēc moratorija izsludināšanas. Tad arī Latvijas Augu aizsardzības dienests izteicās, ka vēlāk atļaujas vairs netiks piešķirtas. Taču prakse rāda ko citu: izņēmums kļuvis par sistēmu," spriež Latvijas Dabas fonda eksperts Andrejs Briedis, kuram pašam pieder bioloģiskā biškopības saimniecība. Zemkopības ministrijas paspārnē esošais Augu aizsardzības dienests ik gadu konkrētām saimniecībām izsniedz ārkārtas atļaujas ar neonikotinoīdiem kodinātu vasaras rapša sēklu iegādei un izsēšanai.

Arī šīgada pavasaris nav izņēmums, un tieši šomēnes Latvijas lauku zemē kritīs kodinātās vasaras rapša sēklas: ministrijas oficiālā nostāja pieļauj to izmantošanu aprīlī, kad uz laukiem vēl nekas nezied. Atbalstot neonikotinoīdu lietošanu, ministrija norāda, ka vasaras rapsis esot būtisks kultūraugu daudzveidībai, bet tā platības Latvijā jau tā samazinās: 2010. gadā 43 000, 2016. gadā – 26 000 hektāru.

Rapšaudzētāju ieskatā, bez sēklu kodināšanas rapsi vispār nav iespējams izaudzēt, jo dīgšanas stadijā to noēd spradži. Tas gan liek jautāt, vai ir vērts kultivēt pārtikas kultūras, kuras nav iespējams izaudzēt bez ķīmijas. 

 

Apdraudētas ne tikai medus bites
Šīgada februāra beigās publicētais Eiropas Pārtikas drošības iestādes neonikotinoīdu novērtējums parāda, ka kukaiņu apkarošanas līdzekļu nodarītais kaitējums ir daudz plašāks, nekā domāts iepriekš. Pesticīdi apdraud ne vien medus bites, bet arī savvaļas vientuļās bites un kamenes un negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību. "Turklāt lielākā daļa neonikotinoīdu uzkrājas augsnē, grāvjos, saldūdeņos un ietekmē citas kultūras, kas tiek audzētas pēc rapša un citiem augiem, kuru aizsardzībai izmantoti šie insekticīdi," norāda Andrejs Briedis. 

"Mēs uztraucamies par bitēm, kas var saindēties ar kodinātu rapsi, bet pēdējie pētījumi parāda, ka pesticīdu koncentrācija daudz augstāka ir savvaļas ziedaugos lauka malā. Cieš ne tikai bites, bet arī citi kukaiņi, kā arī abinieki un putni, kas ar tiem barojas. Vācijā 27 gadu laikā kukaiņu biomasa sarukusi par 75%, un pētnieki šo situāciju skaidro ar lauksaimniecības intensifikāciju, tajā skaitā pesticīdu lietošanu. Latvijā šī tendence pagaidām nav tik izteikta, bet Eiropas Savienībā lauku putnu indekss (putnu labsajūtas vērtējums) kopš astoņdesmito gadu sākuma stabili samazinās."

Pesticīdu ražošanas industrija uzskata, ka lielāku kaitējumu apputeksnētājiem nodara slimības, parazīti, piemēram, bišu ērce jeb varra vai citi patogēni un klimata pārmaiņas. "Tomēr jautājums ir par to, ko vispār ēd bites un citi apputeksnētāji. Lauksaimniecības intensifikācija un monokultūru platību pieaugums, kas iet roku rokā ar pesticīdu izmantošanu, nozīmē, ka samazinās uztura daudzveidība,'" skaidro vides aizstāvis, salīdzinājumam minot cilvēku, kuram vienveidīga ēdienkarte agrāk vai vēlāk izraisīs veselības problēmas.

Turklāt nesen klajā nākušajā Vispasaules integrētajā novērtējumā par sistēmisko pesticīdu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām secināts, ka neonikotinoīdu izmantošana lauksaimniecībā nedod solīto ražas pieaugumu un papildu peļņu. Proti, mērķis neattaisno līdzekļus. "Pesticīdu lietošana patiesībā nav izdevīga pašiem lauksaimniekiem, nerunājot nemaz par ietekmi uz vidi. Tas ir stāsts par to, kā peļņas nolūkos pārdot kaut ko, kas patiesībā nemaz nav vajadzīgs," komentē Andrejs Briedis.

Novērtējuma autori norāda, ka pesticīdu lietošana ir galvenais faktors, kas ietekmē apputeksnētāju skaita samazināšanos, saindējot augus, tajā skaitā ziedus un nektāru, kas kļūst toksiski bitēm un citiem apputeksnētājiem.

 

Rosina pilnībā aizliegt
"Nevar teikt, ka pesticīdi ir vienīgā nagla bioloģiskās daudzveidības un apputeksnētāju zārkā, bet tie ir viena no daudzām," secina Latvijas Dabas fonda eksperts. "Lai pārliecinoši apgalvotu, ka cilvēku veselības problēmās vainojami pesticīdi, devai jābūt lielai, tomēr mēs nevaram izslēgt, ka ilgākā periodā ietekmi atstāj arī neliels daudzums. Neonikotinoīdiem uzkrājoties augsnē, ūdeņos un augos, tas ir tikai laika jautājums, kad veidosies augu aizsardzības līdzekļu rezistence, līdzīgi kā medicīnā runājam par antibiotiku rezistenci. Turklāt trūkst pētījumu par to, kā iedarbojas dažādu pesticīdu kombinācijas."

Piemēram, ļoti daudzu fungicīdu – pretsēnīšu augu aizsardzības līdzekļu – kombinācija ar insekticīdiem pastiprina aktīvo vielu iedarbību. "Tas nozīmē, ka vajadzīga mazāka deva. Tieši kā darbojas šie dažādie kokteiļi –  tā ir absolūta pelēkā, nezināmā zona," raizējas eksperts. Veicot analīzes, biškopības produktos var atrast līdz pat 20 dažādām vielām, bet par šādu maisījumu ietekmi uz cilvēka veselību pētījumu nav. 

Eiropas Komisija jau pērn rosināja pilnībā aizliegt neonikotinoīdu izmantošanu lauksaimniecībā, izņemot siltumnīcas. 22. martā bija paredzēts balsojums par šo priekšlikumu, taču tas tika atcelts un nākamā sanāksme, kurā varētu lemt par šo jautājumu, paredzēta 24. un 25. maijā. Save The Bees (Glābsim bites!) cenšas panākt pilnīgu neonikotinoīdu lietošanas aizliegumu, uzskatot, ka neonikotinoīdu lietošana jāaizliedz arī siltumnīcās, jo tās nav noslēgtas sistēmas un nenovērš pesticīdu noplūdi un vides piesārņošanu. Apvienība pieprasa izvērtēt arī citu pesticīdu ietekmi uz bitēm un aizliegt visus, kuri apdraud apputeksnētāju populācijas. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ko atvest ciemakukulī no Albānijas

Iepriekšējā reizē stāstīju, ko nogaršot uz vietas, esot Albānijā. Šoreiz par to, ko atvest ciemakukulī mājiniekiem.

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena