Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Pārtikas izšķērdēšana ir problēma. Saruna ar LLU doktori Tatjanu Tokarevu

Pārtikas izšķērdēšanas problēmai pasaulē aizvien biežāk tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, īpaši tam, cik efektīvi tiek izmantota jau saražotā pārtika. Dabas Diena skaidro, kāda situācija šajā jomā vērojama Latvijā.

Latvijā līdz šim pētījumi par pārtikas izšķērdēšanas apjomiem un šādas rīcības aspektiem mājsaimniecībās netika veikti, tieši tāpēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes doktores Tatjanas Tokarevas promocijas darbs Pārtikas izšķērdēšana Latvijas mājsaimniecībās ēšanas paradumu kontekstā ieguvis vēl lielāku vērtību.

Kā nonācāt līdz sava promocijas darba tēmai – kāpēc jūs interesē tieši pārtikas izšķērdēšana Latvijā?

Jau pusaudža vecumā sāku interesēties par to, kādu pārtiku mēs izvēlamies ēst, sākotnēji interese bija vairāk saistīta ar svara kontrolēšanu, bet pārauga manas dzīves filozofijā, jo jau vairāk nekā 16 gadu esmu veģetāriete. Maģistrantūrā pētīju ēšanas ieradumus, kas attiecas uz to, kāpēc un kā cilvēki ēd, kādu pārtiku viņi patērē, kur viņi ēd, kā arī to, kā cilvēki iegūst, uzglabā, izmanto un izmet pārtiku, bet maģistra darba ietvaros tieši pārtikas uzglabāšanas, izmantošanas un izmešanas aspekti netika pētīti, tāpēc, izvēloties promocijas darba tēmu ekonomikas nozarē agrārās ekonomikas apakšnozarē, nonācu pie secinājuma, ka tā varētu būt interesanta un aktuāla izpētes tēma.

Vai var vērot tendences, kurās mājsaimniecībās (pēc vecuma, ģimenes lieluma, sociālā statusa) pārtikas izšķērdēšana ir visaktuālākā?

Mājsaimniecībās, kurās dzīvo tikai pieauguši cilvēki, tiek izšķērdēts mazāk nekā mājsaimniecībās ar bērniem līdz septiņu gadu vecumam. Šo situāciju var izskaidrot ar to, ka mājsaimniecībās, kurās dzīvo tikai pilngadīgie, ir vieglāk plānot maltītes, viņi apzinās savas vēlmes, savukārt bērni, it īpaši 4–7 gadu vecumā, ir pārāk izvēlīgi ēdiena ziņā, un daļa tieši viņiem pagatavotās pārtikas var tikt izšķērdēta. Vidēji mājsaimniecībās ar pilngadīgiem locekļiem tiek izšķērdēti 8% no visas nopirktās pārtikas, bet, ja mājsaimniecībā ir nepilngadīgie, tad šajās mājsaimniecībās tiek izšķērdēti 11%. Savukārt vienas personas mājsaimniecībās tiek ģenerēts visvairāk izšķērdētās pārtikas. Ārvalstu pētnieki to skaidro ar ražotāju un tirgotāju politiku, kas ir ieinteresēti pārdot pārtikas produkciju lielākos apmēros, un šī produkcija, pārrēķinot uz vienu kilogramu/ litru/ gabalu, ir arī izdevīgāka, tādējādi patērētājs tiek motivēts to iegādāties. Bet cilvēki, kas dzīvo vieni, bieži vien pēc tam nespēj šos produktus izlietot, pirms tie sabojājas. Tāpat jāņem vērā, ka, pieaugot ienākumiem mājsaimniecībā, pieaug arī izšķērdētās pārtikas apjoms.

Vai ir zināms, kādi ir visbiežāk izmestie pārtikas produkti Latvijas mājsaimniecībās un ar ko tas būtu skaidrojams?

Tikai 16 procenti iepirktās maizes un tās izstrādājumu nekad netiek izšķērdēti, lai gan mana pētījuma respondenti atzina, ka maize un tās izstrādājumi ir viens no biežāk pirktajiem pārtikas produktiem. Latvijas mājsaimniecībās visbiežāk tiek izšķērdēti dārzeņi, augļi un piena produkti, to var izskaidrot ar šo produktu īpašībām – tie ātri sāk bojāties.

Kādas tendences pārtikas izšķērdēšanas jautājumā vērojamas citviet pasaulē?

ES saskaņā ar Eurostat datiem 2006. gadā kopumā tika izšķērdēti 89 miljoni tonnu pārtikas – rēķinot uz vienu iedzīvotāju gadā, tie ir apmēram 179 kilogrami pārtikas. No šīs summas aptuveni 76 kilogramus pārtikas atkritumu saražo mājsaimniecības. Diemžēl vairākās Eiropas valstīs pārtikas izšķērdēšana nav plaši pētīta un pētījumi, kas skartu pārtikas atkritumu samazināšanas problēmu, nav veikti. Bet ir valstis arī Eiropā, kurās šai problēmai tiek pievērsta lielāka uzmanība. Piemēram, Apvienotajā Karalistē 2011. gadā veikalu tīkls Sainsbury’s kļuva par pirmo britu lielveikalu, no kura pārtika nenonāk atkritumu poligonos. Lielāko daļu pārdošanai nederīgās pārtikas lielveikalu tīkls savāc un pārstrādā, lai radītu enerģiju, izmantojot anaerobo pārstrādi. Taču šādi ražotāji joprojām ir retums. Kopumā pārtikas izšķērdēšanas samazināšanas politika pasaulē vairāk fokusējas uz atkritumu pārstrādi, nevis uz šo atkritumu apjomu veidošanās novēršanu vai vismaz uz pārtikas ziedošanu.

Kādi būtu jūsu ieteikumi, kā šo situāciju mainīt, uzlabot?

Pieaugušiem cilvēkiem ir jau izstrādājušies savi noteikti ēšanas paradumi, kurus mainīt ir ļoti grūti. Patērētāji aizdomājas par pārtikas izšķērdēšanas apjomiem, ja viņi izprot, cik šāda darbība viņiem izmaksā. Lai patērētāji varētu šādu sakarību saskatīt, būtu lietderīgi sniegt informāciju, cik patērētājiem izmaksā pārtikas izšķērdēšana un cik patērētāji varētu ieekonomēt, ja viņi saskaņotu un rūpīgāk plānotu gan pārtikas iepirkumus, gan maltīšu pagatavošanu, kā arī sniegt informāciju par izšķērdēšanas novēršanas pasākumiem, proti, pareizu pārtikas uzglabāšanas taktiku un pārtikas mērķējuma izpratni.

Kādi ir aktuālākie fakti no jūsu promocijas darba?

No iepirktās pārtikas mājsaimniecības zaudē 13,3% un 9,39% izšķērdē. Ja to pārvērš naudas izteiksmē, tad vidēji mājsaimniecības zaudē 56,19 eiro mēnesī jeb 674,28 eiro gadā. Savukārt izšķērdē 39,63 eiro mēnesī un 475,56 eiro gadā.

Tipiskā Latvijas mājsaimniecībā katru dienu tiek pirkta maize un piena produkti, vairākas reizes nedēļā tiek pirkti dārzeņi, reizi nedēļā pērk gaļu, zivis un augļus.

Cilvēki lielās pilsētās izšķērdē visvairāk, to varētu izskaidrot ar pārtikas produktu pieejamības vieglumu pilsētās un arī ar to, ka, neaudzējot savu pārtiku, cilvēki neapzinās, kādas pūles tas prasa un kādi resursi tiek izmantoti. 

 

Top komentāri

Sesks
S
Labākais paņēmiens lai apkarotu pārtikas izmešanu mēslos ir mazas pensijas vai algas. Ja ēšanai uz katru ģimenes locekli iznāk 80 centi dienā, neko neaizmetīsi, katru ādiņu nosūkāsi.
Filips Līcis
Pētīt jau var ,bet jēga no tā visa kāda ? Vai tāpēc amerikāņu filmās, vai arī tieši sadzīvē ,kā tas ir tik daudzas reizes redzēts , mazāk iebāzīs torti kādam sejā ? Nezinu kā tas ir tagad ,bet arī Rīgā kādreiz bija pasākums (atrakcija ) Kurš varēs trāpīt sejā metot torti drosminiekam ,kurš savu galvu izbāzis izveidotā sienas dekorācījas caurumā ! Kaut kāds absurds -attiecībā uz ēdienu. To pašu var attiecināt ,.....uz ,,Tomātu kariem..''Spānīja ,kur simtiem tonnu tie tiek izmesti un sabradāti . Kur paliek ,,Apelsīnu un mandarīnu kari ''? Vislielāko izbrīnu izraisa arī Latvijas veikalos skatītie gaļas kalni ! Vai ,tiešām , tie katru dienu tiek izpirkti ? Protams ,ka nē ! Vai arī tie tiek iekļauti ,,nesaimnieciskumā ?'' Šorīt, Latvijas radio -1 uzstājoties speciālistiem ,par cūkgaļas ražošanu atklāja ,ka.....Latvija nav spējīga sevi nodrošināt ar cūkas gaļu .!!!!??? tāpēc tā jāieved no Polijas . K.Ulmaņa laikā cūkgaļas eksports Eiropā ieņēma vadošu vietu !
Edge
E
Ja nav valsts noteikts standarts (tipa, PSRS GOST) un stingras kontrole, tad kā atšķirt veselīgu pārtiku no pārtikas surogāta? Pētīt jau ar mazajiem burtiņiem rakstīto neies, bet, ja kaķis "desu" neēd, tad tā bieži nonāk atkritumos kā surogāts.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Tērvetes dabas parks – vienmēr attīstībā

Svaigs gaiss, dabas klātbūtne un sportiskas, kā arī izzinošas aktivitātes visai ģimenei, turklāt estētiskā un labiekārtotā vidē, kas nemitīgi attīstās, aizvien piedāvājot ko jaunu, – tas izklausās pē...

Sajust Veclaicenes burvību

Pirms gada Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Alūksnes un Apes novadā, tika atklātas piecas dabas atpūtas mājas. Nesen mēs ar ģimeni devāmies nedēļas nogali pavadīt vienā no mājām, kas atr...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena