VAS Latvijas dzlezceļš (LDz) darba attiecības lielākoties pārtrauks ar darbiniekiem Rīgā, trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja LDz vadītājs Māris Kleinbergs.
Atbildīgās amatpersonas nesniedz skaidru atbildi, vai Latvijas dzelzceļš (LDz) nonācis vai tuvākajā laikā nonāks līdz situācijai, kad kompānijai būs nepieciešama valsts budžeta palīdzība, šovakar vēsta LTV raidījums de facto.
Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) finanšu taupības starta šāviens, kas paredz šogad atlaist 1500 darbinieku, var nebūt pēdējais skarbais lēmums. Pirmajā kolektīvās atlaišanas posmā darbu zaudēs galvenokārt Rīgā un administrācijā strādājošie. Pēc tehnoloģisko procesu izvērtējuma sekos nākamie lēmumi. Sāpīgais grieziens, visticamāk, neskars dāsni atalgoto uzņēmuma vadību, secināms no LDz padomes priekšsēdētāja Jāņa Langes sniegtajām atbildēm uz Dienas jautājumiem.
Pagaidām vēl nav pieņemti nekādi lēmumi par VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) koncernā ietilpstošo uzņēmumu darbinieku skaita samazināšanu, aģentūrai LETA pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atlaistajiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) darbiniekiem piedāvās viņiem piemērotākās vakances, nepieciešamības gadījumā dodot iespēju arī pārkvalifikācijas, paaugstināt kvalifikāciju vai apgūt jaunu profesiju, aģentūrai LETA pavēstīja aģentūras pārstāve Signe Bierande.
Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība vienojusies ar VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) par darba grupas izveidi saistībā ar kolektīvo atlaišanu, aģentūrai LETA pastāstīja arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins.
VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane.
Šonedēļ, 19. un 20. decembrī, VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs vizītes laikā Minskā tiekas ar vadošajiem LDz sadarbības partneriem Baltkrievijā, lai izskaidrotu pašreizējo situāciju Latvijas transporta nozarē, kura ir saistīta ar būtiska tranzīta nozares spēlētāja iekļaušanu ASV sankciju sarakstā, kā arī pārrunātu kravu plūsmas palielināšanas un Latvijas kā transporta koridora kopējās konkurētspējas veicināšanas iespējas, portālu Diena informēja uzņēmumā.
Krievijas valdība ar tranzītbiznesmeņiem ir noslēgusi vienošanos par konkrētu grafiku, lai pārceltu kravas no Latvijas uz savām ostām, TV3 raidījumam Nekā personīga stāstījis Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks
Grāmatā Nākamā pietura – Mājas fotogrāfijās un stāstos iemūžināts dzelzceļa staciju - kādreizējo pasažieru ēku un dzelzceļnieku kazarmu - jaunais liktenis. Izdevuma autores ir antropoloģes Elīna Kursīte un Liene Millere, kuras, lai radītu grāmatu, devās deviņu mēnešu ilgā ekspedīcijā, apbraukājot vairāk nekā 200 dzelzceļa staciju un dzelzceļnieku kazarmu, fotografējot, uzklausot vietējo iedzīvotāju atmiņu stāstus un izzinot, kas ar šīm celtnēm ir noticis.
VAS Latvijas dzelzceļš bijušais valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš, atstājot amatu, varētu būt saņēmis kompensāciju aptuveni 250 000 eiro apmērā, bet valdes loceklis Aivars Strakšas - apmēram 200 000 eiro apmērā, liecina viņu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtās amatpersonu deklarācijas, beidzot pildīt amata pienākumus šogad augustā.