Saeima šodien konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu Latvijas un Krievijas valsts robežas joslas ierīkošanai.
Dažādu valstu ekonomikas sektoru atkarība no tā, kas tiek izlemts centrālo banku sēdēs, kļuvusi tik liela kā nekad iepriekš.
Lai glābtos no iepriekšējās desmitgades patēriņa ekonomikas sabrukuma sekām, monetārās iestādes veikušas iepriekš vēsturē nebijušas, triljonos mērāmas dolāru, eiro un citu valūtu injekcijas finanšu sektorā. Šo investīciju gala rezultāts ir šobrīd vērojamā globālās tautsaimniecības izaugsme, kas vainagojusies arī ierindas mājsaimniecību maksātspējas pieaugumā. Tomēr vienlaikus tā veicinājusi dažādu ieguldījumos izmantojamo aktīvu cenu kāpumu, kurš ievērojami apsteidzis ienākumu pieaugumu, un nekustamais īpašums (NĪ) šajā ziņā nav nekāds izņēmums.
Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) piederošo ēku Rīgā, Miera ielā 23, klasificējusi kā C kategorijas graustu, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domes Īpašuma departamentā.
Ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem valsts varētu nodrošināt lielāku garantijas apmēru mājokļa iegādei, paredz patlaban izstrādes stadijā esošie grozījumi noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai.
Tautsaimniecības norises, kas vērstas uz iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, nav metušas līkumu arī valsts apdrošināšanas tirgum. Augot iedzīvotāju interesei par mājokļu iegādi, radusies labvēlīgāka augsne nekustamā īpašuma apdrošināšanas prēmiju apjoma kāpumam.
Absurdu situāciju likumdevējs savulaik pieļāvis, atjaunojot īpašuma tiesības zemes platībām, uz kurām padomju laikos sabūvētas daudzdzīvokļu ēkas. Un ne tikai atjaunot, bet arī tirgot tālāk tiem, kuri piespiedu nomas situācijā saskatījuši lielisku biznesa iespēju, – nekas nav jādara, vien izsūti rēķinus piecstāvenē dzīvojošajiem, un nauda, kā saka, ripo makā kā pa reni...
Šogad pieprasījums pēc modernām noliktavām varētu pieaugt, kas savukārt veicinātu jaunu industriālo objektu būvniecības uzsākšanos, secināts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics jaunākajā komercīpašumu tirgus pārskatā.
Ekonomiskās aktivitātes pieaugums tradicionāli vainagojas ar lielāku interesi par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Tas saistīts ar iedzīvotāju labklājības līmeņa palielināšanos un tam sekojošu hipotekārās kreditēšanas pieaugumu. Vienlaikus investīcijas nekustamajā īpašumā tiek uzskatītas par finanšu ieguldījuma risku sadalīšanas instrumentu, un tas tiek izmantots arī patlaban, kad saistībā ar centrālo banku monetāro politiku procentu likmes ir zemas, bet obligāciju un akciju cenas atrodas tuvu vienā līmenī vai sasniedz aizvien jaunus vēsturiski augstākos cenu maksimumus, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.
Latvijā dzīvokļu cenu atšķirība starp metropoli un reģioniem ir ļoti krasi izteikta un cenas var atšķirties vairāk nekā 10 reizes, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA Profesionāļu klubā sacīja Arco Real Estate valdes loceklis un Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.
Aptuveni tūkstoš jauno speciālistu nākamajā gadā varēs saņemt Attīstības finanšu institūcijas Altum galvojumu sava mājokļa iegādei. To paredz plāns paplašināt mājokļu atbalsta programmu. Joprojām prioritāte gan būs ģimenes ar bērniem, bet šādi ir cerība panākt, ka jaunie profesionāļi paliks Latvijā. Nosacījumi vēl līdz galam nav izstrādāti, bet mērķis arī šajā gadījumā ir samazināt laiku, kas nepieciešams, lai cilvēki uzkrātu līdzekļus pirmajai iemaksai.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) un Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), izvērtējot Ekonomikas ministrijas izstrādātās un īstenotās mājokļu galvojumu programmas rezultātus, secina, ka ir nepieciešams turpināt programmu arī nākamajā gadā, valsts budžetā tai paredzot nepieciešamo finansējumu.