Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Bioloģiski vērtīgs zālājs ir raibs kā persiešu tepiķis

Kas gan pilsētas uzkarsēto mūru iedzīvotājam var būt enerģētiski veldzējošāks un arīdzan izaicinošāks kā puskilometru gara pastaiga plus 27 grādos pēc Celsija, nepiemērotos apavos, sakuplojušā, cilvēka rokas neskartā pļavā Mazās Juglas krastos?

Tam, kurš botānikā orientējas vienīgi jāņuzāļu vainadziņa līmenī, šī ir īstena paradīze ar margrietiņām, vībotni, pelašķi, sarkano āboliņu. Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) bioloģei un zālāju ekspertei Anitai Namatēvai gan par šo bioloģiski vērtīgo pļavu ir profesionāls skatījums: "Puķes ne vienmēr ir rādītājs. Zālāja galvenā vērtība patiesībā ir graudzāles."

Uzskaitot Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamos biotopus, laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam DAP uzdevumā eksperti apseko Latvijas teritoriju. Aizsargājamie biotopi ir viendabīgas teritorijas, kurās sastopama liela bioloģiskā daudzveidība – bioloģiski vērtīgi zālāji, dabiski veidoties sākušas mežaudzes, purvi un avoksnāji, cilvēka maz ietekmēta jūras piekraste un kāpas, upes un ezeri, alas un iežu atsegumi.

 

Skaitīšana neierobežo darbošanos

Pērn DAP Dabas skaitīšanas eksperti apsekojuši 492 tūkstošus hektāru platību un bioloģiski vērtīgus zālājus konstatējuši tikai nepilnā piektdaļā jeb 18% no apsekotās teritorijas. Vislielākajās platībās konstatēts palieņu zālājs, visretāk atrasts smiltāju zālājs. No saldūdeņiem visbiežāk fiksēti eitrofi ezeri ar iegrimušu ūdensaugu un peldošu augāju joslu; no mežiem – veci vai dabiski boreālie meži, savukārt visretāk –  ozolu meži. Datu analīze atklāj, ka ekspertiem visbiežāk izdevies atrast aktīvos augstos purvus, piekrastē – pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, piemēslotas alas un atsegumus, turklāt fiksēt arī to, ka Latvijā gan kāpās, gan zālājos un arī mežos strauji izplatās ekspansīvie augi.

Taču ir arī pārsteidzoši atklājumi, un pirmajā sezonā to ir pat 13. Starp tiem dabas eksperti min divas jaunas sēņu sugas, kas Latvijā iepriekš nebija konstatētas, jaunu sūnu sugu, skaistu orhideju dzimtas hibrīdu, nozīmīgas alu spulgsūnu un ūdensaugu dortmaņa lobēliju atradnes un vēl citas. Arī šogad fiksēti divi unikāli atradumi – jauna lielās kosas atradne, kas spēj sasniegt pat cilvēka auguma izmērus, kā arī eksemplārs no Latvijas Sarkanās grāmatas – sūna, kas valsts teritorijā nebija manīta kopš 1913. gada.

"Zālāju biotopi Latvijā ir visai apdraudēti, to platības sarūk, galvenokārt –  neapsaimniekošanas dēļ. Tāpēc ir būtiski apzināt bioloģiski vērtīgos zālājus un izglītot īpašniekus par to pareizu kopšanu un saglabāšanu – noganīšanu un pļaušanu ar zāles savākšanu no lauka, jo smalcināšana vērtējama kā nepareiza apsaimniekošana," uzsver DAP Dabas skaitīšanas procesa vadītāja Irisa Mukāne.

Taujāta, kādi šajā procesā bijuši lielākie izaicinājumi biologiem un zālāju ekspertiem, I. Mukāne atklāj, ka nereti izaicinājums ir dabas apstākļi, piemēram, pērnā gada lietavas vai šajā gadā piedzīvotais lielais sausums. Daudzi iedzīvotāji ir ļoti laipni un pretimnākoši, bet gadoties arī tādi, kas draud uzrīdīt suni, jo "viņu īpašums esot privātīpašums".

"Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. pants nosaka, ka zemes īpašniekiem un pastāvīgajiem lietotājiem ir pienākums neierobežot īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izpēti, uzskaiti un kontroli," atgādina Dabas skaitīšanas procesa vadītāja un turpina: "Kopumā zemju īpašnieki aizvien ir ļoti aktīvi, viņiem ir daudz dažādu jautājumu un ir arī savs viedoklis gan par dabas skaitīšanu, gan par visu citu mūsu valstī. Bieži pa telefonu, klātienē un e-pastā tiek pausti jautājumi par Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalsta maksājumu saņemšanu un noteikumiem, pareizu apsaimniekošanu. Daži cilvēki ar mums sazinās tāpēc, ka baidās no nepamatotiem aizliegumiem, jo kāds viņus maldinājis par dabas skaitīšanas mērķi – apzināt dabas bagātības, informējot par to īpašnieku. Nevienu jaunu aizsargājamu teritoriju dabas skaitīšanas ietvaros nav paredzēts veidot un tas netiek darīts!"

