Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Apzināties savu vietu un savu rīcību dabā

Valsts vides dienesta lietotne VidesSOS piedāvā iespēju iedzīvotājiem atbalstīt vides sargus un paveikt labu darbu pašiem.

"Bieži vien diskusijās par vides aizsardzību tiek piemirsts būtisks aspekts – tas, ka cilvēks pats ir vides sastāvdaļa. Galvenais nosacījums, lai nonāktu pie rezultatīvas vides aizsardzības, ir katram pašam apzināties savu vietu un darbības dabā," uzskata biedrības Par zaļu Pierīgu valdes loceklis Andris Zariņš. Viņš pārstāv vides organizāciju, kas par savu mērķi izvirzījusi Pierīgas vides problēmu apzināšanu un risināšanu, iesaistot iedzīvotājus.

 

Jāiesaistās sabiedrībai

Vides organizācija Par zaļu Pierīgu darbību sākusi 2011. gadā. Pašlaik tās darba kārtībā ir, piemēram, aktivitātes Meža sertifikācijas padomes vides sekcijā, lai veidotu Latvijas sabiedrībā izpratni par ilgtspējīgu mežsaimniecisko darbību. Ir veiksmīgi realizēta purva teritorijas paglābšana no izstrādes. Biedrības pārstāvji nopietnu vērību pievērš arī tām problēmām, kas Pierīgā veidojas saistībā ar nelegālajām atkritumu izgāztuvēm.

"Sākotnēji organizāciju veidojām, lai apzinātu Pierīgas vides problēmas. Tai vietā, kur daba saskaras ar urbāno teritoriju, veidojas savdabīgas situācijas. Daba mēģina ienākt pilsētā, un cilvēkiem jāsaprot, kādā veidā līdzās pastāvēt gan cilvēkam, ienākot dabā, gan dabai, ienākot pilsētā, jo šī robežšķirtne nav un nekad nebūs viegli novelkama," atzīst Zariņš. Biedrības pirmā iniciatīva bija saistīta ar racionāliem risinājumiem, kā sadzīvot ar bebriem Rīgas kanālmalā. Tolaik atsaucību guva un tika realizēta biedrības pārstāvju ideja kanālmalas kokus apjozt ar dekoratīviem metāla režģiem.

"Mūsu darbības mērķis ir cilvēka saimnieciskās darbības interešu samērošana ar dzīvās dabas tiesībām uz pastāvēšanu. Jo saimniecisko interešu vairāk, jo vairāk ietekmējam dabu un vairs neatliek vietas, kur daba var pastāvēt pati par sevi," uzsver Andra Zariņa kolēģis, biedrības valdes loceklis Arnis Puksts.

Cilvēkam, kurš apzinās sevi kā dabas sastāvdaļu un savu vietu tajā, dilemma starp medībām un dabas aizsardzību nepastāv

Andris savu profesionālo izglītību ieguvis mežsaimniecības jomā, savukārt Arnis ir fizisko personu datu aizsardzības speciālists, viņš pārstāv divas sfēras – informācijas tehnoloģijas un jurisdikciju. Abi ir mednieki un darbojas nevalstiskajā organizācijā Biedrība Medniekiem.lv. Lai gan, iesaistoties sadarbībā ar citām vides aizsardzības organizācijām, dažkārt izjutuši pret sevi vērstu skeptisku attieksmi saistībā ar medību jomu, abi vīri uzsver – arī mednieks ir dabas aizstāvis. "Cilvēkam, kurš apzinās sevi kā dabas sastāvdaļu un savu vietu tajā, dilemma starp medībām un dabas aizsardzību nepastāv," norāda Zariņš.

