Amerikas Savienoto Valstu un
Krievijas, var teikt, separātās
sarunas par iespējām pārtraukt karadarbību Ukrainā ir
nostādījušas atklāti grūtā
stāvoklī ne tikai Ukrainu, bet
arī apvienoto Eiropu.
Valdība 11. februārī nolēma uz Saeimu virzīt Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas attiecas uz patvertņu infrastruktūru mūsu valstī.
Jāsāk ar atrunu, ka komentēt iekšpolitiskos kašķus laikā, kad divi autoritāra stila līderi – Putins un Tramps – iedomājas brutāla iekarošanas kara leģitimēšanu pasaulei pasniegt kā miera plānu, nolemjot Ukrainu, Baltiju un Eiropu kopumā pastāvīgiem drošības riskiem, šķiet nevietā un pat tā kā neērti.
Manas pārdomas būs neliels saturisks kriksis par to, ko oficiālie Latvijas amatpersonu konti jums nepastāstīs. Pašam bija iespēja pabūt Dubaijā tā dēvētajā Pasaules valdību samitā. Vienā vārdā – iespaidīgi. Taču, kā saka, ir nianses. Arī patoss būs piezemētāks.
Nesen mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija paziņoja, ka ir
digitalizējusi visus valsts
pakalpojumus, un norādīja, ka
tas palīdz igauņu zemei kļūt
par starptautiska mēroga
līderi digitālās pārvaldības jomā.
Nedēļas sākumā par atkāpšanos
no amata paziņoja Rumānijas
prezidents Klauss Johanniss,
un šim notikumam, visticamāk, būs tālejošas sekas ne
tikai Rumānijas mērogā.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka, un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas
Tēma par ierēdniecības piespiedu atgriešanu klātienes darbā pēc patiesi pārāk ieilgušajām "kovidbrīvdienām" pati par sevi ir adekvāta un pamatota. Taču, kā jau teju viss, kam pēdējā laikā pieķeras politiskā vadība, arī šī tēma strauji kļūst par vēl vienu apliecinājumu nespējai skaidri definēt mērķi, ticami argumentēt un iedzīvināt lēmumos.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa aktivitātes ir aizēnojušas vēl nesen pasaules uzmanības centrā bijušo Sīriju, kurā turpina risināties kā šai valstij, tā visam reģionam nozīmīgi notikumi.
Mūsu valstij ir vajadzīgi finanšu resursi militārās aizsardzības stiprināšanai, turklāt joprojām aktuāla ir nepieciešamība pilnveidot veselības aprūpi, investēt sociālajā drošībā un uzlabot izglītības sistēmu
Paša notikuma pieblīvētajam
politiskajam zemtekstam neproporcionāli maza ievērība veltīta
aizvadītajā piektdienā notikušajām Valsts prezidenta Edgara
Rinkēviča konsultācijām ar
Saeimā pārstāvēto partiju – gan koalīcijas,
gan opozīcijas – politiķiem, lai gan no tām
nomērāma uztraucoši augsta temperatūra
gan politikā notiekošajam, gan vēl tikai
gaidāmajam.
Amerikas Savienoto Valstu
prezidenta Donalda Trampa
pirmās divas Baltajā namā
pavadītās nedēļas vismaz
pagaidām nav sniegušas
atbildi uz jautājumu par to,
kādi konkrēti īstermiņa soļi tiks sperti (un
plāni piedāvāti) jaunās administrācijas
izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanai.
Viens no janvāra svarīgākajiem
notikumiem bija Latvijas
aviokompānijas airBaltic
paziņojums, ka Vācijā bāzētā
Lufthansa Group kļūs par
airBaltic stratēģisko investoru,
par 14 miljoniem eiro iegūstot mazākuma
līdzdalību.
Starptautiski daļēji atzītajā Abhāzijā 15. februārī paredzētās prezidenta ārkārtas vēlēšanas lielā mērā negaidīti sāk tikt uztvertas pat kā referendums par šīs separātiskās republikas turpmāko ģeopolitisko kursu.
Tas, ka Evikas Siliņas (JV) valdība un atsevišķi tās ministri ir nepopulāri vai pat ļoti nepopulāri, nav nekas jauns, un, lai cik ciniski neizklausītos, tādēļ vien valdībai nav jākrīt, ne arī tā tīri tehniski var šī iemesla dēļ nokrist.
Vakar darba e-pastā ieripoja Valsts kancelejas informācija medijiem ar diezgan ambiciozu nosaukumu "Vairāk nekā 20 vietās Latvijā notiks sarunas par Latvijas nākotni". Protams, šāds nosaukums radīja neviltotu interesi, tāpēc nolēmu izlasīt preses relīzi, lai noskaidrotu, kur, kuri un ar kādu mērķi tad sarunāsies par šo būtisko tēmu un kādu rezultātu ar šīm sarunām iecerēts sasniegt. Jau pateikšu uzreiz: cerētās atbildes neatradu, bet daudz populisma gan.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa uzsāktā cīņas ar nelegālajiem imigrantiem kampaņa nekavējoties izraisījusi arī pirmās domstarpības ar uzreiz vairākām reģiona valstīm, uz kurām sākta nelegālo ieceļotāju deportēšana.
Latvijā 77,8% iedzīvotāju uzskata, ka valsts neieklausās tautas vēlmēs un vajadzībās, un 79,1% domā, ka nevar personīgi ietekmēt vietējos politiskos procesus. Tas secināms no Valsts kancelejas pasūtītās sabiedriskās domas aptaujas.
Diskusijās par aviokompāniju airBaltic plaši izteikušies politiķi un ekonomisti, toties malā aizbīdīts ir parasto Latvijas iedzīvotāju – nodokļu maksātāju – redzējums.
Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretāra amatā kā pirmais no prezidenta Trampa nominētajiem nākamās administrācijas pārstāvjiem apstiprinātais Marko Rubio savu pirmo oficiālo tikšanos jaunajā postenī aizvadījis ar saviem kolēģiem alianses QUAD rindās.
Vakar četras uzņēmēju organizācijas – Finanšu nozares asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Ārvalstu investoru padome Latvijā – parakstīja deklarāciju, kurā apņemas sadarboties un sniegt savu redzējumu premjerei Evikai Siliņai par darāmajiem darbiem, lai jau nākamajā gadā publiskais sektors savas izdevumu pozīcijas samazinātu vismaz par 850 miljoniem eiro.
Latvijā radītās animācijas filmas Straume galvu reibinošie starptautiskie panākumi, šķiet, nav atstājuši vienaldzīgu nevienu Latvijas iedzīvotāju, un teju pēc katra kārtējā saņemtā augstā apbalvojuma jau tiek skatīts, kādas vēl balvas Straume un tās radošā komanda varētu saņemt.
Savu pirmo darbadienu pēc zvēresta nodošanas un atgriešanās ASV prezidenta amatā Donalds Tramps prognozējami pavadīja, parakstot lielu skaitu rīkojumu, prezidenta memorandu un citu dokumentu.
Dzīves dārdzības pieaugums mītneszemēs, kā arī iekšējā drošība un daudzveidīgais kultūras piedāvājums Latvijā. Tie ir daži no iemesliem, kas pamudina remigrantus atgriezties mūsu valstī. Tas secināms no Rīgas plānošanas reģiona (RPR) nesen publiskotā remigrācijas situācijas apskata
Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas ir drošas, un to iedzīvotājiem nav jāuztraucas, ka šīs ēkas drīzumā varētu sabrukt. Tas ir secināts Ekonomikas ministrijas koordinētajā, būvniecības speciālistu īstenotajā sērijveida ēku apsekošanā, kas noritēja Rīgā un citur Latvijā. Izpētīto daudzdzīvokļu ēku vidū ir 103.,104., 119., 316., 318., 464., 467A, 602. un 602P sērijas mājas
Vēl pirms ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā un vienlaikus ar
viņa nominēto pretendentu uz
amatiem nākamajā administrācijā pirmajām iztaujāšanām
Kongresā ir parādījušās arī pirmās nopietnās
domstarpības starp dažādām Trampa atbalstītāju nometnēm.
Pirmdien pagaidām neidentificētas personas ar pagaidām neidentificētiem droniem radīja
patiesībā ļoti nopietnu krīzes
situāciju Latvijas gaisa telpā,
lidostas Rīga teritorijā nelikumīgi
pilotējot dronus, kuriem turklāt bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert un atpazīt. Amatpersonas neizslēdz, ka šī funkcija
droniem bijusi izslēgta apzināti.
Finansiālā situācija šajā gadā var pasliktināties, uzskata daļa mūsu sabiedrības. Labklājības kritumu prognozē 32% iedzīvotāju aptaujā, ko veikusi kompānija Kantar sadarbībā ar TV3, un 16% respondentu aptaujā, ko īstenojusi banka Luminor kopā ar pētījumu centru SKDS.
Dienvidkorejas prezidenta Juna Suk Jola pagājušā gada decembra sākumā īstenotais de facto valsts apvērsuma mēģinājums var novest pie interesantām un tālejošām sekām abu Koreju attiecībās.