Amerikas Savienoto Valstu
izdevumā The National
Interest (NI) publicēts Globālās nākotnes institūta vadītāja
Čandrana Naira raksts Rietumiem jāgatavojas ilgai atlikto
parādu atmaksai (The West Must Prepare for
a Long Overdue Reckoning), kurā uzskaitītas
arī visas tās problēmas, kas, kā uzskata Nairs,
novedīs pie postrietumu daudzpolāras
pasaules kārtības izveidošanās.
Pagājušajā nedēļā oficiālā vizītē Krievijas galvaspilsētā Maskavā ieradās Āfrikas valsts Eritrejas prezidents Isajass Afvorki. Tas, ka Maskavu regulāri apmeklē dažādu Āfrikas valstu vadītāji, nav pārsteigums, tomēr Eritrejas autoritārā līdera vēlmei veidot labas attiecības gan ar Ķīnu, gan Krieviju var izrādīties tālejošas sekas, un vispirms jau šīs nelielās valsts ļoti nozīmīgā stratēģiskā stāvokļa dēļ
Augustā Johannesburgā Dienvidāfrikā paredzētā BRICS valstu vadītāju samita laikā ar lielu ticamības pakāpi tiks pieņemti lēmumi, kas to īstenošanas gadījumā atstās ievērojamu ietekmi uz globālo ģeopolitisko situāciju.
Kembridžas Universitāte ir izslēgusi no savas programmas apgalvojumus par anglosakšiem kā atsevišķu etnisko grupu, pamatojot šo lēmumu ar nevēlēšanos veicināt "mītu par nacionālismu" izplatību, kā arī ar cīņu pret rasismu, vēsta britu laikraksts The Telegraph.
Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukums – vērienīga Ukrainas spēku ofensīva ar mērķi atgūt vismaz daļu Krievijas okupēto teritoriju, ar kuru gan Kijiva, gan to atbalstošās rietumvalstis saista lielas cerības. Sākotnēji tas tika gaidīts aizvadītās ziemas otrajā pusē, pēc tam aprīļa beigās vai maija sākumā, bet joprojām īsti nav sācies. Kādēļ šāda kavēšanās, un kādas ir Kijivas cerības uz tai veiksmīgu iznākumu?
Pēdējās dienās ir ievērojami pieaugusi spriedze uz Irānas un Afganistānas robežas. Ir izcēlušās vairākas sadursmes starp Irānas bruņotajiem spēkiem un kustības Taleban kaujiniekiem, abās pusēs ir kritušie un ievainotie, un abas puses pievelk pie robežas papildspēkus.
Turcijas prezidenta Redžepa
Tajipa Erdogana uzvara valsts
prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā
bija prognozējama, tomēr nav
pārliecības, ka viņam izdosies
saglabāt šo posteni līdz pilnvaru
termiņa beigām.
Turcijai pievērstās uzmanības dēļ bez īpašas ievērības palika citas 14. maijā notikušas vēlēšanas – parlamenta vēlēšanas Taizemē, par kuru uzvarētājām kļuva divas opozīcijas kreisā spārna partijas. Taču Taizemes (senākā pagātnē zināmas kā Siāmas) politikas īpatnību dēļ vairāk nekā puse vietu valsts parlamenta apakšpalātā vēl negarantē, ka šīs partijas tiešām iegūs arī reālu varu un spēs to saglabāt ilgtermiņā.
Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana nesenais paziņojums, ka viņš ir gatavs piekrist Azerbaidžānas kontroles atjaunošanai pār Arcahu jeb Kalnu Karabahu, ja Baku spēs garantēt Arcahas armēņu tiesību ievērošanu, ir vienlaikus kā prognozējams, tā ārkārtīgi pretrunīgs.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Japānā
notika G7 valstu (sākotnēji grupa
izveidojās kā pasaules lielāko naftas
importētāju apvienība, kura jau vēlāk
lielā mērā pati sāka sevi dēvēt par Lielo
septiņnieku) līderu samits, kas pat daļā
G7 valstu vadošo mediju izpelnījās pretrunīgu vērtējumu.
Eiropas Savienības valstis Krievijas iebrukuma Ukrainā un kopējās globālās ģeopolitiskās nestabilitātes dēļ ne tikai palielina aizsardzības izdevumus, bet arī spriež par ieguldījumiem militārajā rūpniecībā. Taču, kamēr izdevumu paaugstināšana ir būtībā jau izlemts jautājums, Eiropas militārās rūpniecības nākotne nebūt vēl nav tik skaidra.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Turcijā tika aizvadītas daudzu ekspertu par 2023. gada svarīgākajām vēlēšanām pasaulē uzskatītās šīs valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanas.
Turcijā 14. maijā paredzētajām Valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām jau pievērsta visas pasaules uzmanība, jo no to iznākuma lielā mērā būs atkarīgs arī Ankaras turpmākais ģeopolitiskais kurss. Galvenie pretendenti uz prezidenta amatu ir jau 20 gadu pie varas esošais valsts līderis Redžeps Tajips Erdogans un apvienotās opozīcijas (sešu partiju izveidotās Tautas alianses) kandidāts un Ataturka savulaik dibinātās Republikāņu tautas partijas pārstāvis Kemals Kiličdaroglu. Abu izredzes tiek vērtētas līdzīgi .
Iepriekšējās nedēļas beigās Arābu līgas
(AL) – pašas ietekmīgākās arābu valstu
organizācijas – ārlietu ministru sanāksmē tika pieņemts vienprātīgs lēmums
par Sīrijas dalības atjaunošanu organizācijā.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika Gagauzijas autonomijas (oficiālais nosaukums – Gagauzijas Autonomā Teritoriālā vienība) galvas jeb baškana vēlēšanu pirmā kārta. Tā uzskatāmi parādīja virkni Moldovas problēmu, kuras jau pavisam drīzā nākotnē var saasināties vēl ievērojami vairāk.
Lai gan Latvijā tikpat kā nemanāma, pasaulē joprojām turpinās cīņa ar Covid-19. Tāpat ne vienā vien valstī tiek meklētas atbildes, kādēļ pandēmijas uzliesmojuma laikā pieņemti tie vai citi lēmumi, kas vēlāk izrādījušies šaubīgi un ar aizdomām par korupciju. Savukārt ģeopolitiskā līmenī ASV un Ķīna cenšas uzvelt viena otrai atbildību par Covid-19 pandēmijas izraisīšanu.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pēkšņās veselības problēmas ir padarījušas vēl neskaidrāku situāciju pirms 14. maijā gaidāmajām valsts prezidenta un parlamenta vēlēšanām.
Turpina pieaugt to pasaules
valstu skaits, kuras paziņojušas
par vēlmi vai gatavību samazināt ASV dolāra lomu to starptautiskajos norēķinos, bet
kompānijas Eurizon aplēses
liecina, ka dolāra daļa citu valstu valūtas
rezervēs, kas šā gadu tūkstoša sākumā
pārsniedza 70%, pērn noslīdējusi līdz 47%.
Tibetas budistu garīgā līdera dalailamas iekļūšana visai nepatīkamā skandālā cita starpā ir iemesls atcerēties, ka tieši viņa personiskā autoritāte un ietekme jau ilgāku laiku ļauj izvairīties no Tibetas jautājuma radikalizācijas. Kāda patlaban ir dalailamas loma, un kādēļ pastāv iespēja, ka viņš var pasludināt – nākamās reinkarnācijas jeb viņa pēcteča nebūs?
Uzreiz vairākas Dienvidkorejas amatpersonas likušas saprast, ka valsts neatteiksies no savas līdzšinējās politikas un nesāks ieroču un bruņojuma piegādes Ukrainai, aprobežojoties tikai ar humāno un ekonomisko palīdzību.
Daudzās Āfrikas valsts Sudānas provincēs nu jau vairākas dienas turpinās būtībā pilnvērtīga karadarbība starp diviem Sudānas galvenajiem militārajiem formējumiem – valsts armiju un ātrā atbalsta spēkiem, kā tiek dēvēta cilšu zemessardze, kura nedz skaitliski, nedz bruņojuma un militārās sagatavotības ziņā ne ar ko neatpaliek no armijas.
Neilgi pirms Ukrainas ilgstoši plānotā pretuzbrukuma Krievijas okupācijas spēkiem rietumvalstu vadošo plašsaziņas līdzekļu autori brīdina, ka visus iecerētos mērķus tā gaitā varētu arī nesasniegt. Kādi ir šādu publikāciju parādīšanās iemesli, un vai skepse šajā gadījumā ir pamatota?
Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušās nedēļas nogalē notikusī vizīte Ķīnā un paziņojumi, ar kuriem pēc šīs vizītes nāca klajā Makrons, ir izraisījuši kārtējo viļņošanos apvienotās Eiropas ģeopolitiskās suverenitātes piekritēju vidū.
Arābu valstu plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā šobrīd atrodas Saūda Arābijas un Omānas delegāciju – sarunu vedēju – ierašanās husītu nemiernieku kontrolētajā valsts galvaspilsētā Sanā.
Lai arī nule aizvadīto Somijas vēlēšanu rezultāts nav pārsteigums, spēku sadalījums jaunā sasaukuma parlamentā būs tāds, ka valdošās koalīcijas izveidei var izrādīties vajadzīgas ilgas sarunas. Tāpat ir iespējami dažādi visai negaidīti pavērsieni. Kamdēļ tā, un vai šāda situācija sola būtiskas pārmaiņas Somijas politikā?
Melnkalnei šā gada 2. aprīlis
kļuva par vēsturisku dienu,
jo par valsts prezidenta
vēlēšanu otrās kārtas
uzvarētāju kļuva 36 gadus
vecais ekonomists Jakovs
Milatovičs, kura pieredze politikā ir mazāka
par trim gadiem un kurš par kandidēšanu
vēlēšanās izšķīrās tikai mēnesi pirms to
pirmās kārtas.