Novembris mūsu valstī asociējas ar patriotiskiem svētkiem.
11. novembris ir Latvijas
brīvības cīnītāju piemiņas
diena – Lāčplēša diena –, bet
18. novembris ir Latvijas
Republikas proklamēšanas diena.
Sevišķi rietumvalstīs plašu kritiku
izpelnījusies ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša došanās uz
Krievijas pilsētā Kazaņā notikušo
BRICS valstu līderu samitu un viņa
tikšanās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu.
Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav
atrasts finansējums vienai, otrai
vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir
akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal
lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski
un sausi – naudas nav, neprasiet.
Eiropas Centrālā banka (ECB)
oktobrī ir nedaudz samazinājusi
likmes. Lēmums tika pieņemts
17. oktobrī, bet jaunās likmes
stājas spēkā šodien – 23. oktobrī.
Pēdējos gados ECB likmēm
tiek pievērsta liela uzmanība un tiek piedēvēta milzīga ietekme. Izskan arī prognoze, ka
likmju samazināšana atdzīvinās nekustamā
īpašuma tirgu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā
notikušajā referendumā par atbalstu
valsts kursam uz integrāciju Eiropas
Savienībā vārda tiešā nozīmē pēdējā
brīdī uzvaru ar 11,6 tūkstošu balsu
pārsvaru nodrošināja eirointegrācijas
piekritēji.
Nesen laikrakstā Diena un citos medijos uzmanība bija pievērsta Nobela prēmiju piešķiršanai. Saistībā ar pētījumu, kas saņēmis Nobela prēmiju ekonomikā, tika uzsvērta pārvaldības loma valsts attīstībā.
Valsts kontrole (VK) šonedēļ nosūtījusi Saeimai vēstuli, kurā
vērš uzmanību uz VK revīzijās
sniegtajiem un vēl neieviestajiem ieteikumiem un atziņām,
kas varētu radīt pozitīvu
ietekmi uz nākamā gada valsts budžetu.
Nākamajā otrdienā, 22. oktobrī,
Krievijas pilsētā Kazaņā
sāksies trīs dienas ilgs pašas
nozīmīgākās nerietumu valstu
apvienības BRICS līderu
samits, par kuru t. s. globālajos dienvidos izplatīts ir viedoklis, ka šis
samits var kļūt par šā gada pašu nozīmīgāko
un ilgtermiņā ietekmīgāko notikumu starptautiskajā politikā.
Jāatzīst, pašreizējā valdība īpaši
neatšķiras no iepriekšējām, ja
vērtējam arogances līmeni, nodokļu
maksātāju naudas tērēšanas kāri un
apjomus un spēju jebkurā veidā un
ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties
no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās
par izdarīto un arī neizdarīto.
Oktobra sākumā bez īpašas ievērības tika atstāta ziņa, ka Lielbritānija ir piekritusi nodot suverenitāti pār Čagosu arhipelāgu Maurīcijai, kura uz šīm salām pretendē vēl kopš 1968. gada. Čagosu arhipelāgs, jāatgādina, ir zināms galvenokārt tāpēc, ka uz lielākā no tā atoliem – Djego Garsijas atola – atrodas tāda paša nosaukuma ASV stratēģisko bumbvedēju bāze. Tās darbību arhipelāga nodošana Maurīcijai gan vēl krietnus gadu desmitus neietekmēs.
Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir zema. To atklāj Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat pētījums, kas attiecas uz ES dalībvalstīm 2023. gadā.
Latvijā ik gadu pensionējas lielāks skaits cilvēku nekā darba vidē ienāk, un šāda tendence pastiprināsies, jo jauniešu skaits būs vēl mazāks. Uz to uzmanību ir vērsuši vairāki eksperti, viņu vidū Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis, konsultāciju uzņēmuma Figure Baltic Advisory vadības pārstāve Anta Praņēviča un vēl citi
Amerikas Savienoto Valstu Floridas pavalsti sasniegusī augstākās, piektās, kategorijas viesuļvētra Miltons posta ne tikai Floridu un ASV ekonomiku – Miltons un tā priekštece, kategoriju zemākā viesuļvētra Helēna, ir kļuvuši arī par politisko faktoru.
Vakar Saeima noraidīja Progresīvo priekšlikumu grozījumiem Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, ar kuru tika rosināts ļaut pašvaldību vēlēšanās balsot nepilngadīgajiem no 16 gadu vecuma. Jāsaka tieši – labi, ka tā.
Laiku pa laikam kādai tautsaimniecības nozarei izdodas savas
veiksmes un neveiksmes pacelt
valstiskā līmenī un definēt kā
sabiedrības labklājības rādītāju.
Patlaban šādas ambīcijas ir
ēdināšanas nozarei, un konkrētāk – Rīgas
restorānu biznesam.
Pirms neilga laika ar nelielu ironiju rakstīdama par Progresīvo politiskā brieduma un vieduma trūkumu, iekuļoties katrā iespējamā problēmā, ko politiskā dienaskārtība tiem servē, patiesi nenojautu, ka tik drīz pie tā būs jāatgriežas, šoreiz jau veltot jautājumu valdības koalīcijas vecākajam brālim – cik pieļaujami politiski savtīgos nolūkos ir nereaģēt uz jaunākā koalīcijas partnera nepieļaujamu rīcību?
Virkne ietekmīgu plašsaziņas līdzekļu nonākuši pie secinājuma, ka tā sauktais Eiropas zaļas kurss (European Green Deal), kura ietvaros līdz 2050. gadam paredzēta apvienotās Eiropas pāreja uz klimata neitralitāti, vienlaikus saglabājot ekonomiskās izaugsmes tempus, ir sācis buksēt.
Irānas īstenotais raķešu trieciens pa Izraēlas teritoriju, kas tika pozicionēts kā atbilde par proirāniskā Hamās politbiroja vadītāja Ismaila Hanijas, Hizbullāh iepriekšējā līdera Hasana Nasrallas un Kuds spēku virspavēlnieka Abāsa Nilforušana nogalināšanu, kārtējo reizi ir aktualizējis jautājumu par liela mēroga reģionāla kara izcelšanās iespējamību Tuvajos Austrumos.
Izmeklēšanā par uzbrukumiem (gan fiziskiem, gan nomelnojošiem) tā dēvētajos Krievijas opozīcijas cilšu karos noticis būtisks pavērsiens, kam būtu jāpiespiež arī Latvijas izmeklētāji mainīt taktiku no visa noliegšanas un klusēšanas uz aktīvu patiesības noskaidrošanu, vai uzpirkšana un uzbrukumu organizēšana tiešām notikusi, arī iesaistot mūsu valstspiederīgos un uzpērkot policistus un prokurorus.
Latvijā, analizējot, kādu ietekmi atstāj Krievijas sāktais karš Ukrainā, bieži tiek apspriestas tendences ekonomikā. To, ka šis karš traucē pēc Covid-19 pandēmijas atdzimt tūrismam, uzsver ne tikai viesmīlības jomas uzņēmēji, bet arī Centrālā statistikas pārvalde.
Laikraksts USA Today nupat veltījis plašu publikāciju tādam jautājumam kā jaunu vēlētāju reģistrēšanās svārstīgajās pavalstīs pirms šāgada 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, norādot – viņu balsis var radikāli ietekmēt vēlēšanu iznākumu.
Var tikai apbrīnot aklumu un kurlumu, ar kādu to vai citu viedokli tautās laiž Progresīvie, ja burtiski nedēļu pēc pašu radikālajiem un tuvredzīgajiem publiskajiem izteikumiem par Izraēlas metodēm cīņā ar Tuvo Austrumu teroristiskajiem grupējumiem tie paši steidz kļūt par "to partiju, kuras kultūras ministre grib atņemt finansējumu privātajam muzejam ebreju glābēja Žaņa Lipkes piemiņai".
Latvijā pērn produktivitāte bija tikai ap 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, un iemesls tam ir niecīgais ieguldījums pētniecībā un attīstībā. To secinājuši Latvijas Universitātes (LU) domnīcas LV PEAK pētnieki, uzsverot, ka pat mūsu valsts eksportā ir pārāk mazs augsto tehnoloģiju īpatsvars.
Ņujorkā notiekošās ANO Ģenerālās asamblejas 79. sesijā plašu ievērību piesaistīja Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna uzruna, kuras laikā izskanēja mājieni, ka Teherāna būtu gatava atkal normalizēt attiecības ar Rietumiem.
Spiedošā demogrāfiskā situācija un darbaroku trūkums liek skatīties bērnu kopšanas atvaļinājuma saīsināšanas virzienā, raidījumā Spried ar Delfi šonedēļ, jāatzīst, visai drosmīgi paziņoja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Finanšu ministrija šonedēļ paziņoja, ka saskaņošanai tiek virzīti Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi, kas paredz vienkāršot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu. Šie grozījumi ir ietverti likumprojekta Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam pavadošajos dokumentos.
Iepriekšējās nedēļas nogalē lielā mērā sensacionāli noslēdzās prezidenta vēlēšanas Šrilankā – par to uzvarētāju kļuva pārliecināts marksists/ļeņinists, radikāli kreisās Tautas atbrīvošanas frontes (TAF) līderis Anura Kumara Disanajake.
Ikvienam normālam cilvēkam, noklausoties no difterijas mirušā četrgadnieka vecāku versiju par notikušo, bezpalīdzīgām skumjām pievienojas dusmas un vēlme, lai šis bezjēdzīgais pieaugušo pašiedomāto principu dēļ nestais upuris sabiedrībai un par veselības aprūpi atbildīgajiem kaut ko iemācītu.