Pēc sākotnēji izziņotajiem IKP datiem šķita, ka Latviju gadu mijā piemeklējusi tā saucamā tehniskā recesija jeb IKP samazināšanās divos ceturkšņos pēc kārtas, kaut pavisam nedaudz, un ekonomikas pieaugumam gada griezumā paliekot pozitīvam. Tas tomēr nav noticis. Vienlaikus jāatzīst, ka pieauguma temps nav tāds, ar ko varētu īpaši lepoties.
Pēdējā laikā dažādas institūcijas nākušas klajā ar aprēķiniem par iedzīvotāju pirktspējas izmaiņām gan Baltijas valstu, gan visas Eiropas ietvaros. Lai arī kādā ģeogrāfiskā griezumā tiktu apskatīts minētais jautājums, Latvija atrodas izaugsmes spicē. Tā, piemēram, pētījumu kompānija GfK nesen nāca klajā ar apziņojumu, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja pagājušajā gadā palielinājusies vidēji par 6,6%, kas ir augstākais rādītājs Baltijas valstu vidū.
Ekonomikas izaugsme pērnā gada pēdējā ceturksnī nedaudz palēninājās. Proti, iekšzemes kopprodukts (IKP) auga par 2,7% gada griezumā (3,5% 3.ceturksnī), bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP 4.ceturksnī samazinājās par 0,3%. Neskatoties uz vārgāku pēdējo ceturksni, pērn kopumā ekonomika auga par 2,7%.
Pagājušā gada 4.ceturksnī ekonomikas pieaugums Latvijā (2,7%) palika virs Igaunijas (0,7%) un Lietuvas (2%) līmeņa, gada griezumā mērot. Taču tas bija mazāks nekā iepriekšējā periodā, bet ceturkšņa griezumā pievienotā vērtība pat nedaudz saruka, par 0,3% (sezonāli izlīdzinātajos datos).To nozaru saraksts, kurās aktivitāte ceturkšņa griezumā samazinājās, ir diezgan garš.
2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni IKP samazinājās par 0,3%. Taču, salīdzinot ar to pašu ceturksni pirms gada, IKP ir par 2,7% augstāks. Tādejādi 2015. gadā IKP ir pieaudzis par 2,7%.2015. gads ekonomikā nebija viegls. Gada sākumā izaugsme bija vājāka par gaidīto, bet turpmākajos ceturkšņos tā atguvās.
Latvijas ekonomika uzrāda stabilu izaugsmi, kas ir labāka, nekā Eiropas Komisija (EK) prognozēja pērn rudenī - prognozēto 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes vietā 2015.gadā Latvijas ekonomika uzrāda 2,7% izaugsmi, liecina EK paziņojums par ziemas ekonomikas prognozi.
Ziemeļkoreja militārajām vajadzībām tērē ceturto daļu iekšzemes kopprodukta (IKP) un šajā ziņā ir pasaules līdere, pirmdien vēsta Dienvidkorejas ziņu aģentūra Yonhap, atsaucoties uz ASV Valsts departamenta informāciju.
Iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas ir visaptverošākais ekonomiskās situācijas raksturotājs, taču tās nav perfekts mērinstruments. Šeit nav runa par to, vai IKP pietiekami ņem ietekmi uz vides un sociālo kapitālu, kas svarīgi un populāri globālo diskusiju temati. IKP izmaiņas kļūs arvien mazāk informatīvas tieši par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, jo mūsu ekonomikā runāt par vidējo kļūst arvien grūtāk.
Lai arī iepriekšējā parādu krīze daudzu prātos jau kļuvusi par pagātni un arī eirozonas kopējie makroekonomiskie rādītāji liecina par ekonomisku stabilizēšanos, monetārās savienības izaugsme ir trausla un balstīta uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) finanšu injekcijām.
Šodien publiskotie precizētie un papildinātie 3.ceturkšņa IKP dati liecina, ka ekonomika šajā laikā tiešām attīstījusies straujāk, nekā tika ziņots sākotnējā novērtējumā pirms mēneša. Pieaugums gada griezumā bijis 3,3%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni: par 1%. Pieaugums gada griezumā bija straujākais kopš 2013.
IKP precizētie dati ir atnesuši krietnu devu pārsteiguma. Tie liecina, ka šā gada 3. ceturksnī IKP gada laikā ir pieaudzis 3,3%. Tas ātro novērtējumu apsteidz par 0,8 procentpunktiem.Labā 3. ceturkšņa (gan arī gada deviņu mēnešu) rezultāta pamatu veidoja veiksmīgā apstrādes rūpniecības attīstība (+3,7%), kā arī labvēlīgie apstākļi nodrošināja tirdzniecības izaugsmes turpināšanos (+5,8%).