Kā nevalstisko organizāciju pārstāvis viņš darbojas arī Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedriskā labuma komisijā un, vērtējot vides aizsardzības situāciju valstī, atzīst, ka Latvijā ir maz profesionālu sabiedrisko vides aizsardzības organizāciju un nav daudz arī nelielo vides iniciatīvu. Sabiedriskā labuma organizācijas statuss vides aizstāvjiem tiek piešķirts daudz retāk nekā citu nozaru intereses aizstāvošajiem. Taču sabiedrības ieinteresētībai ir ļoti svarīga nozīme vides sakārtošanā, arī atkritumu samazināšanā. Andris un Arnis teic – situāciju labi atspoguļojot ik pavasari rīkotās sestdienas talkas, kad cilvēki organizēti dodas savākt atkritumus un nākamajā gadā vāc atkal, turklāt vēl lielākos apjomos.

"Lai runātu par "visu redzošo aci" atkritumu savākšanas jautājumos, ir jābūt lielam iesaistīto skaitam – cilvēkiem, kuri varbūt nav biedrību vai organizāciju pārstāvji, bet ir gatavi atkritumu samazināšanā apzināti iesaistīties paši, pievērst šīm problēmām uzmanību un tās risināt," uzskata Zariņš. Viņa kolēģis A. Puksts piebilst: "Sabiedrībai ir jābūt iesaistītai problēmu atklāšanā. Pašlaik mums ir ļoti daudz vēl neatklātu nelegālo atkritumu izgāztuvju, kuras izveidotas  komerciālu mērķi. Te neatklāšu neko jaunu – ar importētajiem atkritumiem var ļoti labi nopelnīt. Tā kā mums ir nesakārtota normatīvo aktu bāze, šī izveidojusies par lielu problēmu."

 

Pienākums pierādīt

Lai sekmīgi risinātu atkritumu samazināšanas jautājumus, Par zaļu Pierīgu pārstāvji iesaka veidot vienotu sistēmu, kurā iesaistīts maksimāli daudz cilvēku. Viena no tādām platformām ir Valsts vides dienesta internetvidē izveidotā aplikācija VidesSOS, ko savās darbībās izmanto arī Andris un Arnis.

"VidesSOS aplikācija man ir telefonā. Ejot medībās vai ar suņiem staigājot pa mežu, bieži uzeju iedzīvotāju izmestos atkritumus," stāsta Andris, bet Arnis turpina: "Mednieks mežā pavada daudz laika, vairāk nekā parasti iedzīvotājs,  faktiski visu gadu – gan ziemā piebarojot meža dzīvniekus, gan vasarā skatoties, kādi postījumi veikti. Redzam – jo tuvāk apdzīvotai vietai, jo vairāk mežā ir atkritumu. Tas nozīmē, ka vispirms ir jāmaina cilvēku apziņa. Tomēr te lomu spēlē arī valsts neizdarība. Jebkura mājsaimniecība rada atkritumus, tā ir aksioma, ko nevajag pierādīt. Šeit ir tā lielākā problēma – dažiem ir noslēgti līgumi ar atkritumu apsaimniekotājiem, citiem nav. Tomēr rodas jautājums, kāpēc tad jebkurai mājsaimniecībai par pienākumu nav uzlikts pierādīt, kā tā apsaimnieko atkritumus?"

Andris Zariņš stāsta par pieredzēto Baložu mežos, tā saucamajā kūdras aplī: "Tur ir milzīga nelegāla būvgružu un sadzīves atkritumu izgāztuve. Pēdējā laikā Ķekavas novada pašvaldība tai sākusi pievērst aizvien lielāku uzmanību, ir uzliktas brīdinošas aizlieguma zīmes pie izgāztuves. Tomēr pats esmu vairākkārt aizturējis personas, kas tur joprojām izgāž atkritumus. Vienā gadījumā tie bija autoservisa darbinieki, citā – privātpersonas, kas mežā atstāja būvgružus dažādos apmēros."

Minētajās situācijās Andris ir iesaistījies, fotogrāfijās fiksējis pierādījumus, noskaidrojis personas datus un vienā no tām arī izsaucis policijas darbiniekus. Šogad lielu nelegālo sadzīves atkritumu "depozītu" biedrības pārstāvji atklājuši Olaines novadā, blakus kādreizējam bīstamo atkritumu poligonam.

Mūsu sabiedrības iesaistes līmenis ir jāpaceļ tādā pakāpē, lai tā izdarītu spiedienu uz politiskās varas eliti, kura būs spiesta šo problēmu likvidēt

"Uztaisījām par to nelielu videosižetu, ziņojām arī VidesSOS un sekojām tam, kā reaģēs pašvaldība. Atkritumi tika savākti, un pieeja šai izgāztuvei tika noslēgta ar izraktu grāvi, tomēr jārēķinās, ka nelegāla izgāztuve var parādīties jaunā vietā," saka Andris Zariņš. Kā norāda viņa kolēģis Arnis Puksts – šī ir cīņa ar sekām: "Kamēr likumā nav nostiprināts obligāts pienākums pierādīt, kā tiek apsaimniekoti atkritumi, problēmas cēlonis slēpjas mājsaimniecībās. Tas nenozīmē, ka katrā adresē jābūt apsaimniekošanas līgumam, tas nebūtu pareizi, bet ir jābūt pienākumam pierādīt, kas notiek ar mājsaimniecībā radītajiem atkritumiem. Ja to nevar, ir jāpiemēro sods."

Cita sasāpējusi problēma saistās ar atpūtas vietu piesārņošanu, pārliecinājušies biedrības pārstāvji. Andris Zariņš ir arī nirējs, darbojas daivinga klubā un piedalījies tādās starptautiskās akcijās kā Tīrā ūdens diena. "Pasākumi notiek reizi gadā, kad pulcējas daiveri un tīra ūdenstilpes. Jāteic tā – tiklīdz ienirsti tālāk no krasta, ūdenstilpes gultne ir pārklāta ar pudelēm. To var novērot arī vienīgajā Rīgas apkārtnē tīrākajā Slokas karjerā, kur gultni saskatīt vienkārši nevar. Turklāt daiveri tajā regulāri veic zemūdens talkas," savu pieredzi atklāj Andris Zariņš, bet Arnis Puksts runā par Latvijā nesakārtoto tukšās taras depozītsistēmu: "Igaunijā šis jautājums ir atrisināts, un tas atspoguļojas pat mūsu mežos – jo tuvāk Igaunijas robežai, jo tīrāki no plastmasas pudelēm ir mūsu meži. Mūsu sabiedrības iesaistes līmenis ir jāpaceļ tādā pakāpē, lai tā izdarītu spiedienu uz politiskās varas eliti, kura būs spiesta šo problēmu likvidēt. Instrumenti jau ir."

 

Iespējas iedzīvotājiem

Biedrība Par zaļu Pierīgu pašlaik strādā pie jauna projekta – ir izveidojusi portālu www.videsportāls.lv, kurā videosižetu formātā atspoguļo ar vides problēmām saistītas aktualitātes. "Gribam radīt iespējas mazajām iniciatīvām perifērijā, kur cilvēki varbūt grib atrisināt kādu sev aktuālu vides jautājumu un vēlas tikt sadzirdēti. Vēlamies radīt mehānismu, kurā mēs ar vienotu platformu varam palīdzēt asnam izaugt lielam un nest augļus. Mērķis ir palīdzēt cilvēkiem publiski izteikties par sasāpējušām vides problēmām," saka Zariņš.

Savukārt VidesSOS piedāvā iespēju iedzīvotājiem atbalstīt vides sargus un paveikt labu darbu arī pašiem. Tā ir brīvprātīga, privāta iniciatīva, kas attīstības gaitā tikusi pamanīta no valsts puses un, kopīgi sadarbojoties, ieguvusi pašreizējo formu. Idejas izstrādē savulaik piedalījies pašreizējais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Viesturs Silenieks, kurš uzskata, ka šis ir viens no piemēriem tam, ka ideju un iniciatīvu nevajag vienmēr gaidīt no kāda cita, it sevišķi no valsts pārvaldes. "Valsts pārvaldei ir uzticēti sabiedrības līdzekļi – budžets, lai tā realizētu sabiedrības intereses, nevis otrādi. Tieši tāpat ir noticis ar Latvijas Lielo talku un vairāk nekā 200 biedrībām Latvijā, kurām statūtos vides aizsardzība ir kā darbības sfēra. Taču nav jābūt kādā organizācijā, lai darītu labus darbus," uzskata Silenieks.

Dienu informēja Valsts vides dienestā (VVD), mobilā lietotne VidesSOS radīta pirms diviem gadiem, lai ikviens ātri varētu paziņot VVD par pārkāpumiem pret vidi un vides inspektori saņemtu vērtīgu informāciju darbam – precīzu atrašanās vietu, ko norāda tā dēvētās GPS koordinātes.

2016. gadā aplikācijas VidesSOS iespēju ir izmantojuši 1966 iedzīvotāji, bet šogad jau 1315. VVD informē, ka lielāku aktivitāti lietotnes izmantotāji izrādījuši vasarā un rudenī, kad iedzīvotāji tradicionāli biežāk dodas dabā un diemžēl tur saskaras ar līdzcilvēku bezatbildības radītajām sekām.

Lai izmantotu šo lietotni, tālrunī ir lejupjāielādē mobilā lietotne VidesSOS un jāreģistrējas VidesSOS, izmantojot savu kontu sociālajos tīklos Facebook vai Draugiem.lv. Ja iespējams, vajadzētu norādīt arī tālruņa numuru, lai tad, ja kādu informācijas detaļu nepieciešams precizēt, vides inspektori varētu sazināties ar informācijas nosūtītāju. Ar viedtālruni jānofotografē ieraudzītais pārkāpums un ziņojums jānosūta VVD. Uz informācijas sniedzēja e-pastu tiks nosūtīta informācija, ka ziņojums pieņemts un uz kuru reģionālo vides pārvaldi vai atbildīgo pašvaldību tas pārsūtīts.

Pārkāpuma novēršanas gaitai var sekot līdzi arī VVD mājaslapā, kur īpašā VidesSOS sadaļā redzams, kāds ir pārkāpuma statuss. Pavisam noteikti septiņi statusi: "pieteikts", "nav atrisināts", "izvērtēšanā", "atrisināts", "pārsūtīts", "noraidīts" vai "sakopu pats".

"Sakopu pats" ir iespēja nekavējoties aktīvi rīkoties pašam, ja vien vidē ieraudzītie atkritumi nav kalns autokravas lielumā. Pirms sakopšanas piegružotā vieta jāiemūžina fotoattēlā un jānosūta ziņojums uz VidesSOS. Pēc tam jāsavāc atkritumi un atkal jānofotografē nu jau sakoptā un satīrītā vieta. Savāktos atkritumus pašam jānogādā uz tuvāko konteineru, ja iespējams, atsevišķi šķirojot stiklu un tā dēvētās PET pudeles. Šādā gadījumā ar paveikto ir vērts un vajag palepoties, daloties ar foto Draugiem.lv vai Facebook profilā. Arī mobilajā lietotnē ir izveidots sadaļas Sakopu pats tops, kurā var redzēt, kas paveicis labu darbu. Šī ir iespēja aicināt apkārtējos atbildīgāk padomāt par vidi un iedvesmot arī citus šādi rīkoties, norāda VVD.

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Top komentāri

Kaspars
K
Varbūt esmu stereotipisks, bet šie tipi nu nekādi neatgādina dabas draugus.
Artūrs
A
Jā, labāk būtu piestāvējis foto ar kādu bārdainu mežsargu vai ar jauniešiem-entuziastiem, kas novāc mežā pamestus atkritumus. Grūti saprast kāpēc šāds foto šādā vidē. Raksta būtība gan no tā nemainās, tikai uztveramība. Vides SOS darbojas efektīvi!
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Aktuāli

Dabas parka statuss mūs sargā!

Latvijas Dabas fonds uzsācis darbu, lai uzlabotu Eiropas Savienības prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā un padarītu efektīvāku apsaimniekošanu.

Vides Diena

Vairāk Vides Diena

Tūrisms

Vairāk Tūrisms

Ceļošana

Vairāk Ceļošana

Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena