Sasniegts tas kritiskais brīdis reformu procesā, kad nav vairs atpakaļceļa, – atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis sarunā ar laikraksta Diena galveno redaktoru Gati Madžiņu un komentētāju Romānu Meļņiku.
Daudz diskutēts par to, cik labs saimnieks ir valsts. Dzirdēti ļoti pretrunīgi viedokļi – gan idealizējot pagātni un akcentējot atsevišķas privatizācijas neveiksmes, gan par piemēru piesaucot veiksmīgākos eksportējošos uzņēmumus kontrastā ar kādu no valstij piederošajiem. Taču jautājums vienmēr atduras divos faktoros, kas savstarpēji cieši saistīti: kas ir tā joma, ko vērtējam, cik ļoti tur nepieciešama valsts līdzdalība, un cik spējīgi ir valsts intereses pārstāvošie vadītāji. Tāpat jāņem vērā, ka bieži tiek jaukti valsts un pašvaldību īpašumi un kompetences.
Ziņu aģentūras vēsta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis dekrētu, kas paredz tiesības valstī bez vīzas ieceļot Latvijas un Igaunijas nepilsoņiem, kuri dzimuši pēc 1992. gada 6. februāra, kad pārstāja darboties Padomju Savienības pilsonība. Iepriekš Krievijā bez vīzas varēja iebraukt cilvēki bez noteiktas valstiskās piederības, ja viņiem savulaik bijusi PSRS pilsonība, proti, tie, kas dzimuši līdz 1992. gada 6. februārim.
Par Gaiziņkalna nākotni, Valsts kontroles pārmetumiem un pašvaldību tuvināšanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu izvaicā Romāns Meļņiks.
Valsts prezidents nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 23. martā pieņemtos grozījumus likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas cita starpā paredz noteikt prasību par valsts valodas zināšanu vismaz minimālā līmenī lauksaimniecības zemes pircējam. Šis ir tas gadījums, kad īsti vietā teiciens, ka ceļš uz elli bruģēts labiem nodomiem, – deputāti, pieņemot likumu, protams, gribēja, kā labāk, – gan pasargāt iekšējo tirgu, gan arī paši būt tīkamāki vēlētājiem. Diemžēl sanāca, ka likumā sabalsotais ir savstarpēji un ar citiem likumiem pretrunīgs, pat neizpildāms. Un vēl vairāk – tas rada priekšnoteikumus negodīgai rīcībai, arī korupcijai. Skaidrs, ka ne jau tāds bija likuma pieņēmēju mērķis.
Diena šonedēļ vēstīja par birokrātiskajiem šķēršļiem, ar ko saskārusies Gaiziņkalna virsotnes īpašniece, jau ilgstoši pūloties nelielu zemes gabalu pašā kalna galā atdāvināt valstij. Te problēmas nodalīt virsotni no pārējās ģimenei piederošās zemes, te grūtības saskaņot piekļuvi tai, te atkal jautājums, vai tiešām pašam dāvinātājam ir jāuzņemas arī visas ar to saistītās izmaksas, un kur nu vēl visādas pilnvaras, iesniegumi, pieteikumi, apliecinājumi...
Par ētiku advokātu un tiesu darbā, par likumu un tiesu darba uzlabošanu, kā arī cilvēku iespējām saņemt juridisku atbalstu ar zvērinātu advokāti Artu Snipi sarunājas Romāns Meļņiks.
Par pasažieru un kravu pārvadājumu attīstību, izmaksām, kā arī drošības jautājumiem ar jauniecelto Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāju Ilonu Līci sarunājas Romāns Meļņiks.
