Pērnais gads ir bijis izcili veiksmīgs gads gan ražotājiem, gan eksportētājiem. Mūsu lielāko tirdzniecības partnervalstu ekonomikas ir augušas straujāk nekā gaidīts, radot pieprasījumu arī pēc Latvijas eksporta produkcijas. Uzņēmumi radītās iespējas nav laiduši garām.
Latvijas ekonomika ir mērogos maza. Mūsu valsts atrašanās Eiropas Savienībā un eirozonā to cieši saista ar dažādiem ārējiem faktoriem, tiem veicinot gan strauju tautsaimniecības attīstību, gan jutīgumu pret dažādām globālām finanšu krīzēm. Daudziem atmiņā aizvien ir iepriekšējās desmitgades nogales ekonomiskā krīze un ar to saistītās finanšu blaknes, kuras turpinājušās arī šajā desmitgadē. Tomēr šobrīd globālie faktori ir labvēlīgi gan uzņēmumiem, gan pastarpināti arī mājsaimniecībām, turklāt pagaidām ir cerības, ka šis gads ekonomiskajā aspektā varētu būt vēl labāks par nule kā aizgājušo.
Šogad desmit mēnešos no Latvijas izvesti 141,84 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 49,8% vairāk nekā 2016.gada desmit mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Latvijas eksportētājiem 2017. gads noteikti būs vislabākais pēdējo piecu gada laikā, un eksporta pieaugums Latvijā šogad varētu sasniegt pat 10%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada oktobrī Latvijas preču eksports palielinājies par 9,7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Eksporta pieaugums ir ne tikai straujš, bet arī ļoti plašs. Salīdzinājumā ar pērno gadu šogad palielinājies gandrīz visu Latvijā ražoto preču eksports, izņemot graudus, kuru raža cieta no ļoti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem vasaras nogalē.
Ceturtais ceturksnis eksportā ir iesācies atzinīgi. Oktobrī preču eksports eiro izteiksmē palielinājās par 9,7% gada laikā, kas ir līdzīgi, kā gada desmit mēnešos vidēji. Oktobrī pieaugumu visvairāk sekmēja koks un tā izstrādājumi, metāli un to izstrādājumi, kā arī dzērienu eksports. Savukārt vislielākais samazinājums bija vērojams graudaugu eksporta vērtībā, kas, visticamāk, ir augusta un septembra lietavās noslīkušo ražu sekas.
Miljons eiro, lai stāstītu par Latvijas šokolādi un kūkām Amerikas Savienotajās valstīs. Šādiem mērķiem Eiropas Savienības fondu finansējumu ieguvusi Īrijas Latvijas tirdzniecības kamera. Viens no Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem par šāda projekta īstenošanu nemaz nav informēts. Savukārt pats projekts sācies ar lielu steigu, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Šogad deviņos mēnešos no Latvijas uz citām valstīm izvesti 1,943 miljardi cigarešu, kas ir par 7,3% mazāk nekā 2016.gada deviņos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.
Aizvien lielākas naudas masas cirkulācija globālajā tautsaimniecībā un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās uzskatāmi par labvēlīgiem faktoriem Latvijas transporta nozarei, kurai talkā nāk arī ģeogrāfiskie apsvērumi. Tomēr atrašanās starp Austrumiem un Rietumiem vēl negarantē to, ka Latvijas transporta nozare kļūs tāda, lai piedzīvotu masveida vietējo un ārvalstu investīciju ienākšanu.
Šā gada pirmajā pusē ir nedaudz samazinājušies starptautiskie kravu pārvadājumi (gan tonnās, gan tonnkilometros), savukārt pieaugums vērojams vietējos pārvadājumos. Kopumā 2016. gadā tika pārvadāti 63,4 miljoni tonnu kravu, kas ir par 1% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kravu apgrozība bija 14,2 miljardi tonnkilometru – par 3% mazāk nekā 2015. gadā, ko pamatā ietekmēja samazinājums starptautiskajā satiksmē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lai noturētu līdzšinējo eksporta pieauguma tempu, ir jāuzlabo konkurētspēja, kā arī jāapgūst jauni eksporta tirgi un jāpaplašina eksportējamo preču sortiments, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākais eksperts Edmunds Gergelevičs.
Latvijas tautsaimniecības dzenskrūve turpina uzņemt apgriezienus, ļaujot tautsaimniecībai augt aizvien straujākā tempā. Ekonomikas galvenais indikators – valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) – šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn audzis par 5,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Savukārt, ja runājam par ekonomiskās izaugsmes ātrumu, tas ir vēl straujāks, jo IKP izmaiņa pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem (respektīvi, vērtējot ekonomikas tempu, atrēķinot brīvdienu faktoru) gada izteiksmē sasniedz 6,2%. Abi rādītāji uzrāda straujāko tempu kopš 2012. gada pirmā ceturkšņa, kad tautsaimniecībā bija vērojams straujš atlēciens pēc finanšu krīzes iepriekšējās desmitgades izskaņā.
Neraugoties uz to, ka šis gads Latvijas tranzīta nozarei sācies ar izaugsmi, palielinoties gan dzelzceļa pārvadājumu, gan ostās pārkrauto kravu apjomiem, kopumā transporta un uzglabāšanas nozares pienesums valsts ekonomikas struktūrā, visticamāk, būtisku izaugsmi nepiedzīvos.
