Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Piektdiena, 3. maijs
Uvis, Gints

Ziņas

Ir svarīgi katru eiro ieguldīt jēgpilni © DIENA

Lai arī pašreizējā plānošanas perioda ietvaros atsevišķu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana Latvijā vēl turpinās, jau pašlaik aplēsts – kopš 2014. gada mūsu valstī no ES fondiem investēti 4 418 233 214 eiro. Pašlaik arī notiek darbs pie ES fondu jauno investīciju prioritāšu izvirzīšanas.

Cena var sarukt pavasarī © DIENA

Elektrības cenas biržā pēdējā laikā aug un decembrī sasniegušas augstākos rādītājus to vēsturē. Šā gada pirmajā pusgadā vidējā Nord Pool biržas cena par elektroenerģiju Latvijā bija 54,08 eiro par megavatstundu (MWh), savukārt otrajā pusgadā (jūlijs–novembris) – 106,19 eiro par MWh. Kopumā otrajā pusgadā novērojams cenu kāpums par 96%, salīdzinot ar gada pirmo pusi.

Aizvien jaunās virsotnēs © DIENA

Atšķirībā no kopējās valsts tautsaimniecības situācijas vidējai algai Latvijā nav bijusi nepieciešamība pēc atgriešanās pirmskrīzes līmenī, jo arī Covid-19 pandēmija nav apturējusi vidējās darba samaksas pieaugumu. Arī šā gada trešais ceturksnis nebija nekāds izņēmums, vidējai bruto darba samaksai salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn palielinoties par 10,4% līdz 1280 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Var rasties sarežģījumi © DIENA

Pasaules un arī konkrēti Latvijas tautsaimniecības atgūšanās no Covid-19 izraisītās krīzes līdz šim galvenokārt notikusi, pateicoties valstu valdību un centrālo banku finanšu injekcijām. To rezultātā nedaudz vairāk nekā gada laikā esam piedzīvojuši visai ievērojamu preču patēriņa pieaugumu, kurš citkārt būtu izpalicis.

Izvēlēties kredītu vai līzingu? © DIENA

Uzņēmumu attīstībai nepieciešami finanšu resursi, kurus investēt ne vien darījumu nodrošināšanā, bet arī iekārtu, aparatūras un tehnoloģisko risinājumu iegādē.

Vairāk, nekā iepriekš rēķināts © DIENA

Neraugoties uz to, ka epidemioloģiskajā ziņā šā gada trešais ceturksnis Latvijā bijis sliktāks nekā 2020. gada trešais ceturksnis, radot ar tirdzniecību un pakalpojumiem saistītajām sfērām papildu sarežģījumus, ekonomiskās izaugsmes temps bijis solīds un pat straujāks, nekā sākotnēji rēķināts.

Šolaiku digitālais mārketings © DIENA

Kopš sociālo mediju parādīšanās XX gadsimta deviņdesmito gadu beigās tie ir auguši un attīstījušies milzīgā ātrumā – šodien sociālos tīklus aktīvi izmanto jau 3,96 miljardi lietotāju. Turklāt Covid-19 pandēmija ir radījusi labvēlīgus apstākļus ne tikai sociālo mediju patērētāju skaita pieaugumam, bet arī digitalizācijas attīstībai kopumā. Strauju izaugsmi piedzīvojusi arī e-komercija, kas ar digitālo mārketingu iet roku rokā.

Mazā, bet indīgā biznesa zivs © DIENA

Latvijas uzņēmējdarbības vidē ir liels īpatsvars mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), no kuriem daudzi ir pavisam mazi mikrouzņēmumi. Izaugt līdz lielam uzņēmumam ir iespējams, bet tas prasa laiku un darbu.

Sakārtoti papīri, sakārtots bizness © DIENA

Covid-19 pandēmija ir nesusi virkni izaicinājumu uzņēmumu vadītājiem. Kā nodrošināt darba nepārtrauktību, ja darbinieki saslimst vai viņiem jādodas karantīnā? Kā organizēt darbu attālināti, lai tas notiktu bez aizķeršanās, nerastos komunikācijas šķēršļi un pārpratumi? Viens no atslēgas elementiem veiksmīgam biznesam ir labi organizēta, ērta un darbiniekiem saprotama informācijas un dokumentu aprite jeb organizācijas satura vadība. Vienkāršiem vārdiem sakot – sakārtoti papīri, sakārtots bizness!

Tūrisms pierāda dzīvotspēju © DIENA

Lai gan tikušas izteiktas dažādas prognozes par Latvijas tūrisma nozares dzīvotspēju Covid-19 pandēmijā, 2021. gada jūlijs, augusts un septembris bija vistiešākais pierādījums nozares augšupejai. Ienākošā tūrisma apjomi pieauga, un pieprasījuma dinamika uzrādīja pozitīvu tendenci.

Somija ir stabils tirgus © DIENA

Šogad 220.lv un pārējos grupas e-veikalus apvienojām ar vienu no Top e-komercijas uzņēmumiem Somijā – Hobby Hall Group –, kas nozīmē Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas eplatformu saplūšanu vienā. Somijas iedzīvotāji ir vieni no aktīvākajiem e-komercijas lietotājiem. Viņu īpatsvars sasniedz 79% pircēju, kamēr Baltijā vidēji tie ir 71%.

Mikrouzņēmums un citi varianti © DIENA

Straujiem soļiem tuvojas termiņš, kad beigsies autoratlīdzības ienākumu saņēmējiem noteiktais pārejas periods un stāsies spēkā jaunais regulējums. Autoratlīdzības saņēmējam paredzētas divas iespējas – reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam vai nereģistrēties.