Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Atkritumu apsaimniekošanai ir liela sociālā funkcija

Ar Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizāciju ZAAO šajā reģionā līgumus par atkritumu izvešanu noslēguši 95% mājsaimniecību.

"Vienmēr esmu gribējis, lai mūsu speciālisti varētu iekļūt kādā no veikaliem, kur ar atkritumu apsaimniekotāja kā nozares profesionāļa pieredzi pircējam ierādītu, kuru no iepakojumiem var pārstrādāt un kuru labāk neizvēlēties. Tādu veikalu vēl neesam atraduši. Atkritumu savākšanas nozare ir ļoti sarežģīta. Ir jāmainās arī iedzīvotāju paradumiem, lai tā sekmīgi darbotos. Skaļu vārdu ir izrunāts daudz, bet nepieciešamas arī praktiskas darbības," atzīst Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais.

Šo uzņēmumu 1998. gadā dibinājušas Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras toreizējo rajonu pašvaldības. Tolaik Latvijas atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ietvaros tika uzsākts darbs pie projekta 500-, kas paredzēja būtiskas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas nozarē, samazinot Latvijā esošo 500 atkritumu izgāztuvju skaitu. Kā pilotprojekts tam tika izraudzīts Ziemeļvidzemes reģions.

 

Tagad to nevarētu
"Pilotprojektam tika meklēta teritorija, kurā nav dominējošu pilsētu, kur ir vienmērīga attīstība un nav depresīvu rajonu. Tolaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uz kartes jau bija sadalījusi 10–12 atkritumu apsaimniekošanas reģionus ar vienu atkritumu poligonu katrā no tiem," stāsta ZAAO vadītājs Aivars Sirmais un turpina, "Latvijas valdība noslēdza līgumu ar Dānijas valdību par palīdzību šāda projekta ieviešanā, savukārt VARAM noslēdza līgumu ar Dānijas Vides aizsardzības aģentūras pārstāvi Carl Bro International par līdzdalību šī projekta realizācijā."

Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajonā tika izpētīta situācija atkritumu apzināšanā, tostarp apsekotas 1998. gadā esošās 104 reģistrētās atkritumu izgāztuves, tāpat nelegālās atkritumu izgāšanas vietas, kā arī apzināts tehniskais nodrošinājums atkritumu savākšanai. Tika organizētas apspriedes un tikšanās arī ar pašvaldību pārstāvjiem, iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Konkursa kārtībā no šī reģiona ar toreizējām 83 pašvaldībām tika izraudzīti trīs cilvēki – viņu vidū arī Aivars Sirmais, kurš tobrīd bija Valmieras domes izpilddirektora vietnieks.

"Tika pieņemts lēmums, ka veidos simtprocentīgu pašvaldību uzņēmumu bez privātā kapitāla, kas apsaimniekos atkritumus, un tam piekrita 81 pašvaldība. Kapitāldaļas tika sadalītas atbilstoši iedzīvotāju skaitam – Valmierā tie bija 30 tūkstoši, savukārt mazākajā pašvaldībā aptuveni 400 iedzīvotāju. Tas visiem šķita godīgi un pareizi," SIA ZAAO dibināšanas pirmsākumus atceras A. Sirmais un piebilst, "VARAM pašvaldības uzņēmumam iznomāja četras automašīnas, konteinerus, un ar to mēs tukšā kabinetā sākām. Gāja grūti un sarežģīti, apvienojot tik daudzu pašvaldību intereses. Tagad to vairs nevarētu izdarīt."

1999. gadā SIA ZAAO tika pārveidota par bezpeļņas organizāciju, un uzņēmumā visi līdzekļi ieguldīti tā attīstībai, kā tas notiek joprojām. A. Sirmais neslēpj – sākotnēji bijušas arī sīkas nesaprašanās: "Daudzi neticēja uzņēmuma veiksmīgai darbībai, bet pakāpeniski cits citu pārliecināja, cits citam noticēja, un mums kopā izdevās." Tolaik atkritumu savākšanas pakalpojumi bijuši pieejami vien Ziemeļvidzemes pilsētās, turklāt tehnika bijusi nolietota, konteineri savu laiku nokalpojuši. "Pakāpeniski mācījāmies strādāt. Mums daudz iemācīja Zviedrijas, Dānijas, Vācijas sadarbības partneri," atzīst Sirmais.

 

Dārgi, bet labākie
Taujāts, kā iepriekšminētajās sadarbības partneru valstīs būvēts atkritumu apsaimniekošanas modelis, ZAAO vadītājs stāsta, ka vienlīdz darbojas privātie un pašvaldību uzņēmumi, taču privātuzņēmumi nedominē. "Tāpēc, ka atkritumu apsaimniekošanai ir arī ļoti liela sociālā funkcija, tas nav bizness. Te nav iespējams prognozēt, kas notiks pēc diviem gadiem – vai pašvaldības mainīsies, vai likumi mainīsies –, tāpēc ir jābūt lielai uzticībai starp uzņēmumu un pašvaldības deputātiem," uzskata Sirmais un norāda, "daudzās valstīs atkritumu apsaimniekošana ir sabiedriskais pakalpojums – tāpat kā ūdens, kanalizācija, siltums.

Pie mums atkritumu apsaimniekošana ielikta biznesa sektorā, un tas nav pareizi.

Manā skatījumā nākotnē šajā nozarē būtu nepieciešams virzīties uz privāto un publisko partnerību, tā saucamo PPP. Agri vai vēlu arī mēs pie tā nonāksim, jo atkritumu savākšana kļūst arvien sarežģītāka."

ZAAO vadītājs min Eiropas Komisijas (EK) Aprites ekonomikas pakotnē noteiktos mērķus 2030. gadam, kas paredz, piemēram, sadzīves atkritumu atkārtotas lietošanas un pārstrādes jomā noteikto mērķvienību – 65% no svara –, kopīgo Eiropas Savienībā (ES) izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķvērtību – 75% –, bet noglabājamo sadzīves atkritumu daudzumu – ne vairāk kā 10% no visiem atkritumiem –, kas ievērojami sadārdzinās atkritumu noglabāšanas cenu poligonos. Dalīto atkritumu vākšana ir šīs maksas samazināšanas kārtība, un arī tai ir sociāla funkcija, uzsver Sirmais. "Ieviešot šo sistēmu savā reģionā, sākām ar to, ka iedzīvotājiem stāstījām: mēs dodam speciālos konteinerus šķirotajiem atkritumiem izveidotajos ekopunktos, un tā jūs samazināsiet izvedamo reižu skaitu, līdz ar to arī maksājumus. Mūsu apsaimniekotajā reģionā iedzīvotāji maksā par faktiski izvesto atkritumu reižu skaitu, aprēķinot pēc pašvaldības apstiprinātā tarifa un konteineru tilpuma," stāsta Sirmais. Piemēram, Amatas novadā pamattarifs ir 12,73 eiro par kubikmetru un 240 litru konteinera izvešana maksā 3,70 eiro. Līdzīgas cenas ir arī citviet reģionā. "Mūsu pakalpojumi ir samērā dārgi, bet es uzskatu, ka mēs esam labākie Latvijā," norāda Sirmais.

Vērtējot EK prasību par 10% noglabājamo atkritumu, ZAAO vadītājs gan ir skeptisks: "Pašlaik to izpildīt nav reāli, it sevišķi, ja bija mēģinājums visu atbildību uzlikt pašvaldībām. Tam bija paredzēti ES līdzekļi, un tos tad vajadzēja atdot pašvaldībām. Domāju, ka tā ir Latvijas valsts un VARAM atbildība, kā šīs prasības izpildīs. Līdz 2020. gadam uz pusi jāsamazina bioloģiski noārdāmie atkritumi, bet Latvijā ir tikai komposta laukumi un nevienas bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas! Lietuvā ir visos reģionos! Bioloģiski noārdāmie atkritumi aizņem 40% no tā satura, kas atrodas konteineros, par to būtu jāsatraucas. Tagad Ventspilī un Daugavpilī taisa no atkritumiem iegūtu kurināmo – tā dēvēto RDF/SRF –, kas vairs nav jaunums Lietuvā un Igaunijā. Kopējā konteinerā tas arī aizņem aptuveni 30–40%, par to arī būtu jāuztraucas, bet ne vienā, ne otrā jomā kustība nenotiek. To nevar ietekmēt pašvaldības, tā ir valsts un VARAM atbildība."

 

Pierādot un pamatojot
ZAAO īpašnieces pašlaik ir 28 pašvaldības, kuras apkalpo uzņēmums. Atbilstoši Ziemeļvidzemes reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam ir izveidoti tā saucamie ekolaukumi, kur iedzīvotāji bez maksas var nodot šķirotos atkritumus – papīru, kartonu, polimērus, metālus, stiklu, sadzīves elektroniku. Lielgabarīta atkritumus ekolaukumos pieņem par maksu, kas ir mazāka nekā tad, ja apsaimniekotājs pēc tiem dodas uz klienta adresi. Kā pārliecinājās Vides Diena, valmierieši aktīvi izmanto šīs iespējas un pēc pusdienlaika pārtraukuma uz nodošanu rindā te gaida vairākas automašīnas. Rudenī ekolaukumos var atstāt arī zaļos atkritumus jeb sagrābto lapu kaudzes.

"Cilvēkus esam pieradinājuši pie sistēmas, līdz ar to vest atkritumus uz mežu viņiem vairs nav nepieciešams – tam nav jēgas. Paliek tikai 3–5% neapzinīgo iedzīvotāju, bet tādi ir visās valstīs. Cilvēkiem vienkārši ir jāizveido parocīga sistēma," norāda Sirmais un turpina, "mūsu mājaslapā izveidota interaktīvā atkritumu šķirošanas karte ar ekopunktu, laukumu un PET pudeļu režģu atrašanās vietu. Iedzīvotājiem uz mājām nosūtām kalendārus ar atkritumu izvešanas datumiem, turklāt esam ieviesuši sistēmu, kurā katram no klientiem dienu pirms atkritumu izvešanas nosūtām īsziņu ar atgādinājumu," savā mobilajā tālrunī ZAAO nosūtītās īsziņas rāda uzņēmuma vadītājs. 

Ja mājsaimniecībā norādītajā dienā nav nepieciešams izvest atkritumus, līdz plkst.16 pakalpojumu var atteikt, un par to nebūs jāmaksā. "Iedzīvotājiem tā ir ērti. Turklāt mums ir izveidota viedā sistēma. Kā apliecināja Dānijas kolēģi, tādas nav pat pie viņiem! Atkritumu savākšanas mašīnās katram šoferim ir planšete, kurā viņš redz elektroniski sagatavotu maršrutu. Līdz ar to zem pagalītes vai bundžiņas nav jēgas atstāt naudiņu. Mūsu pusē cilvēki ir atradināti no nelegālas atkritumu izvešanas, kā tas ir daudzviet citur," saka Sirmais.

Nav mazums tādu iedzīvotāju, kas uzskata, ka par atkritumu savākšanu viņi ir samaksājuši, un papildu darbības vairs neuzņemsies

Ziemeļvidzemes reģionā arvien mazāk paliekot arī tādu mājsaimniecību, kurās apgalvo, ka viņiem atkritumu nav. "Tāds jautājums vairs nerodas, mēs protam pierādīt un pamatot, ka jebkurā mājsaimniecībā atkritumi ir. Taču cilvēkiem tas ir bijis jāmāca visus šos 19 gadus, kamēr ZAAO strādā. Mūsu reģionā 95% mājsaimniecību ir līgumi par atkritumu apsaimniekošanu," gandarīts ir uzņēmuma vadītājs. Tiesa, attiecībā uz atkritumu šķirošanu situācija nav tik optimistiska, jo nav mazums tādu iedzīvotāju, kas uzskata, ka par atkritumu savākšanu viņi ir samaksājuši, un papildu darbības vairs neuzņemsies, turklāt ir arī jāiemācās, kā pareizi šķirot atkritumus. "Pie tādām durvīm varam klauvēt, kā un cik gribam, tā ir principiāla nostāja," piebilst Sirmais.

Vides izglītības jomā ZAAO strādā jau no 2001. gada. Sadarbība notiek ar skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm. "Sabiedrības izglītošana vides jautājumos ir ietverta uzņēmuma stratēģijā, tā ir ļoti būtiska nozare," uzskata A. Sirmais un atklāj, ka drīzumā mežā blakus poligonam Daibe tiks atklāts moderns dabas un tehnoloģiju parks Urda. Parka teritorijā atradīsies arī veselības, pārdomu un izziņas takas, pļava ārstniecības augu iepazīšanai un ievākšanai, purva taka un garšaugu dārzs, kukaiņu māja, atrakciju laukums un šķēršļu josla. Tāpat apmācību procesā tiks nodrošināta iespēja padziļināti iepazīties ar dažādām atkritumu apsaimniekošanas, biogāzes ražošanas, ūdens attīrīšanas, siltumapgādes, vēja ģeneratoru, kompostēšanas un elektrības iegūšanas iekārtām.

"Atkritumu savākšanas problēma nav ātri risināma, pie tās ir jāstrādā. Bet visi par to runā, taču sistēmas nav – ne Izglītības ministrijā, ne VARAM. Par laimi, mums bija iespēja Vidzemes plānošanas reģionā iesniegt dokumentu par vides izglītības stratēģiju šajā reģionā. Uz tā pamata un tāpēc, ka ZAAO bija savs redzējums, pašvaldības apstiprinājušas vides izglītības stratēģiju. Tāpēc mums izdevās Daibes poligonā uzbūvēt dabas un tehnoloģiju parku. Licencēta interešu izglītība mums ir jau daudzus gadus – vedam skolēnus, pensionārus, namu apsaimniekotājus, pašvaldību speciālistus uz Daibi un rādām nevis to, kā uzņēmums strādā, bet kas ir zaļā domāšana. To ir interesanti redzēt," vides izglītības nozīmi akcentē Sirmais.

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Top komentāri

Replika
R
Kāda jēga atkritumu apsaimniekošanai, ja nav ieviesta dzērienu iepakojumu depozīta sistēma? Šķiet, Latvija ir vienīgā valsts, kurā nav tukšo pudeļu pieņemšanas automāti un tāpēc pudeles mētājas visās malās.
=)
=
nu tak vienīgais ko tie ''apsaimniekotāji'' grib ir mūsu nauda- katru gadu ēstgriba tiem resnīšiem lielāka un lielāka
Buks
B
Pēc virsraksta spriežot, atktitumu oligarhs Šķēle ir Latvijas lielākais sociālistiskais funkcionārs.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Dari pats: Bišu vaska drāniņa

Plastmasas iepakojums nedara neko labu ne videi, ne ēdienam, kurš tajā iesaiņots, jo atsevišķos gadījumos no tā var minimāli izdalīties veselībai kaitīgas vielas.

Vides Diena

Vairāk Vides Diena

Tūrisms

Vairāk Tūrisms

Ceļošana

Vairāk Ceļošana

Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena