Pīlēna valdībā ZZS noteikti nestrādātu

Līdz šim vienīgā partiju nosauktā premjera amata kandidāte Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) trešdien izteicās, ka viņai ir skaidrs topošās valdības kodols – tas esot Jaunā Vienotība, ZZS un Progresīvie –, bet esot cerības arī uz Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības līdzdalību. Principā tas iecementē to situāciju, kurā visu vasaru muļļājās Krišjānis Kariņš, līdz beidzot bija spiests demisionēt, – ka pagaidām vēl plašākas koalīcijas modelis nav panākts. No tā, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs vakar pieļāva vēl citu premjera kandidātu vārdu parādīšanos konsultācijās, kas ar partijām jaunnedēļ sāksies Rīgas pilī, ir skaidrs, ka pagaidām vismaz vārdiski E. Siliņai prezidenta nominācija nav garantēta un tas būs atkarīgs no viņas spējas izveidot šo piecu vai vismaz četru partiju koalīciju. Kāda būs ZZS taktika vienā vai otrā notikumu scenārijā?

Te ir viena būtiska atruna, ka, ja mēs runājam par kaut kādu valdības koalīcijas kodolu, tad tie politiskie spēki, kas tam pievienojas, arī kļūst par šo kodolu. Tur nav tā, ka ir kodols, ko veido trīs partijas, plus vēl kaut kas. Nē, tajā brīdī, kad citi politiskie spēki pasaka "jā, mēs arī ejam", tad tas kodols jau ir četras vai piecas partijas plašs.

ZZS neredz problēmu veidot arī piecu partiju koalīciju un uzskata, ka ir jāstrādā valsts labā. Un prezidenta viedoklis šeit absolūti sakrīt ar ZZS viedokli, es domāju, ka arī Evika Siliņa atzīst, ka koalīcijai ir jābūt pēc iespējas plašākai, un tā ir arī mūsu vēlme. Te ir vienkārši jāstrādā, un ir pāragri prognozēt, kā tur beigās sanāks – triju, četru vai piecu partiju koalīcija, jo, kaut arī, piemēram, Nacionālā apvienība ļoti skarbi nosauca Progresīvos par "Kremļa aģentiem" vai kaut kā tamlīdzīgi, tā ir tikai politiska retorika. Teorētiski, protams, varētu būt piecu partiju koalīcija, bet tas reālākais ir četras partijas. Tātad politiķiem vienkārši ir jādara savs darbs tā, lai būtu vismaz četras partijas.