Sakramentālā frāze par "ģeopolitisko situāciju" atkal ir izglābusi valdošo koalīciju. Saeimai vakar apstiprinot trīs jaunus ministrus, var teikt, ka Evikas Siliņas valdības brīvais kritiens ir iesaldēts.
Starptautiskā ģeopolitiskā situācija ir satraucoša un nenoteiktības pilna, tāpēc valdības nestabilitāte, publiskās pārvaldes ierastais nesteidzīgais solis, bezgalīgās diskusijās, ķīviņos un darba grupās procesējot steidzami risināmus jautājumus, ir bīstams. Tādu vēstījumu sabiedrībai, tostarp politiķiem un valdībai, vakar izplatīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
Samērā siltā 2024./2025. gada ziema ir nodrošinājusi to, ka energoresursu tēma šoreiz netika vētraini apspriesta sociālajos tīklos. Nu jau ziema tuvojas beigām, un aptuveni pusgadu par apkuri jāuztraucas nebūs. Apkures tēmu gan nesen aktualizēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, kurš atgādināja, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī ir aizsākta diskusija par koksnes produkcijas (malka, šķelda, briketes un tamlīdzīgi) izmantošanu apkurē.
Kamēr visas pasaules uzmanība ir pievērsta ASV prezidentam Donaldam Trampam, bez īpašas ievērības ir palicis fakts, ka strauji palielinās spriedze Eiropas tradicionālajā "pulvera mucā" – Balkānos.
Kāds pamanīja brīdi, kad saucieni par satiksmes ministra Kaspara Briškena (Progresīvie) atbrīvošanu no amata pēkšņi apklusa kā izslēgts televizors, kas mēnešiem bez mitas pilnā skaļumā translējis vienu un to pašu?
Vācijas Bundestāga (parlamenta apakšpalātas) pirmstermiņa vēlēšanās uzvarējušo kristīgo demokrātu kanclera amata kandidāta Frīdriha Merca pirmie pēcvēlēšanu paziņojumi savā ziņā ir salīdzināmi ar ASV prezidenta Donalda Trampa pirmajiem paziņojumiem pēc stāšanās amatā.
Izskatās, ka pavisam tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad ziņa par kāda ministra atlaišanu vai pat visas valdības demisiju tika uztverta ja ne gluži kā liela sensācija, tad pilnīgi noteikti kā nozīmīgs notikums kā politiskajā, tā arī sociāli ekonomiskajā jomā.
Pēc 18. februārī Saūda Arābijā aizvadītās ASV un Krievijas augstākā līmeņa diplomātu tikšanās daudziem kā auksta ūdens šalts bija fotogrāfijas, kurās šie paši diplomāti bija redzami, draudzīgi tērzējot savā starpā jau pēc oficiālo sarunu beigām.
Trampa nākšana pie varas parāva slūžas Latvijā jau nepārtraukti latentā stāvoklī esošajai tvīksmei pēc to īsto, stingro, lemtspējīgo darītāju un valsts pārvaldītāju meklēšanas ārpus politiskās un ierēdniecības vides.
Amerikas Savienoto Valstu un
Krievijas, var teikt, separātās
sarunas par iespējām pārtraukt karadarbību Ukrainā ir
nostādījušas atklāti grūtā
stāvoklī ne tikai Ukrainu, bet
arī apvienoto Eiropu.
Valdība 11. februārī nolēma uz Saeimu virzīt Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas attiecas uz patvertņu infrastruktūru mūsu valstī.
Jāsāk ar atrunu, ka komentēt iekšpolitiskos kašķus laikā, kad divi autoritāra stila līderi – Putins un Tramps – iedomājas brutāla iekarošanas kara leģitimēšanu pasaulei pasniegt kā miera plānu, nolemjot Ukrainu, Baltiju un Eiropu kopumā pastāvīgiem drošības riskiem, šķiet nevietā un pat tā kā neērti.
Manas pārdomas būs neliels saturisks kriksis par to, ko oficiālie Latvijas amatpersonu konti jums nepastāstīs. Pašam bija iespēja pabūt Dubaijā tā dēvētajā Pasaules valdību samitā. Vienā vārdā – iespaidīgi. Taču, kā saka, ir nianses. Arī patoss būs piezemētāks.
Nesen mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija paziņoja, ka ir
digitalizējusi visus valsts
pakalpojumus, un norādīja, ka
tas palīdz igauņu zemei kļūt
par starptautiska mēroga
līderi digitālās pārvaldības jomā.
Nedēļas sākumā par atkāpšanos
no amata paziņoja Rumānijas
prezidents Klauss Johanniss,
un šim notikumam, visticamāk, būs tālejošas sekas ne
tikai Rumānijas mērogā.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka, un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas
Tēma par ierēdniecības piespiedu atgriešanu klātienes darbā pēc patiesi pārāk ieilgušajām "kovidbrīvdienām" pati par sevi ir adekvāta un pamatota. Taču, kā jau teju viss, kam pēdējā laikā pieķeras politiskā vadība, arī šī tēma strauji kļūst par vēl vienu apliecinājumu nespējai skaidri definēt mērķi, ticami argumentēt un iedzīvināt lēmumos.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa aktivitātes ir aizēnojušas vēl nesen pasaules uzmanības centrā bijušo Sīriju, kurā turpina risināties kā šai valstij, tā visam reģionam nozīmīgi notikumi.
Mūsu valstij ir vajadzīgi finanšu resursi militārās aizsardzības stiprināšanai, turklāt joprojām aktuāla ir nepieciešamība pilnveidot veselības aprūpi, investēt sociālajā drošībā un uzlabot izglītības sistēmu
Paša notikuma pieblīvētajam
politiskajam zemtekstam neproporcionāli maza ievērība veltīta
aizvadītajā piektdienā notikušajām Valsts prezidenta Edgara
Rinkēviča konsultācijām ar
Saeimā pārstāvēto partiju – gan koalīcijas,
gan opozīcijas – politiķiem, lai gan no tām
nomērāma uztraucoši augsta temperatūra
gan politikā notiekošajam, gan vēl tikai
gaidāmajam.
Amerikas Savienoto Valstu
prezidenta Donalda Trampa
pirmās divas Baltajā namā
pavadītās nedēļas vismaz
pagaidām nav sniegušas
atbildi uz jautājumu par to,
kādi konkrēti īstermiņa soļi tiks sperti (un
plāni piedāvāti) jaunās administrācijas
izvirzīto stratēģisko mērķu sasniegšanai.
Viens no janvāra svarīgākajiem
notikumiem bija Latvijas
aviokompānijas airBaltic
paziņojums, ka Vācijā bāzētā
Lufthansa Group kļūs par
airBaltic stratēģisko investoru,
par 14 miljoniem eiro iegūstot mazākuma
līdzdalību.
Starptautiski daļēji atzītajā Abhāzijā 15. februārī paredzētās prezidenta ārkārtas vēlēšanas lielā mērā negaidīti sāk tikt uztvertas pat kā referendums par šīs separātiskās republikas turpmāko ģeopolitisko kursu.
Tas, ka Evikas Siliņas (JV) valdība un atsevišķi tās ministri ir nepopulāri vai pat ļoti nepopulāri, nav nekas jauns, un, lai cik ciniski neizklausītos, tādēļ vien valdībai nav jākrīt, ne arī tā tīri tehniski var šī iemesla dēļ nokrist.