Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +19 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 28. aprīlis
Terēze, Gundega

Vēlēšanu rokasgrāmata

No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.

Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.

Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.

Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.

Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.

Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.

Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.

Autore: Sabīne Bērziņa

Eksperti

Daiga Behmane

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja

Dainis Gašpuitis

SEB bankas ekonomists

Egils Levits

Jurists un politologs

Iveta Reinholde

Politoloģe

Jānis Ikstens

Politologs

Juris Rozenvalds

Politologs

Liene Gātere

Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore

Mārtiņš Daugulis

Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs


Partijas

1. Latvijas Krievu savienība

2. Jaunā konservatīvā partija

3. Rīcības partija

4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

5. “Progresīvie”

6. Latvijas Centriskā partija

7. LSDSP/KDS/GKL

8. “No sirds Latvijai”

9. “Saskaņa”

10. “Attīstībai/Par!”

11. Latvijas Reģionu apvienība

12. “Latviešu nacionālisti”

13. “Jaunā Vienotība”

14. “Par alternatīvu”

15. “KPV LV”

16. Zaļo un Zemnieku savienība

3. Rīcības partija

PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES

  • Aizsargāt iekšējo tirgu – palielināt dotācijas lauksaimniekiem, samazināt PVN līdz 18% un vietējai produkcijai līdz 5%, samazināt akcīzes nodokli un iekļaut ceļu nodokli degvielas cenā.
  • Atjaunot ražošanu, piedāvājot nodokļu atlaides un bezprocenta kredītus perspektīvajām ražošanas un lauksaimniecības nozarēm.
  • Taisnīgu sociālo politiku – samazināt aizsardzības izdevumus un neattaisnotus budžeta izdevumus! Palielināt pensijas, bērnu pabalstus, palielināt finansējumu medicīnas un sociālajām nozarēm.

EKSPERTU KOMENTĀRS

Populisms sovjetu mērcē

Partijas programmā tikpat labi vienkārši varētu rakstīt: "par visu labo, pret visu slikto", saka politologs Juris Rozenvalds. Savukārt politoloģe Iveta Reinholde lasīto īsi raksturo kā "populismu sovjetiskas nostalģijas mērcītē". Programmā pieminētas arī aktuālas problēmas, taču tās ieviešana kopumā "nozīmētu atteikšanos no visiem pēdējo 25 gadu sasniegumiem", viņa uzskata.

Lai gan partija to skaidri nepasaka, tās piedāvājums iestāties par neitrālu politiku un militāro izdevumu samazināšanu principā vērtējams kā vēlme mainīt ārpolitikas kursu. Eksperte norāda – diez vai ir reālistiski runāt par vienlīdzīgām attiecībām ar visām mūsu kaimiņvalstīm pašreizējos apstākļos.

Tam klāt pielikts mēģinājums uzrunāt pensionārus, skolotājus un mediķus, solot lielāku atbalstu. Rozenvalds, to vērtējot, uzsver – ja šobrīd ir pensijas, kuras nepārsniedz 200 eiro, rodas jautājums, vai solīt pensijas, kas pārsniedz minimālo algu, ir godīgi.

Taču ir solījumi, kas abiem politologiem šķiet pat saturiski nesaprotami, piemēram, "atlīdzināsim zaudējumus, kas nodarīti Latvijas tautai nepārdomātu un netaisnīgu reformu rezultātā. Jāatdod parādi pensionāriem, maznodrošinātajiem, zemniekiem, skolotājiem, mediķiem u. c., uz kuru rēķina notika reformas". Lasot šādas tēzes, Rozenvalds atzīmē, ir pat grūti piedāvājumu nopietni vērtēt un apspriest.


Partijas 4000 zīmju programma

Mēs esam par efektīvu ekonomiku un taisnīgu sociālo politiku, sabiedrības integrāciju un konsekventu cilvēku tiesību ievērošanu. Mēs veidosim sabiedrību, kuru vieno patriotisms un savstarpēja cieņa, kur visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no sociālās izcelsmes, tautības, dzimtās valodas vai dzimuma būs vienlīdzīgas iespējas. Mēs esam par Latvijas neatkarību un neitrālu politiku. 

Mēs esam par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, kuri to vēlas, sākot ar Latvijā dzimušajiem un pilsoņu ģimenes locekļiem. 

Mēs esam pret pensijas vecuma palielināšanu un diskrimināciju pret pensionāriem. Vecuma pensijas apjomam jābūt sākot no valstī noteiktās minimālās darba algas un augstāk. 

Atlīdzināsim zaudējumus, kas nodarīti Latvijas tautai nepārdomātu un netaisnīgu reformu rezultātā. Jāatdod parādus pensionāriem, maznodrošinātajiem, zemniekiem, skolotājiem, mediķiem u.c., uz kuru rēķina notika reformas. 

Samazināsim ierēdņu skaitu valsts pārvaldē. 

Mēs esam par NĪN (nekustamā īpašuma nodokļa) ATCELŠANU vienīgajam īpašumam-mājoklim. 

Mēs esam par Nacionālām interesēm. 

Mēs esam par tautas vēlētu prezidentu. 

 

Mēs neatbalstām: 

Stambulas konvencijas ratifikāciju; 

Baltic Pride 2018 pasākumus; 

 

Tautsaimniecība 

Valstij ir jāizvēlas perspektīvas rūpniecības un lauksaimniecības nozares, kurām jāsniedz valsts atbalsts ar bezprocentu kredītu un nodokļu atvieglojumiem uz noteiktu laiku. Samazināsim pievienotās vērtības nodokli līdz 18%. 

Panāksim, lai Latvijā ražotajiem pārtikas produktiem pievienotās vērtības nodoklis būtu 5%. 

Degvielai, alkohola un tabakas izstrādājumiem akcīzes nodokļu samazināšana.

Degvielas cenā iekļaut transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Lauksaimniekiem – līdztiesīgus ražošanas un realizācijas nosacījumus ar Eiropas savienības dalībvalstīm. Atjaunosim cukura ražošanu Latvijā, nodrošināsim jaunās darba vietas, samazinot bezdarba līmeni. Palielināsim dotācijas tradicionālajām lauksaimniecības nozarēm un garantēsim valsts iepirkumus vietējai produkcijai. Aizsargāsim savu iekšzemes tirgu.

 

Sociālā politika

Valsts sociālā palīdzība – individuāla un pietiekama, lai aizsargātu trūcīgos cilvēkus, pabalsti ģimenēm , kurām komunālie maksājumi pārsniedz 1/3 daļu no ienākumiem.

Bērnu pabalstu palielināšana.

Panāksim, lai pensionāriem pensijas būtu sākot no valstij noteiktās minimālās darba algas un augstāk.

Veselības nozares finansējuma palielināšana un medicīnisko darbinieku algu palielināšana. 

 

Izglītības zinātne un kultūra

Noteiksim pedagogiem un zinātniekiem valsts civildienesta algas un sociālās garantijas. Atbalstīsim kultūru un sportu tautas veselībai un jaunās paaudzes audzināšanai. 

Panāksim, lai augstākajā izglītībā palielinātu budžeta vietas tajās profesijās, kuras nepieciešamas valsts attīstībai. (inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas, medicīnā u.c.). 

Saglabāsim valstī kūlturvēsturisko mantojumu.

 

Valsts ārpolitika un drošības politika

Latvijas ārpolitika – līdzsvarota rietumos un austrumos, labas attiecības ar visām kaimiņvalstīm. Atjaunosim sadarbību ar visām kaimiņvalstīm kultūras un ekonomikas jomā. Atteiksimies no postošajām sankcijām, kuras noved tautu līdz nabadzībai. Sekmēsim Latvijas transporta koridora austrumi – rietumi infrastruktūras sakārtošanu.

Normalizēsim tranzīta attiecības ar visām kaimiņvalstīm, kas sekmēs Latvijas ekonomisko attīstību.

Bēgļu uzņemšanu apdraud Latvijas drošību. Sadarbosimies ar starptautiskajām drošības struktūrām, ņemsim vērā jaunās realitātes pasaules drošības politikā.

 

Mūsu valdība

Vienkāršosim vīzu režīmu un robežu šķērsošanu.

Samazinot militāros izdevumus palielināsim medicīnas, policijas un tiesu finansējumus. Apkarosim noziedzību, lai paaugstinātu iedzīvotāju drošību. 

 

Valsts pārvalde

Mēs esam par godīgumu un atklātumu valsts un pašvaldību iestādēs, par iedzīvotāju tiesību ievērošanu, jāpalielina vēlētu pašvaldību finansiāla neatkarība un nozīme valsts pārvaldē. Uzsāksim reālu cīņu pret korupciju valsts pārvaldē. Pilnā apjomā īstenosim Eiropas vietējo pašvaldību hartu.