Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +21 °C
Skaidrs
Otrdiena, 10. septembris
Jausma, Albertīne

Ziņas

Aptauja: Teju katrs trešais uzņēmums ilgtspēju redz kā izmaksu optimizāciju

Lielākajai daļai uzņēmumu zaļā domāšana un ilgtspējas mērķu ievērošana saistās ar izmaksu optimizāciju ilgtermiņā vai sociālo atbildību pret darbiniekiem, sabiedrību un investoriem. Tomēr teju trešdaļa uzņēmumu joprojām uzskata, ka ilgtspējas svarīgums biznesa kontekstā ir pārspīlēts, liecina tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma “Lindstrom Latvija” un pētījumu aģentūras “Norstat”* veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.

Inflācija ietekmē visus © DIENA

Straujais energoresursu cenu kāpums, drūmās šī rudens un nākamā gada ekonomiskās prognozes un neskaidrībā tītā nākotne liek satraukties un pat ļauties panikai ne tikai privātpersonām, bet arī juridiskajām personām. Inflācija ietekmē visus. Juridisko personu finanšu slogs kļūst smagāks, būtiski ietekmējot biznesa veiktspēju un uzņēmēju noskaņojumu.

Eksports vēl turas labi © DIENA

Aizvadītajā vasarā Diena vairākkārt novēroja, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā daudzu veikalu plauktos redzami dažādi Latvijas pārtikas produkti un arī citas, mūsu valstī ražotās preces.

Jākoncentrējas uz risinājumiem © DIENA

Saistībā ar situāciju enerģētikā es aicinātu sabiedrību nelauzt šķēpus par tiem jautājumiem, kurus ne nozare, ne citi iesaistītie nevar būtiski ietekmēt, bet gan koncentrēties uz tiem risinājumiem, kuri ir pieejami un arī ieviešami samērā ātri.

Uzņēmuma Lindstrom apgrozījums pērn Latvijā sasniedzis 10,6 miljonus eiro

Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma SIA Lindstrom apgrozījums 2021. gadā ir sasniedzis 10,6 miljonus eiro, kas ir par 2,2% vairāk salīdzinājumā ar 2020. gada rezultātiem, liecina jaunākie dati. Lindstrom norāda, ka stabilo izaugsmi, par spīti Covid-19 ietekmei, ir izdevies noturēt darbā ar nozarēm, kuru darbību minimāli skāra pandēmija, piemēram, mazumtirdzniecības, pārtikas ražošanas un apstrādes, medicīnas un veselības aprūpes, kā arī metālapstrādes.

Ekonomikas pamati kļūst aizvien ļodzīgāk © DIENA

Krievijas atkārtoti uzsāktais karš Ukrainā jau pavasarī radīja bažas par to, cik lielā mērā gan ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās, gan izejvielu cenu kāpums, gan atsevišķu tirgu (Krievijas, Baltkrievijas) aizvēršanās ietekmēs mūsu valsts tautsaimniecību un līdz ar to arī iedzīvotāju spēju gūt ienākumus, pirkt preces, iegādāties pakalpojumus un maksāt rēķinus.

Izdzīvo tie, kuri pielāgojas © DIENA

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 27. jūlijā lēma paaugstināt visas trīs galvenās ECB procentu likmes par 0,5%. Tiek prognozēts, ka sešu mēnešu Euribor likme būs vismaz 1,6% līdz 2023. gada beigām.

Jāparedz laika rezerve © DIENA

Saistībā ar avionozares nestabilitāti šovasar daudzi ceļotāji piedzīvo to, ka, piemēram, lidojums aizkavējas vai tiek pārcelts vai rindu dēļ lidostā nav iespējams paspēt uz nākamo reisu, situāciju raksturo ceļojumu aģentūras Vanilla Travel direktore Inga Kavaca.

Vecāku un skolas atbildība © DIENA

Ikgadējais Latvijā veiktais SEB bankas pētījums rāda, ka jaunieši naudu sāk krāt arvien agrāk – gandrīz puse jauniešu uzkrājumus sāk veidot jau vidusskolā vai pat vēl agrāk, un gados jauno krājēju skaits aizvien palielinās. Taču finanšu pratība ir daudz kas vairāk par taupīšanu. Tā ietver finanšu zināšanu un izpratnes kopumu, kas ikdienā palīdz pieņemt ilgtspējīgus finanšu lēmumus. Īsāk sakot, finanšu pratība ir spēja izprast naudas vērtību un saprātīgi tērēt naudu

Klimata pārmaiņu ēnā © DIENA

KARSTS! Šķiet, šovasar šis ir visbiežāk dzirdētais vārds, lai kur un kādā kompānijā mēs atrastos. Latvija ir pārdzīvojusi kārtējos augstāko temperatūru rekordus, kas mijās ar ilgstošām lietavām. Tie ir pārdzīvojumu pilni brīži mūsu lauksaimniecības nozarei, kas nodrošina pārtikas produktus visai sabiedrībai.

FM: Tuvākajos mēnešos eksports bremzēsies

Šā gada nogalē un nākamā gada sākumā Latvijas preču ārējās tirdzniecības attīstība bremzēsies, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Panikai vēl nav pamata © DIENA

Apstrādes rūpniecības apgrozījums šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, pieaudzis par 11,9%, bet, salīdzinot ar 2022. gada maiju, samazinājies par 5,2%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Var atstāt mantojumā © DIENA

Līdz 2021. gada beigām pensiju otrajā līmenī bija uzkrāti seši miljardi eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2020. gada beigās. Pieaugumu izskaidro nevis pensijas krājēju skaita pieaugums (tas pērn saruka), bet gan iemaksu apjoma kāpums un labāks vidējais ienesīgums, ekonomikai atkopjoties pēc Covid-19 uzliesmojumiem.