I. Mukāne stāsta arī par kuriozām situācijām, kad DAP ekspertiem nākas skaidrot, kas īsti personai pieder, vai arī informēt, ka esošā dzīvesvieta jau gadiem ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kuras saimniekošanu nosaka esošā likumdošana. Starp citu, daudziem iedzīvotājiem Latvijā neesot pastkastīšu, kas liedz viņiem saņemt svarīgu informāciju no valsts pārvaldes, tajā skaitā par Dabas skaitīšanu viņu īpašumā.

"Savā komunikācijā uzsveram, ka zemju īpašnieki savu īpašumu aizvien apsaimnieko pēc pašu ieskatiem. Dabas skaitīšanas eksperts atnāks, aizpildīs anketu par redzēto, un viss. Īpašnieka paša ziņā paliek izvērtēt, vai dabas saglabāšana ir viņa atbildība un sociālekonomiski izdevīgs lēmums. Skaitīšana neierobežo cilvēku darbošanos!" norāda I. Mukāne.

 

Zālājs ir mūsu vēsture

"Vilkmēle, stāvais retējs, zaļziedu naktsvijole, vīgrieze, zemzālīte, ziemeļu madara, balderiāns," mazā meža un līkloču upītes ieskautā pļaviņā pie Ogres atrodamās dabas vērtības uzskaita DAP eksperte Anita Namatēva.

Līdz pļaviņai mēs varam piebraukt ar automašīnu un šai nomaļajā vietā ir arī vairākas privātmājas, kur vienā no tām saimnieki tur mājputnus un kazas, kuru maltītei bagātīgi sakrauts svaigi pļauts siens. Lai arī Anitas nupat sameklētā pļaviņa drīz pēc Jāņiem tikusi pļauta, eksperte secina: "Šo pļavu iespējams apsaimniekot tikai, pļaujot ar rokām, laukumiņi ir mazi. Atsevišķās vietās redzami arī zāļu purva augi – puplakši, dažādas grīšļu sugas, dzegužpirkstītes. No botāniskā viedokļa te ir ļoti daudz bioloģiski vērtīgu sugu, zālājs ir saglabājies smuks – paldies tiem cilvēkiem, kas to joprojām pļauj un uztur."

Ogres pusē bioloģiski vērtīgu zālāju esot maz. "Tuvu pie blīvi apdzīvotām vietām to nosaka dzīvesveids. Zālājam vajag, lai to nopļautu vai noganītu, sienu izžāvētu un aizvestu prom. Tas ir laikietilpīgs darbs, bet mūsdienu dzīves ritmā cilvēki grib dzīvot ātri – mazā platībā pēc iespējas īsākā laikā ar iespējami lielākiem ražas ieguvumiem," paskaidro Anita un apstiprina – bioloģiski vērtīgo zālāju skaits sarūk. "Kad pēc Dabas skaitīšanas sapratīsim, cik šādu zālāju palicis, kā tos apsaimniekojam, nākamais uzdevums būs izpētīt, cik tie ir izolēti, respektīvi, cik tālu viens no otra atrodas, jo zālājam svarīga ģenētiskā materiāla – sēklu – apmaiņa," norāda eksperte. Nupat izpētīto vientuļo pļaviņu meža ielokā glābj šaurā upīte, kura var atnest sēklu, piemēram, pārplūstot. "Viens pats mazs un izolēts zālājs mūžīgi pastāvēt nevar, lai arī cik pareizi to apsaimniekotu, jo ir svarīgi sugu migrāciju ekoloģiskie ceļi," piebilst eksperte.

Anita neslēpj – šogad viņas līdz šim apsekotajās pļavās pārsteigumus nav izdevies atrast, turklāt eksperte guvusi apstiprinājumu, ka zālāju platības tiešām sarūk, tāpat kā tajos samzinās arī bioloģiskās vērtības. "Zālājs ir mūsu vēsture, un tas atklāj mūsu apsaimniekošanas metodes. Mūsdienās joprojām zālājiem būtu nepieciešama ekstensīvā jeb tradicionālā apsaimniekošana un, pat ja saprotam, ka gribam panākt bioloģiski vērtīga zālāja veidošanos, jāsaprot, kā šajā intensīvajā dzīves tempā to nodrošināt. Dabiskajā zālājā mazā platībā sadzīvo pēc iespējas vairāk augu sugu, un zālājs ir sistēma, kas pie krasām pārmaiņām nespēj adaptēties," norāda eksperte.

Kas uzskatāms par vecu zālāju? Anita uzskaita, sākot no 40, 50, 70 – līdz pat simtam un vairāk gadu. Latgales pusē pie Baltkrievijas robežas eksperte sastapusi pļavu saimniekus, kuri zina savu zālāju vēsturi arī 70 gadu senā pagātnē. "Zālāju blakus pļavā saimniece pļauj ar traktoru, bet vienu pļavu tomēr pļauj ar rokām, jo zina, ka tas ir bioloģiski vērtīgs zālājs, kurš tāds bijis jau saimnieces vecāsmātes laikos," pieredzēto atstāsta Anita un piebilst, ka līdzīgi vilkakūlas zālāji veidojas skābās un ļoti skābās, barības vielām nabadzīgās sausās vai mēreni mitrās smilšainās augsnēs. Starp citu, ja kādā no pļavām atrodat, piemēram, gaiļbikšus kuplākā skaitā un vēl vismaz 3–4 indikatorsugas, tas liecina par zālāja dabiskumu. Kopumā Latvijā ir 58 dabisko zālāju indikatorsugas. Lai konstatētu zālāja vērtību, pļavā eksperts atrod labāko biotopam raksturīgo vietu un apraksta vienā kvadrātmetrā atrasto sugu piesātinājumu. Par labu zālāju tiek atzīts tāds, kur kvadrātmetrā sastopamas 30 un vairāk sugas. Pēc tam 25 citos kvadrātmetros fiksē pārējās sugas. "Labs zālājs ir raibs kā persiešu tepiķis," biotopu raksturo eksperte.

Bet ko darīt tam aramzemes īpašniekam, kam nu gribas botānisku zālāju? "Vispirms jānolīdzina arumi. Otrajā gadā botāniskā zālāja gan tur vēl nebūs, jo jārēķinās, ka dabisko sugu sēklu banka zemītē tikusi postīta par labu kultūraugiem. Šāds zālājs par botānisku veidosies daudz ilgāk, 15–20–30 gadu laikā," stāsta A. Namatēva.

 

Dabas vērtības kā hobijs

DAP speciālisti atgādina: ja Dabas skaitīšanas ekspertu apsekojuma laikā īpašumā tiks konstatēts biotops, zālāju īpašnieki par to vēstuli saņems nākamajā gadā, lai varētu pieteikties LAD atbalsta maksājumiem, citu biotopu īpašnieki – līdz 2020. gadam, bet pats īpašnieks izdarīs izvēli, kā turpmāk saimniekot savā īpašumā. "Dabas skaitīšana ir vērsta uz uzskaitīšanu un informēšanu, nevis ierobežošanu!" uzsver I. Mukāne.

Jāni Kravali, kurš strādā informācijas tehnoloģiju nozarē un ir uzņēmumu vadītājs, satiekam Daugavas ielejas dabas parkā. Te Jānis 2015. gadā iegādājies 30 hektārus zemes, pašlaik apsaimnieko šīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) zemi, turklāt zināšanas lauku īpašumu apsaimniekošanā papildinājis arī Priekuļu tehnikumā, neklātienē. "Ja zāle saaugs un laikapstākļi ļaus, šīs pļavas zālāju šogad novāksim divreiz. Pirms tam zālājs bija jau degradējies, un mūsu apsaimniekošanas metodes, kur nopļauto arī novācam, ir akceptētas kā labākās. Projekta ietvaros nākamgad iecerēts pļavas noganīt ar gaļas lopu palīdzību, tādā veidā atjaunojot zālāja bioloģisko daudzveidību," stāsta J. Kravalis un smaidot piebilst: "Lauksaimnieks pēc izglītības esmu tikai pēdējā gada laikā."

Ar Latvijas Dabas fonda ekspertiem pļavu saimnieks ticies vairākkārt, pirms mēneša zālāju atjaunošanas projekta ietvaros pļavās ir veikta kartēšana un atrastas piecas līdz septiņas laba zālāja indikatorsugas. "Projekta ietvaros ar ES atbalstu šeit paredzēta nožogojuma un novietnes būvniecība gaļas lopiem un to iegāde, bet esmu domājis arī par ekstensīvajām saimniekošanas metodēm ar savvaļas liellopiem – te vēl ir astoņi hektāri aizauguša krūmāja. Esmu izskatījis iespējas nodarboties arī ar aitkopību, un radusies ideja arī par savvaļas zirgiem. Šeit plānots darīt visu, kas ir dabai draudzīgs," atzīst J. Kravalis un uzsver: "Šī ir skaista vieta, un mani interesē dabas vērtības."


Dabas apsekošana

  • Norit dabas vērtību skaitīšanas otrā sezona.
  • Šogad apsekošanas darbus veic 220 ekspertu ar īpašām DAP izdotām apliecībām.
  • No aprīļa līdz novembrim viņi skatīs teju pusmiljona – 496 492,84 – hektāru lielu teritoriju, kas pieder valstij un privātpersonām.
  • Apsekojamā teritorija izvietota 99 pašvaldībās un skar 50 tūkstošus īpašnieku, kuriem jau aprīlī tika izsūtītas vēstules par apsekojumiem.
  • Lai veicinātu teritoriju īpašnieku izglītotību, DAP kopā ar pašvaldībām organizē bezmaksas seminārus par dabas skaitīšanas norisi, kā arī sniedz atbildes uz jautājumiem.
  • Pērn aizvadīts 31 seminārs, šogad – jau devītais.
  • Visu aktuālo informāciju var meklēt vietnē - www.skaitamdabu.gov.lv.

 


Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Skaitām jau trešo vasaru

Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā jau trešo gadu norisinās dabas skaitīšana. Latviju apseko vairāki simti ekspertu, lai apzinātu pie mums esošos biotopus un to kvalitāti. Par to, kā šogad norit ...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena