Vai no naidīgu kaimiņu ielenkumā esošās Izraēlas piedzīvotā uzbrukuma ir, ko mācīties Latvijai, mūsu vēstnieku
Izraēlā Aivaru Grozu iztaujā
Agnese Margēviča.
Palestīniešu teroristiskās organizācijas Hamas zvērīgais uzbrukums Izraēlas dienvidu apdzīvotajām vietām sniedz vērtīgas mācības arī mums, jo uzskatāmāk palīdz izvēlēties, kāda tipa politiskie strāvojumi ir derīgi Latvijas kā mazas nācijas pašsaglabāšanai, bet kādi mūs nespēs aizsargāt no cilvēkēdāju režīma, kas atrodas no mums uz austrumiem.
Virspusējība, ar kādu medijos
un politiskajās aprindās
apspriež jauno Nacionālās
drošības koncepciju, ir vēl
viens apstiprinājums, ka ar
procedūru, kādā tā tiek izstrādāta, pieņemta, bet galvenais – iestrādāta
konkrētā rīcībpolitikā –, kaut kas ir galīgi
greizi.
Vai ir pamats kritikai, ka Nacionālās drošības koncepcijas galaprodukts ir tikai politiķu interpretācija, nevis specdienestu rekomendācijas, Agnese Margēviča jautā Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Igoram Rajevam.
Pirmie partiju reitingi pēc mēnešiem ilgās jezgas ap valdības koalīcijas nomaiņu parāda, ka lielākās zaudētājas no visa šī bijušas divas partijas, kuru vēlētājs gaidīja un nav sagaidījis apmierinošu izskaidrojumu tam, kāpēc šī juku vasara ar maz un vēl mazāk ticamu blēņu runāšanu vispār bija vajadzīga. Un tās ir Jaunā Vienotība (JV) un Apvienotais saraksts (AS), kas piedzīvojušas attiecīgi 2,6 un 0,5 procentpunktu kritumu.
To, cik sarežģīti aplūkot Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu par Kalnu Karabahu, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns skaidro intervijā Agnesei Margēvičai.
Kad Evikas Siliņas valdībai jau
tapšanas stadijā piedēvēja
riskus, teiksim tā, pamatīgi
mīkstināt pēdējā pusotra gada
laikā pastiprināto kursu uz
okupācijas seku krieviskā
mantojuma izstumšanu, tas brīžam izskatījās pēc pārspīlētiem centieniem demonizēt
koalīcijas partneri – Progresīvos.
Vai Progresīvie atbalstīs jaunās Nacionālās drošības koncepcijas pieņemšanu tās esošajā redakcijā, ņemot vērā atšķirības uzskatos par sabiedrisko mediju atteikšanos no satura krievu valodā līdz 2026. gadam, intervijā Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātam Atim Švinkam jautā Agnese Margēviča.
Par to, cik nopietns signāls par
valdības koalīcijas iekšējām
pretrunām un ilgmūžību ir
aizejošās nedēļas notikumi ar
amatpersonu vēlēšanām Saeimā, polittehnologu Filipu Rajevski iztaujā Agnese Margēviča.
Par jaunās valdības partiju peldēšanu pāri pašdefinēto ideoloģiju robežām, par kārdinājumiem rīt kompromisu krupjus un šādas politikas sekām mums visiem politologs Andis Kudors intervijā Agnesei Margēvičai.
Par ekonomiskā brīnuma matemātisko neiespējamību, sievietes premjeres racionālo dabu un to, cik nepareizi bija ministrus atlasīt tikai no ievēlēto deputātu vidus, Agneses Margēvičas saruna ar ekspremjeru Ivaru Godmani.
Otrdienas rītā saņemtā ziņa, ka notikusi kratīšana Valmieras domē un aizturēts pilsētas mērs – korupcijas apkarotāju redzeslokā jau sen nonākušais Jānis Baiks, atstāj zīmogu uz jaunās valdības tapšanu.
Par to, cik cerīgas vai pesimistiskas izskatās topošās valdības pirmās aprises, Latvijas
Darba devēju konfederācijas
prezidentu, zivsaimniecības
nozares uzņēmēju Andri Biti
intervē Agnese Margēviča.
Pat neieslīgstot konkrētu personāliju iztirzāšanā, topošās jaunās valdības sastāva pirmās aprises neiedvesmo, un arī Latvijai tik vajadzīgo iedvesmu izrāvienam tās nesola.
Kā ZZS uztver tai izvirzīto nosacījumu nepretendēt uz četriem būtiskiem ministru amatiem, ZZS Saeimas
frakcijas priekšsēdētāju Viktoru Valaini iztaujā Agnese Margēviča.
Domājams, četrdesmitgadnieku paaudze atceras, ka 90. gadu beigās viens no Latvijas lielākajiem biediem bija EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla kārtējā neapmierinātība ar mūsu politiku valodas jautājumā.
Par topošās jaunās valdības
koalīcijas prognozējamajām
problēmām un grūtībām saskatīt tās priekšrocības pretstatā iepriekšējai valdības koalīcijai ar politologu Jāni Ikstenu
sarunājas Agnese Margēviča.
Par Jaunās Vienotības vēlmi spēlēt vadošā racionālā politiskā spēka lomu un topošās valdības koalīcijas ideoloģiskās aprises pakārtot savam redzējumam par valsts ideoloģisko kursu
sarunā ar Agnesi Margēviču spriež politikas
zinātnes profesors Juris Rozenvalds.
Cik spēcīga ir Nacionālās apvienības (NA) vēlme pacīnīties par sev pieņemamu jaunas koalīcijas modeli, kad konkurenti izplata runas par NA noskaņošanos palikt opozīcijā, vienu no tās līderiem, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli, iztaujā Agnese Margēviča.
Par šķēršļiem, kurus Apvienotais saraksts (AS) iespējami saredz dalībai plašākā jaunās valdības topošajā koalīcijā, vienu no tā līderiem, Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu, iztaujā Agnese Margēviča.
Par iespējamiem zemūdens akmeņiem četru vai pat piecu partiju koalīcijas darbam topošajā jaunajā valdībā un politisko konkurentu centieniem "ierāmēt" tos kā "trakos kreisos" vienu no Progresīvo līderiem Kasparu Briškenu intervē Agnese Margēviča.
Par to, kā veiksies partiju sarunas par plašākas, četru vai piecu spēku koalīcijas izveidi un kura premjera vadībā – Evikas Siliņas, Ulda Pīlēna vai paši sava – zaļzemnieki labprātāk strādātu, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi intervē Agnese Margēviča.
Par Krišjāņa Kariņa demisijas doto iespēju Jaunajai Vienotībai atjaunoties, Evikas Siliņas izredzēm izveidot jauno valdību un prezidenta Edgara Rinkēviča "maigo autoritārismu" šo procesu novadīt ar Vienotības bijušo ģenerālsekretāru Arti Kamparu sarunājas Agnese Margēviča.
Krišjāņa Kariņa premjerēšanas beigas ir epohāls piemērs tam, ciktāl var aizspēlēties varas partija, nokožot nesagremojamu politiskās ietekmes kumosu jeb, ja vēlaties, taktiski izcīnot milzu ietekmi, bet vienlaikus nespējot vai nevīžojot izdomāt, kā to stratēģiski izlietot.
Par to, cik koordinēta ir valsts
iestāžu komunikācija par
"vāgneriešu" faktoru mūsu
pierobežā ar Baltkrieviju un
cik augsti tiek vērtēti šie riski,
Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāju
Rihardu Bambalu intervē Agnese Margēviča.