Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Pāriet uz saimnieka, nevis patērētāja domāšanu

Ejot dabā, ieteicams lielos pārtikas iepakojumus atstāt mājās, izmantot hermētiski noslēgtus traukus un ņemt līdzi tik daudz pārtikas, cik var apēst.

Dabas tūrisma popularitāte Latvijā aizvien pieaug, līdz ar to pieaug arī cilvēku radītā ietekme uz dažādiem dabas objektiem, arī aizsargājamās teritorijās. Te būtiska ir atkritumu savākšanas kultūra, ejot dabā.

Izvirzot ambiciozu mērķi – mainīt iedzīvotāju uzvedību –, Pasaules Dabas fonds (PDF) sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) šoruden sācis kampaņu Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!, kuras ietvaros dabas objektu apmeklētāji tiek aicināti līdzi paņemto iepakojumu un citus atkritumus arī pašiem iznest ārā no dabas teritorijām. Dažās dabas takās PDF un DAP šīs kampaņas ietvaros jau ir noņēmuši tur novietotās atkritumu urnas un izvietojuši informatīvas zīmes, kuras rotā simbols – āpsītis. Lietuvā un Igaunijā šis dabas tūrisma princips jau nesen realizēts, Skandināvijas valstīs tas veiksmīgi darbojas ilgus gadus. Kā uz to reaģē Latvijas sabiedrība?

 

Ko esi atnesis, to aiznes

Atkritumu apsaimniekošana dabas takās prasa ievērojamus finansiālos resursus zemju īpašniekiem un dabas objektu apsaimniekotājiem. DAP aprēķinājusi, ka atkritumu apsaimniekošana šajos objektos gadā izmaksā ap 15 000 eiro. Jāpiebilst, ka bieži pie dabas takām nevar piebraukt ar transportu. Turklāt atkritumiem dabā tiek klāt dzīvnieki – tie var savainoties, saindēties un pat aiziet bojā. "Patstāvīgs dabas teritoriju apsaimniekotāju izaicinājums ir sabalansēt dabas resursu aizsardzību un saglabāšanu ar atpūtas iespējām plašākai sabiedrībai. Mēs aicinām dabā gājējus atstāt pēc iespējas mazāk pēdu, lai dabas aizsardzības speciālisti savus resursus varētu pilnībā novirzīt teritorijas apsaimniekošanai," uzsver PDF direktors Jānis Rozītis un piebilst: "Mūsu mērķis ir, lai cilvēki, dodoties dabā, kas ir visnotaļ pozitīvi vērtējama lieta, neko aiz sevis neatstātu."

Ietekmi uz dabu rada jaunu taku iestaigāšana, kā arī tas, cik skaļi esam, telšu celšana un ugunskura kurināšana, kosmētikas un mazgāšanas līdzekļu lietošana un, protams, cilvēku atkritumi.

DAP ģenerāldirektors Juris Jātnieks uzsver, ka ļoti bieži tā vietā, lai veidotu un paplašinātu dabas tūrisma infrastruktūru vai rūpētos par dabas vērtību saglabāšanu, pārvaldes darbiniekiem nākas takās lasīt atkritumus un pat atjaunot tīši bojātas kāpnes un labierīcības. "Lai gan situācija gadu no gada uzlabojas, tomēr vēlamies ikvienu aicināt apzināties savas rīcības sekas un sākt ar šo it kā tik vienkāršo rīcību – ko esi atnesis, to aiznes," pauž J. Jātnieks.

Šogad projekta aktivitātes realizētas Ķemeru, Slīteres un Rāznas Nacionālajā parkā, kā arī dabas takās pie Amatas upes. Projekts tiek realizēts ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.

 

Skaties kā uz ienaidnieku

Biologs, žurnālists un dabas pētnieks Māris Olte ar domubiedriem jau pērn sāka sociālo akciju Ko ienes, to iznes, aicinot dabas tūristus neatstāt atkritumus, izvietoja informatīvas zīmes ar divu cilvēciņu simboliem atpūtas vietās mežos un ideju popularizēja TV raidījumos Piedzīvojums dabā un Makšķerē ar Olti, arī Radio SWH raidījumā Zaļais stūris un mājaslapā www.nomad.lv. "Sapratām, ka, turpinot raidījumus par piedzīvojumiem dabā un attīstot dabā iešanu, tai jāpiešķir arī kāds sociāls jēdzīgums. Aicinājām cilvēkus dabā izturēties ne tikai kā patērētājiem, bet arī kā līdzdalībniekiem vides sakopšanā. Sametām naudu un uztaisījām informatīvās zīmes – mūsu akcijas logo ir attēloti divi cilvēki, kuri sarokojas. Tā varam pievērst lielāku sabiedrības uzmanību ienesto atkritumu iznešanas problēmai. Vēl jau mežā var arī ieiet ar tukšu somu un iznest to pilnu," stāsta M. Olte un uzsver: "Gribam attīstīt labāku dabā iešanas kultūru. Gada laikā esam secinājuši, ka uz to "pavelkas" ne tikai kājāmgājēji, bet nu arī laivotāji. Bija interesanti novērot, kurā brīdī laivotāji saprata, ka arī viņiem tas ir aktuāli un ka tas ir spēcīgs dzinulis – neatstāt papildu slogu dabai laivotāju piestātnēs ar atpūtas vietām un ugunskuriem."

Tā darbojoties, ar lielu prieku ieraudzījuši, ka Latvijas valsts mežiem jau senāk izstrādāts un adaptēts šāds atkritumu iznešanas princips. Savukārt paši, piesaistot Vides aizsardzības fonda līdzekļus, tematisko ievirzi Cik ienes, tik iznes šoruden piešķīruši arī Ērgļos notikušajam Tūrisma salidojuma noslēguma pasākumam. "Šī akcija kļuva populāra un svarīga, to apliecināja arī 25 dažādi uz salidojumu sabraukušie tūrisma organizētāji. Ideja darbojas! Esam trāpījuši cilvēku apziņas līmenī ar domu, ka, apceļojot dzimto zemi, nepadarām sliktāku stāvokli dabā. Laba prakse ir svētīga lieta, tāpēc liels prieks, ka arī Pasaules Dabas fonds un Dabas aizsardzības pārvalde tam pievērš sabiedrības uzmanību," uzskata M. Olte.

Pētnieks kā paraugu min alpīnistu Kristapu Liepiņu, kurš, kalnos kāpjot, savos maršrutos – lai arī kurā pasaules virsotnē tie vestu – savāc izlietotās baterijas. Taču kā nepieredzējušam dabas tūristam praktiski sagatavoties tam, ka maršrutā nebūs atkritumu urnu? "Uz pārtikas produktu iepakojumu jāraugās ar citām acīm – nevis kā uz sabiedroto, bet, teiksim, kā uz ienaidnieku, tādā veidā ietekmējot savas ikdienas izvēles. Ja sāc uz pārtikas produktu iepakojumu raudzīties citādi, respektīvi, kritiski, ar laiku pašam veidojas pareizā attieksme. Vienkārši ir jāpārslēdzas no patērētāja pieejas uz saimnieka pieeju, tad viss būs kārtībā," uzskata M. Olte.

 

Risks dzīvībai mežā

Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) šoruden vairākās vietās noņemtas atkritumu urnas un uzstādītas PDF un DAP kampaņas Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!, informatīvās zīmes – pie Kaņiera torņa, pie Kaņiera pilskalna laipas un pie Lielā Ķemeru tīreļa laipas. "Tas darbojas! Sākumā domājām, ka šīs vietas būs atkritumiem pilnas, bet tur, kur uzlikām informatīvās zīmes un noņēmām urnas, cilvēki atkritumus nav atstājuši," gandarījumu pauž DAP Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs. Viņš uzskata, ka šādas kampaņas jārīko ne tikai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, bet arī citviet publiski pieejamās atpūtas vietās dabā. "Tas būtu loģiski, ja cilvēki, piemēram, uz mežu līdzatnesto pārtikas iepakojumu, paši iznestu no meža ārā. Tas ir tikai kulturāli – nodrošināt, lai arī citi, kas atnāk dabā pēc jums, atrastu šo vietu tīru. Šis ir sabiedrības izglītošanas jautājums, par to jārunā pedagogiem ar skolēniem skolās, par to jārunā dažādām paaudzēm ģimenēs un ir jārunā arī citās auditorijās," uzskata A. Širovs.

ĶNP teritorijā atkritumu savākšana uzticēta uzņēmumam, kas veic arī citus saimnieciskos darbus, tomēr tūristu atstāto "kultūrslāni" līdz šim nācies vākt arī pašiem ĶNP darbiniekiem – tiem cilvēkiem, kuri brīvdienās ekskursantiem stāsta aizraujošus stāstus par dabu. DAP viņus algo kā inspektorus, ekspertus, reģionālo administrāciju direktorus, bet ne sētniekus. Taču daudziem ĶNP darbiniekiem dabas sakopšana ir gluži kā goda kodekss.

"Man vienmēr somā ir kāds maiss atkritumiem, un, piemēram, rudeņos un pavasaros rīkojam lielās talkas. Braucot apskatīt inspicējamos dabas objektus, pa ceļam savācam atkritumus arī atpūtas vietās. Tā ir ierasta prakse. Slīteres purvos atļaujam iet ogotājiem – ogotāji un makšķernieki ir tās atpūtnieku kategorijas, kas atstāj visvairāk atkritumu. Procentuāli tādu nav daudz, tomēr pāris simtu ogotāju sezonā vienmēr papildina nekur nezūdošo plastmasas pudeļu kvantumu, kas mētājas parka teritorijā. Ogotāji mēdz pudeles piesiet pie koka kā ceļa atrašanas zīmes, tomēr vajadzētu atcerēties, ka īpaši aizsargājamā dabas teritorija nav privātais mežs vai piemājas dārziņš. Reizēm mežā atkritumu ir tik pilns, ka visu vienā reizē savākt nav iespējams," stāsta DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vecākais eksperts, pieredzējušais dabas pētnieks, ornitologs Vilnis Skuja.

Slīteres Nacionālajā parkā lielos atkritumu konteinerus novākuši jau pirms vairākiem gadiem. Tam pamatojums esot gan tūristu, gan vietējo iedzīvotāju paradums konteinerus izmantot kā izgāztuves, lai tiktu vaļā no visa liekā. "Konteineri parasti piepildījās neparedzēti ātri, turklāt bija kā zīme, ka tos kāds apsaimnieko, un, ja konteiners pilns, atkritumus novietoja tam blakus. Tādai nekomerciālai iestādei, kāda ir DAP, finansiālā izteiksmē atkritumu apsaimniekošana prasa papildu izdevumus, tāpēc no konteineriem atteicāmies," pamato V. Skuja un turpina: "Ja šāds pilns konteiners mežā nostāv diennakti, ar laiku tā atrašanās vietu iegaumē zvēri un ar nepacietību gaida, kad aizbrauks pēdējie apmeklētāji un iestāsies krēsla, lai varētu nākt atkritumu konteineru izrevidēt. Zvēri saplēš maisus, un pēc tam atkritumus iznēsā vējš. Ņemot to vērā, man šis princips – iznest to, ko esi ienesis mežā, – šķiet tikai loģisks."

Rīgas Zooloģiskajā dārzā apmeklētāju sabarotais ziemeļbriežu mazulis, kurš šī iemesla dēļ aizgāja bojā, nomira, var teikt, sabiedrības acu priekšā, taču sekas, ko izraisa dabas tūristu atstātie atkritumi un to saturs, mēs, visticamāk, neuzzinām. V. Skuja skaidro: "Lielākajai daļai no tiem zvēriem un putniem, kuri uzturā lieto atkritumus, kuņģa un zarnu trakta sistēma ir pielāgota tam, lai tos spētu pārstrādāt. Tas vairāk attiecas uz jenotsuņiem, lapsām, vārnām un kraukļiem. Taču mazajiem putniņiem, piemēram, zīlītēm, atkritumu knābāšana var beigties letāli. Turklāt atkritumu maisi mēdz saplīst un aptīties ap dzīvnieka ķermeņi, un tādējādi arī izraisīt nāvi. Mēs to neuzzinām, tas notiek klusi. Vislielāko bīstamību meža dzīvniekiem rada atstātās makšķerauklas, taču arī visas atstātās plastmasas lietas mežā ir risks dzīvībai."

Slīteres Nacionālajā parkā āpšu bērnu zīmes atradīsiet Ēvažu dabas takā, Kolkas priežu takā un Pēterezera dabas takā.

 

Tas pat nav slinkums

Rāznas Nacionālajā parkā šoruden uzstādītas četras informatīvās kampaņas zīmes. Divas no tām uzliktas Lielā Liepukalna dabas takas sākumā un pie skatu torņa, savukārt pie tā esošā atkritumu tvertne pārvietota uz takas vidusposmu. Pa vienai informatīvai zīmei nupat oktobrī uzstādīts Mākoņkalnā un Akmeņu takā. Veicot pārbaudi Lielajā Liepukalnā otrajā nedēļā, DAP Latgales administrācijas darbinieki atkritumus pie skatu torņa nav atraduši. "Cilvēki norādi ir pamanījuši, un ceram, ka tā viņus uzrunās un mudinās rīkoties atbildīgi," saka DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.

Rēzeknes novada Kaunatas pagasta pārvaldnieks un arī Rāznas ezeram pieguļošās zemes īpašnieks Sergejs Bašmakovs, kurš savu zemi bez atlīdzības atvēl atpūtniekiem, atzīst: "Kauns, bet diemžēl visbiežāk atkritumus atpūtas vietās atstāj vietējie iedzīvotāji, nevis tūristi no Rīgas vai ārzemēm. Arī es savā īpašumā vēlētos iegūt šīs PDF un DAP kampaņas informatīvo zīmi, tomēr uzskatu, ka tas ir izglītošanas jautājums, kas jāsāk jau ģimenēs un vēl pirmsskolas mācību iestādēs." Turklāt zinātāju teiktais liecina, ka reizēm skolēni pret dabas sakopšanu izturas atbildīgāk nekā viņu vecāki un vecvecāki.

Jāpiebilst, ka SIA Rīgas meži darbinieki gan vēl nav gatavi šķirties no savās teritorijās izvietotajām atkritumu urnām. Tam pamatojums ir ne tik lielais tūristu skaits, bet Rīgas un Pierīgas cilvēku bezatbildīgā attieksme pret atkritumu atstāšanu mežos. SIA Rīgas meži pārstāvji atzīst, ka, neraugoties uz dažādu organizāciju un vides uzraudzības institūciju kampaņām, atkritumu mežos nekļūst mazāk. Iemesls pat neesot slinkums, jo mežsargi novērojuši situācijas Buļļupes krastos, kad atpūtnieki pietauvo savas jahtas, lai pēc izklaides brauciena apjomīgus atkritumu maisus atstātu uz sauszemes. Pat ne atpūtas vietās ar urnām, bet pakārtus koku zaros! Ostās ir atkritumu konteineri. 


Neatstāj pēdas!

  • Latvijas skauti un gaidas, iedvesmojoties no āra dzīves ētikas centra Leave no trace (ASV), ikdienā praktizē Neatstāj pēdas! principus, ko izmanto, lai atpūtniekiem iemācītu, kā atstāt vismazāko negatīvo ietekmi uz dabu, atbildīgi rīkoties un vienlaikus izbaudīt āra dzīves aktivitātes.
  • Ejot dabā, ieteicams plānot ēdienreizes. Tas nozīmē arī – cik vien iespējams, samazināt potenciālo atkritumu apjomu.
  • Lielos pārtikas iepakojumus atstājiet mājās, pārgājienā izmantojiet hermētiski noslēgtus traukus, kas palīdz saglabāt pārtikas produktu svaigumu un samazina līdzi ņemamā iepakojuma daudzumu.
  • Ņemiet līdzi tik daudz pārtikas, cik varat apēst, un izmantojiet vairākkārt lietojamus traukus.
  • Centieties izmantot pēc iespējas mazāk dzīvās uguns, izvēlieties ātri pagatavojamus ēdienus ar pietiekamu enerģētisko vērtību un izmantojiet gāzes vai spirta degļus, kas nerada negatīvu ietekmi uz dabu.
  • Pēc maltītes visu novāciet un satīriet!

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.​

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Vai Bordānam izdosies nodrošināt Saeimas atbalstu savai valdībai?

Kopā nobalsojuši: 2121


Aktuāli

Atkritumi okeānā draud pārmākt zivju resursus

Okeānu un jūru piesārņojums ir viena no lielākajām vides problēmām, ko radījis mūsdienu cilvēks ar savu darbību gan uz sauszemes, gan, iespējams, arī ūdeņos, – to apliecina daudzi zinātnieku pētījum...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena