Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Kažokādām – nē! Saruna ar dzīvnieku aizstāvi Amāliju Švarckopfu

Šī gada 30. novembrī Rīgā norisināsies Latvijas vēsturē lielākais dzīvnieku aizsardzībai veltītais gājiens Kažokādas pagātnē. Viena no gājiena organizētājām ir biedrības Dzīvnieku brīvība aktīviste Amālija Švarckopfa.

Kāds ir gājiena mērķis? Ko vēlaties panākt?

Biedrība Dzīvnieku brīvība vēlas panākt kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Vēlamies, lai gājiens būtu pēc iespējas grandiozāks, lai Saeimas deputāti mūs sadzird, ieklausās un sāk rīkoties. Jebkurš, kuram rūp dzīvnieku liktenis, aicināts pievienoties gājienam! Mēs pulcēsimies sestdien, 30. novembrī, pulksten 12.00 Esplanādē pie Raiņa pieminekļa, ap 12.30 sāksies gājiena atklāšana, un, ja viss ies raiti, tad pulksten 13.00 sāksim pašu gājienu, kas ilgs aptuveni divas stundas. Mēs dosimies gar Ministru kabinetu, gar Brīvības pieminekli, un, protams, galvenais pieturas punkts būs Saeima.

Kāda šobrīd ir situācija kažokzvēru industrijā pasaulē? 

Eiropā 15 valstīs ir aizliegta vai strikti ierobežota zvēraudzēšana. Pēdējā valsts, kas pievienojās šim skaitlim, ir Slovākija. Šajās valstīs tieši ar dažādu kampaņu palīdzību un iedzīvotāju atbalstu ir izdevies panākt likumdevējus atteikties no nežēlīgās un nevajadzīgās prakses. Arī tādas valstis kā Nīderlande un Norvēģija ir pieņēmušas šo aizliegumu, lai arī kādreiz bijušas vienas no lielākajām kažokādu ražotājām. Tas skaidri parāda – pat ja esi līderis industrijā, šī nozare vairs nav īsti rentabla un nepieciešama. Turpretim mums ir lieliska iespēja būt pirmajiem no Baltijas valstīm, kuri aizliedz kažokzvēru audzēšanu, jo Igaunijā un Lietuvā vēl šis aizliegums nav pieņemts. Arī citviet pasaulē tendences mainās par labu dzīvniekiem. Piemēram, Japānā un Spānijā kažokzvēru industrijas ietekmes uz apkārtējo vidi dēļ nekas cits neatlika, kā pieņemt šo aizliegumu, jo Amerikas ūdele, ko bieži izmanto kā kažokzvēru, ir invazīva suga. Tā kā tai piemīt stipri savvaļas instinkti, tā nodara lielu ekoloģisko kaitējumu, jo šie nebrīvē turētie dzīvnieki bieži vien izbēg un apdraud vietējo faunu. Ūdeles ir drauds arī apkārtējo iedzīvotāju mājdzīvniekiem. Vācijā arī tika ieviesti stingrāki audzēšanas noteikumi: ūdelēm un lapsām bija jābūt lielākiem būriem, lapsām vajadzēja dot iespēju rakt alas un dzīvot ģimenēs, savukārt ūdeles bija jānodrošina ar iespēju peldēties. Spiesta ieviest visas šīs izmaiņas, zvēraudzēšanas industrija sāka kļūt nerentabla, līdz izzuda. 

2012. gadā biedrība Dzīvnieku brīvība uzņēma īsfilmu Kažokādas otra puse, atspoguļojot šokējošos dzīvnieku labturības pārkāpumus zvēraudzētavās Latvijā. Kāda šobrīd ir situācija un vai kaut kas ir mainījies?

Latvijā joprojām darbojas 20 zvēraudzētavu.

Katru dienu tajās tiek mocīti vairāk nekā 500 tūkstoši dzīvnieku: ūdeles, lapsas un šinšillas.

Lapsas un ūdeles, kurām ir stipri savvaļas instinkti, jūk prātā, nespējot tikt brīvībā no mazajiem teju kurpju kastes izmēra būriem, kuros dzīvnieks knapi spēj apgriezties. Labturības apstākļi daudz nav mainījušies. Tie, protams, mainās brīdī, kad Pārtikas un veterinārais dienests veic pārbaudes. Kad nāk pārbaude, tad viss izskatās tīrs, bet, kad tā beidzas, atgriežas iepriekšējā stāvoklī. Joprojām valda netīrība, jo dzīvniekus nekopj. No stresa dzīvnieki sevi sakož, atkārto vienu un to pašu darbību – skraida pa krātiņu un cenšas izlauzties. Vienā sprostā tiek saspiestas vairākas ūdeles, kas veicina dzīvnieku starpā kanibālismu. Dzīvnieki mēdz viens otru nokost un arī izbēgt. Zvēraudzēšanas industrija cenšas sevi attaisnot, izmantojot programmu WellFur. Tā izveidota, lai attaisnotu šo cietsirdīgi praksi. Viņi izdod sertifikātu, parādot, ka viss ir atbilstoši prasībām, bet tas ir tikai attaisnojums un mārketings zvēraudzētavām. Tikko a/s Grobiņa, kas ir otrs lielākais zvēraudzēšanas uzņēmums Latvijā, ir iesniegusi pieteikumu par maksātnespēju. Tas daudz ko pasaka par šīs nozares rentabilitāti. 

Kāda ir kažokādu ražošanas ietekme uz apkārtējo vidi? 

Tiešā veidā ir gan ietekme uz klimatu, gan uz apkārtējo vidi. Vislielākais slogs ir apkārtējiem iedzīvotājiem. Zvēraudzētavu tuvumā ir liels atkritumu daudzums, kas rada neciešamu smaku. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki nav varējuši iziet ārā no mājas, jo apkārtnē ir bijis milzīgs mušu daudzums. Vietējiem iedzīvotājiem arī nākas saskarties ar izbēgušajām ūdelēm, kas nāk un nokož viņu vistas. Ja runājam par klimatu, ir izpētīts – lai spētu saražot 1 kg kažokādu, ir nepieciešamas 11 ūdeles un 563 kg barības. Pat ja šī barība tiek ražota no subproduktiem, 1 kg saražotu kažokādu ir aptuveni ekvivalenta 1250 nobrauktiem km ar vieglo automašīnu. 

Kā sabiedrības attieksme pēdējos gados ir mainījusies attiecībā pret kažokādu izmantošanu apģērbā?

Statistika rāda, ka 65% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei. Bieži vien kažoki tiek valkāti, uzskatot, ka tā ir luksusa prece. Taču tādi luksusa modes preču dizaineri kā Prada, Gucci, Versace, Michael Kors un citi ir jau atteikušies vai ir pārejas periodā uz pilnīgu atteikšanos no dabīgām kažokādām. Dizaineri izvēlas sintētiskās kažokādas, kas mūsdienās ir augstas kvalitātes un vizuāli neatšķiras no dabīgajām kažokādām. Piemēram, Anglijas karaliene Elizabete ir atteikusies turpmāk iegādāties jaunus apģērbus, kuros būtu izmantotas dabīgās kažokādas. Arī Kalifornijas štatā, kurš ir slavens ar to, ka tajā dzīvo daudzi pasaulē ietekmīgi cilvēki, kuri nosaka arī modes tendences, ir aizliegts tirgot kažokādu izstrādājumus. Sodi par šādu pārkāpumu ir mērāmi no 500 līdz vairākiem tūkstošiem dolāru. Pasaule mainās, tādēļ arī mums būtu pēdējais brīdis iet laikam līdzi un turpmāk arī Latvijā atteikties no kažokzvēru audzēšanas. Mūsu tiešsaistes petīciju, kas pieprasa apturēt zvēraudzētavu darbību, ir parakstījuši vairāk nekā 25 000 Latvijas iedzīvotāju! 

Top komentāri

Marija
M
"Tā kā [ūdelei] piemīt stipri savvaļas instinkti, tā nodara lielu ekoloģisko kaitējumu, jo šie nebrīvē turētie dzīvnieki bieži vien izbēg un apdraud vietējo faunu. Ūdeles ir drauds arī apkārtējo iedzīvotāju mājdzīvniekiem" - diemžēl patiess un bieži aizmirsts fakts, kas nozīmē, ka cieš DAUDZ VAIRĀK dzīvnieku nekā tie 500,000 sprostos. Un nav arī ūdeļu, bet cilvēka vaina. Paldies par iniciatīvu, iešu gājienā!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena