Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Pēta kūdras ieguves laukus un meklē kompromisus

Kūdras nozares pārstāvji gaida biotopu kartēšanas rezultātus, kas palīdzēs saprast, kuras teritorijas izstrādāt, kuras aizsargāt un kuras rekultivēt.

Purvi Latvijā aizņem 645 100 hektāru, kas ir vairāk nekā 10% no valsts teritorijas. Pēc platības lielākie ir augstā tipa purvi, kas atrodas Austrumlatvijas, Piejūras, Viduslatvijas un Ziemeļvidzemes zemienē. Kūdras izstrāde notiek 4% no purvu kopējās platības.

"Kūdra ir viena no lielākajām Latvijas dabas bagātībām, un mūsu purviem iznīcība nedraud," uzskata SIA Olaines kūdra valdes priekšsēdētājs Gunārs Cankalis. Uzņēmums jau gadiem ilgi saimnieko līdzās tādām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām kā dabas liegumi Cenas tīrelis un Melnā ezera purvs. Lai paplašinātu kūdras ieguvei iespējamos laukus Mārupes novada, Babītes novada Babītes pagasta un Olaines novada Olaines pagasta teritorijās, 2012. gadā Olaines kūdra ierosināja ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) procedūru. 2013. gadā notika arī IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana.

Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par IVN saņemts, taču līdz licences saņemšanai, lai paplašinātu kūdras ieguves laukus, vēl ir jāveic šo teritoriju ģeoloģiskā izpēte, kas palīdzēs rast precīzāku izpratni par kūdras ieguves vietu produktivitāti ražošanas vajadzībām.

"No dabas aizsardzības viedokļa mūsu reģions ir sarežģīts, tāpēc IVN mērķis bija apzināt un izpētīt apkārt esošās teritorijas. Taču novērtējuma atzinums vēl negarantē, ka kūdru varēs iegūt visās platībās," norāda Cankalis.

 

Sakārtot dokumentāciju
Uzņēmuma Olaines kūdra vēstures pirmsākumi aizsniedzas līdz XX gadsimta 30. gadiem, kad Olaines apkārtnē sāka iegūt kūdru. Uz Olaines kūdras rakšanas darbiem, ja atceramies, strādātgribošie pieteikušies arī kinofilmā Pie bagātās kundzes. Oficiāli uzņēmums dibināts 1940. gadā.

Šajos purvos tika saimniekots arī padomju laikos, kad tepat darbojusies arī kūdras brikešu un substrātu rūpnīca. Mainoties varām un uzņēmuma formai, kopš 1997. gada privatizācijas akciju sabiedrība Olaines kūdra bija pārdošanas procesā. "2011. gadā nopirkām uzņēmuma akcijas, un pēc tam uzņēmums jau turpināja darbu kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Uz šejieni nācām, zinot par sarežģīto situāciju kūdras ieguves un aizsargājamo dabas teritoriju ziņā. Vēlāk problēmas radīju pats, uzsākot procedūru par papildu mazliet vairāk nekā 1000 hektāru platībām. Tās bija jaunas platības un arī tādas, kurās agrāk kūdra tika iegūta un kur teorētiski varētu turpināt izstrādi. Viss izrādījās daudz sarežģītāk," pasmaida Cankalis.

Melnā ezera purva liegums atrodas pa vidu teritorijām, kurās tiek iegūta kūdra, savukārt Cenu tīrelis piekļaujas kūdras ieguves laukiem, kuros jau ir saņemta licence kūdras ieguvei. Dabā pastāv arī tā saucamie starplauki, kuros pašlaik nenotiek saimnieciskā darbība.

"Sākotnēji uz kartes tika iezīmēta mūs interesējošā teritorija, bet pamazām tā saruka – sākām atteikties no vienas, otras, trešās. Lai iegūtu kūdru, jānotiek ģeoloģiskajai izpētei un jāiegūst licence. Šeit ir daudzi starplauki, kas nerobežojas ar aizsargājamiem dabas objektiem un kuriem patiesībā IVN nav vajadzīga. Savulaik tajos nebija veikta ģeoloģiskā izpēte, līdz ar to licenci iegūt nevarēja. Tāpēc nolēmu apzināt visu teritoriju kopumā – lai varētu sakārtot  dokumentāciju un saprast uzņēmuma attīstības perspektīvas," paskaidro Olaines kūdras vadītājs un piebilst, "kūdras nozarē ir līdzīgi kā ar cilvēka asinsrites sistēmu – reizēm ir jāpārlej jaunas asinis, lai organisms darbotos. Jauni kūdras lauki ir jaunas asinis, jo purvā kūdras slāņi nav vienādi."

 

Laikapstākļi koriģē
Izstrādājot purvu, ir jāatstāj vidēji 30–50 centimetru biezs kūdras slānis. Izmantošanai lauksaimniecībā vislabākā ir gaišā kūdra – dažādos purvos, sākot izstrādi, šie slāņi var būt līdz četriem metriem biezi. Zem tiem ir pārejas kūdra, kas ražošanas procesā nav tik izdevīga laba produkta ieguvei, jo tai ir lielāks svars un to nepieciešams jaukt ar gaišo kūdru, – tiek iegūts mazāk kvalitatīvs produkts. Apakšējie melnie kūdras slāņi ir stipri sadalījies produkts – faktiski tā ir enerģētiskā kūdra, ko Latvijā izmanto ļoti maz, jo tā tiek klasificēta kā fosilais energoresurss. Cankalis norāda, ka melno kūdru izmanto arī substrātos, taču lielos apjomos to pašlaik izmantot ir problemātiski.

Olaines kūdra savos pašreiz apsaimniekojamos laukos gadā varētu iegūt aptuveni 300–400 tūkstošus kubikmetru kūdras, kas ir liels apjoms. Tomēr, kā atzīst uzņēmuma vadītājs, Latvijai tipiskie laikapstākļi koriģē šīs iespējas. "Iegūt jau var daudz, bet jārēķina arī pārdošanas iespējas. Pašlaik šeit iegūstam vidēji ap 200–250 tūkstošiem kubikmetru. Lielu daļu iegūtās kūdras piegādājam mūsu mātes uzņēmumam SIA Florabalt, noieta tirgus ir arī Vācijā, Holandē un citur," stāsta Cankalis.

 

Pretenzijas bez argumentiem
IVN novērtēšanas process ilga piecus gadus. Sākotnēji valsts Vides pārraudzības birojs izsniedza darba programmu. Darba gaitā tika izvērtēti augi, putni, hidroloģiskais režīms, iespējamais trokšņu līmenis, kūdras ieguves tehnoloģijas, kūdras transportēšanas ceļi un daudzi citi jautājumi. Pēc tam uzņēmums saņem vai nu apstiprinājumu tālākajām saimniekošanas iecerēm vai negatīvu novērtējumu. Pēc IVN pozitīva apstiprinājuma uzņēmumam jāpilda prasības, ko noteicis Vides pārraudzības valsts birojs. Nosacījumu ir daudz – uzsver Cankalis.

Taujāts, kā pirms tam norisinājusies sabiedriskā apspriešana, uzņēmējs stāsta – tajā piedalījušās visas trīs iesaistītās pašvaldības un Olaines kūdras pārstāvji. "No iedzīvotāju puses intereses nebija nekādas! Tagad mums intensīvi raksta pretenzijas tie, kas šajā apspriešanā nepiedalījās. Pieprasa pārtraukt darbības, jo kūdras ieguve ietekmēšot cilvēku veselību, dzīvību, pasliktinās dzīves kvalitāte," pārsteigumu neslēpj Cankalis un turpina, "Latvijai tas raksturīgi – kad kaujas beigušās, visi gatavi ar zobeniem cīnīties. Sabiedrisko organizāciju argumentēti priekšlikumi, kas savulaik tika iesniegti, ir ņemti vērā. Mēs vairākkārt iesniedzām labojumus, precizējumus. Papildus izvērtējām arī pretenziju rakstus. Tomēr jāatzīst, ka dažkārt pretenzijām nav konkrētu, pamatotu argumentu, tās ir emocijas, vispārīgi pieņēmumi."

No pretenziju iesniedzēju puses uzņēmumam esot pārmesta arī produkcijas realizēšana ārpus Latvijas robežām. "Es būtu gatavs visu saražoto produkciju pārdot tepat Latvijā, ja vien būtu, kas nopērk, bet Latvijā kūdras patēriņš ir tik niecīgs," atzīst G. Cankalis un piebilst, ka apsverot pat domu atteikties no dažām atļautajām kūdras ieguves vietām, lai nomierinātu sakarsušos sabiedrības prātus.

Uzņēmējs piekrīt – saprātīgam regulējumam dabas vērtību aizsargāšanā ir jābūt, tomēr uzskata, ka, no kopējās purvu platības izstrādājot vien 4%, kopumā kaitējumu dabai nevar nodarīt. Viegli viļņotais Latvijas reljefs ar daudzām ieplakām un klimatiskie apstākļi, kad nokrišņu daudzums ir lielāks par iztvaikošanu, ir ļoti labvēlīgi, lai turpinātu attīstīties esošie purvi, atjaunotos izstrādātie un veidotos jauni purvi. Latvijā dabīgajos purvos gadā uzkrājas aptuveni 800 000–1 000 000 tonnu kūdras gadā, un tas ir tikpat, cik pēdējos desmit gados kūdras ieguves uzņēmumi kopā ir ieguvuši.

 

Kompromiss ar rubeņiem
Latvijā apzināti aptuveni 9800 purvu, kopumā tajos ir aptuveni 1,5 miljardi tonnu kūdras. Lai purvu nosauktu par kūdras atradni, tā kūdras slānim vismaz divu hektāru platībā jābūt vismaz 30 cm biezam, bet rūpnieciski izmantojamā dziļuma (0,9 m) robežās lielākam vai vienādam ar vienu hektāru, savukārt kūdras vidējam dziļumam tajās – lielākam vai vienādam ar vienu metru. Lai purva apsaimniekošana būtu maksimāli efektīva, ir lietderīgi izņemt visus kūdras slāņus. Pilnībā izstrādātas kūdras purva teritorijas tiek rekultivētas.

Latvijā apzināts 9600 kūdras atradņu, no tām 5100 ir lielākas par desmit hektāriem, bet vairāk nekā 1100 – lielākas par 100 hektāriem. Latvijas Kūdras asociācijā lēš, ka rūpnieciskai kūdras ieguvei Latvijā varētu izmantot vairāk nekā 500 atradņu.  

Nupat Latvijā ir uzsākta biotopu kartēšana. Taujāts, vai biotopu skaitīšana notiks arī Olaines purvos, Cankalis atklāj: "Kūdrinieki bija vieni no tiem, kas lūdza, lai beidzot to izdara, jo gribam saprast situāciju valstī, kādas ir purvu nākotnes izstrādes iespējas. Lai valsts konkrēti pasaka, cik procentu purvu kūdras nozarei tiks atvēlēts turpmāk. Vai tie būs papildu desmit vai 100 tūkstoši hektāru, vai papildus nebūs nekā, nav svarīgi. Svarīgi ir zināt, kā turpmāk organizēt un attīstīt biznesu. Ja kūdras nozarē tuvākajos gados nenāks klāt jaunas teritorijas, tad pēc 50 gadiem šīs nozares Latvijā vispār nebūs – visi izstrādātāji nonāks līdz melnajiem kūdras slāņiem un nebūs no kā ražot. Mums svarīgi saprast – vai investēt biznesā, turpināt vai neturpināt darbību."

Olaines kūdras vadītājs novērojis, ka sākotnēji biotopu kartēšanai bija liela pretestība. "To uztvēra kā potenciālu aizliegumu virkni un darbību apgrūtinājumu – atnāks, atradīs kādu aizsargājamu augu vai putnu, un viss apstāsies. Tur, kur tika plānots būvēt ceļu, attīstīt infrastruktūru, to darīt vairs nevarēs. Taču arī šie aizliegumi dažkārt ir pārspīlēti. Ja mans uzņēmums saimnieko teritorijā un tajā apmetas kādas retas sugas putns, tātad tomēr mēs viens otram netraucējam. Taču arī šajā gadījumā sāk darboties likumdošana ar no tās izrietošiem ierobežojumiem, un nereti pat netiek izvērtēta konkrētā situācija."

Gunārs Cankalis kā piemēru min cita viņa vadītā uzņēmuma kūdras laukos novēroto, kur rubeņi dzīvojuši gadiem ilgi. "Kad kraujam konteinerus, troksnis ir liels, darbinieki pat nevar sarunāties, taču rubeņu māte atlido, apsēžas uz konteinera malas un noraugās, kā puiši krauj kūdru," smej Cankalis. Patiesībā rubeņi tajos purvos mituši kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, arī tolaik tur notikusi kūdras ieguve. "Manā uztverē cilvēks ar dabu var sadzīvot. Visas savas darbības esam saskaņojuši ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Protams, intereses ir dažādas – kūdrinieki vēlas plašākas teritorijas, vides aizsardzības pārstāvji – mazāk postījumu. Tomēr kompromisus vienmēr var atrast," uzskata Olaines kūdras vadītājs.

Viņš arī neslēpj sava uzņēmuma finansiālu atbalstu dabas takas posma izbūvē Cenu tīrelī. "Kādreiz tur bija dubļaina taka, bet tagad ir patīkami pastaigāties. Mūsu kūdras lauki atrodas burtiski blakus. Cenšamies būt atvērti sarunām, dažādiem pētījumiem, ieinteresēti dabas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un rast kompromisus, lai ar savu darbību blakus esošos dabas liegumus neiespaidotu," uzsver Cankalis.

 

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sajust Veclaicenes burvību

Pirms gada Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Alūksnes un Apes novadā, tika atklātas piecas dabas atpūtas mājas. Nesen mēs ar ģimeni devāmies nedēļas nogali pavadīt vienā no mājām, kas atr...

Tērvetes dabas parks – vienmēr attīstībā

Svaigs gaiss, dabas klātbūtne un sportiskas, kā arī izzinošas aktivitātes visai ģimenei, turklāt estētiskā un labiekārtotā vidē, kas nemitīgi attīstās, aizvien piedāvājot ko jaunu, – tas izklausās pē...

Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena