Pēdējo gadu laikā arvien vairāk pašvaldību, tostarp Rīga, aktualizē bioloģisko atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Pilsētās, kur tradicionāli dominē daudzdzīvokļu mājas un ir ierobežotas ārtelpas iespējas, kompostēšana sākotnēji šķiet neērta vai pat neiespējama. Tomēr, attīstoties tehnoloģijām un pieaugot sabiedrības izpratnei par aprites ekonomiku, arī pilsētniekiem kļūst pieejami dažādi risinājumi – gan pagalmos, gan pat virtuvēs.
Bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošana – likuma prasība
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 877 Par atkritumu dalītās savākšanas prasībām visām pašvaldībām, tostarp Rīgai, līdz 2023. gada 1. janvārim bija jānodrošina bioloģisko atkritumu dalītā vākšana. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem un mājsaimniecībām ir iespēja (un no 2024. gada arī pienākums) šķirot pārtikas atkritumus, nevis tos nosūtīt kopā ar sadzīves atkritumiem uz poligonu.
Pēc Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta sniegtās informācijas, galvaspilsētā šobrīd pieejami bioloģisko atkritumu konteineri daudzdzīvokļu namu pagalmos, un to skaits pakāpeniski pieaug. Līdz 2030. gadam Latvijai jāpanāk, ka vismaz 60% sadzīves atkritumu tiek pārstrādāti – bez bioloģisko atkritumu atdalīšanas tas nav iespējams.
Kompostēšana – solis tālāk
Dabā organisma noārdīšanās jeb sadalīšanās kalpo par barības vielu citiem organismiem. Lai gan bioloģisko atkritumu nodošana konteineros ir svarīga, kompostēšana ļauj šo materiālu pārvērst noderīgā resursā – augsnes mēslojumā. Rīgā kompostēšanas iespējas ir divējādas: kolektīvā kompostēšana pagalmos un individuālā – dzīvoklī. RD interneta vietnē arī apkopota informācija par iespējām iedzīvotājiem pareizi un droši veidot kompostu pilsētvidē.
Rīgas domes saistošie noteikumi Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā paredz, ka bioloģiskos atkritumus fiziskām personām atļauts kompostēt savas mājsaimniecības teritorijā (ārpus dzīvošanai paredzētajām telpām) gadījumā, ja tas neapdraud cilvēku dzīvību, veselību, vidi, trešo personu mantu un ja tas tiek veikts videi drošā un normatīvajiem aktiem atbilstošā veidā.
Pagalmu kompostēšana balstās uz kopienas iniciatīvu. RD aicina daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus veidot kopīgus komposta laukumus. Saskaņā ar RD izstrādātajām vadlīnijām kompostēšanai pagalmos jāievēro noteiktas prasības: slēgtas komposta kastes ar vāku (tad iespējams izvairīties no grauzēju piekļuves un smakām), minimālais attālums no ēkām – trīs metri, kā arī vizuāla sakoptība. Tāpat jānorāda kontaktpersona, kas uzrauga procesu. Vairāki nami dažādās Rīgas apkaimēs ir sākuši pilotprojektus. Līdz ar to kompostēšana nav tikai process, kas pieejams privātmāju īpašniekiem, skaidro RD Atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības nodaļas vadītāja Anita Rubene. Pārstrādājot bioatkritumus, mēs ne vien samazinām poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, bet arī radām vērtīgu resursu – mēslojumu, ko izmantot gan telpaugu kopšanai, gan mazdārziņiem, un, ja nav, kur likt pašiem, varam atdot kādam, kam vajag.
Sliekas un labās baktērijas
Dzīvokļu iemītniekiem bez piekļuves pagalmam pieejamas divas galvenās metodes: vermikompostēšana un bokaši.
Vermikompostēšana ir metode, kurā atkritumus pārstrādā sliekas, skaidro Zane Kopštāle, vides pārvaldības inženiere, atkritumu mazināšanas un kompostēšanas eksperte. Zane izglītību vides jomā apguva, vairākus gadus dzīvojot Francijā. Tur viņa iesaistījās kopienu komposta veidošanas projektos. Latvijā Zane atgriezās 2019. gadā. Tagad viņa strādā NVO sektorā, konsultē un apmāca kopienas, vada meistarklases par kompostēšanu.
Šī metode piemērota pat mazām virtuvēm – nepieciešama tikai īpaša kaste, ko iespējams iegādāties vai izgatavot pašu spēkiem. Galvenais, lai tai ir vairāki stāvi. Svarīgi ir uzturēt optimālu mitrumu un barot sliekas ar piemērotu pārtiku – dārzeņu mizām, kafijas biezumiem, nevis termiski apstrādātiem ēdieniem. Sliekām ir nepieciešama stabila vide – tās nevar turēt ne tiešā saules gaismā, ne arī vietās, kur temperatūra pārsniedz +30 grādus vai nokrīt zem +5 grādiem. Slieku kastei jābūt arī labi ventilētai. Ērti, ja iespējams no apakšējā stāva notecināt lieko šķidrumu, kas arī ir noderīgs kā mēslošanas līdzeklis.
Labi uzturot vidi, sliekas ne tikai strādā, bet arī vairojas. Viena slieku pāra pēcteči pāris mēnešu laikā var izveidot veselu koloniju, kas pārtikas pārstrādi padara vēl efektīvāku. Tas nozīmē, ka ar laiku komposta kaste kļūs vēl ražīgāka – būs vairāk komposta un mazāk atkritumu. Vermikompostēšanai parasti izmanto sarkanās Kalifornijas sliekas, kas pārtikas atliekas pārstrādā tumšā, smaržīgā humusā. Taču noder arī mūsu pašu Latvijā dzīvojošās sliekas, kuras var atrast ārā augsnē vai jau esošā kompostā. Lai sāktu, nav vajadzīgas lielas investīcijas – sliekas iespējams iegādāties vai saņemt no citiem kompostētājiem zaļā dzīvesstila entuziastu saociālo tīklu grupās.
Bokaši metode savukārt ir anaerobā (bezskābekļa) fermentācija, kurai nepieciešams hermētisks spainis un tā saucamās EM baktērijas jeb efektīvie mikroorganismi. Šis process ir ļoti piemērots dzīvokļiem, jo smakas veidojas minimāli un organiskos atkritumus iespējams uzkrāt pat vairākas nedēļas.
Galaproduktu var ievietot zemes slānī puķupodos vai kopienas dobēs.
Kompostēšana kā izglītības sastāvdaļa
Lielisks piemērs, kā iespējams ieviest kompostēšanu pat izglītības iestādē pilsētas centrā, ir bērnudārzs Crea Kids Rīgā. Iestāde uzsāka vermikompostēšanu kā izglītojošu projektu – septiņās dārziņa filiālēs bērni paši vāc mizas, šķiro pārtikas atkritumus un vēro slieku darbu. Kā norāda bērnudārza vadītāja Daina Kājiņa, šī pieredze bērniem māca ne vien vides izpratni, bet arī pacietību un atbildību. «Bērni sver pārtikas atkritumus, lai noskaidrotu, cik paliek pāri. Esam starptautiska bērnudārzu tīkla sastāvdaļa, un katrā filiālē bērni sver pārtikas atlikumus. Ievadām datus aplikācijā un vērtējam, cik izmetam un kā organizēt ēdienkarti, lai pārtikas atkritumu būtu iespējami mazāk,» pastāsta Daina Kājiņa.
Kompostēšana pilsētā vairs nav eksotika. Tā ir daļa no ilgtspējīga dzīvesveida un atbildīgas resursu pārvaldības, kas ir pieejama ikvienam.
Galvenais ir sākt!
● 1. Izvērtējiet apstākļus – ja mājai ir pagalms, kompostēšana ir iespējama arī kolektīvi.
● 2. Apsveriet piemērotāko metodi – vermikompostēšana, bokaši vai bioloģisko konteineru izmantošana.
● 3. Iesaistiet ģimeni vai kaimiņus – kolektīva atbildība motivē ievērot tīrību un kārtību.
● 4. Izglītojieties – vairākas vides NVO piedāvā bezmaksas seminārus un praktiskas nodarbības, piemēram, Zero Waste Latvija u. c.
● 5. Sazinieties ar pašvaldību – Rīgas domes mājaslapā pieejama aktuālā informācija par kompostēšanas atbalstu un atkritumu šķirošanas punktiem: rea.riga.lv.