Francijā jau ilgāk nekā mēnesi turpinās protesti pret Valsts prezidenta Emanuela Makrona aizstāvēto un virzīto pensiju sistēmas reformu. Protestētāju skaits kļūst tikai lielāks, bet viņu noskaņojums – aizvien radikālāks, un protestu iniciatori aizvien mazāk ir spējīgi kontrolēt notiekošo. Ar ko tas draud Francijai un Valsts prezidentam Makronam?
No šā gada 28. marta līdz 30. martam galvenokārt ar virtuālo platformu starpniecību notika jau otrais Demokrātiju samits (Summit for Democracy), kura rezultāti izskatās vēl pieticīgāki par 2021. gada novembra vidū notikušā pirmā šāda samita rezultātiem.
Nedēļas sākumā Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja par viņa nesen izveidotās valdības plānotās (pirmajā lasījumā valsts parlamentā jau apstiprinātās) tiesu sistēmas reformas atlikšanu līdz aprīļa beigām vai, ticamāk, līdz jūlijam. Par iemeslu šādam lēmumam kļuva reformas pretinieku masu protesti un streiks, kas paralizēja Izraēlu
Divu ASV reģionālo banku bankrots un vēl vairāku citu nonākšana uz bankrota sliekšņa, kā arī Šveices otras lielākās komercbankas Credit Suisse, kas ir finanšu institūcija ar 166 gadus ilgu vēsturi, faktiskais bankrots un tās steidzama nodošana galvenās konkurentes UBS rokās radījusi satraukumu par kārtējiem liela mēroga finanšu un ekonomiskajiem satricinājumiem. Lai gan pagaidām šķiet, ka iespējamo krīzi izdevies apslāpēt, visas bažas tomēr nav novērstas.
Nedēļas vidū Moldovas prezidente Maija Sandu parakstīja iepriekš valsts parlamentā pieņemto likumu, atbilstīgi kuram Moldovas valsts valoda turpmāk oficiāli tiks dēvēta par rumāņu valodu.
Paziņojumi, kas izskanēja Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpiņa vizītes Maskavā laikā par Ķīnas un Krievijas stratēģisko partnerību, savstarpējo attiecību pacelšanos "iepriekš nekad nepiedzīvotos" augstumos, kā arī par vienotu atbalstu "starptautiskajās tiesībās balstītai" jeb daudzpolārai pasaules kārtībai liecina – arī Pekinas izvēle ir par ģeopolitisko konfrontāciju ar Rietumiem.
Pagājušajā nedēļā kārtējie protesti satricināja Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi, vairākiem
desmitiem tūkstošu aktīvistu protestējot pret valsts galvenās varas partijas Gruzijas sapnis un
tās sabiedroto iecerēto likumu par ārvalstu aģentiem. Visticamāk, ne tik daudz protestu, cik
rietumvalstu spiediena dēļ likumprojekts 9. martā tika atsaukts no parlamenta darba kārtības.
Pārliecības, ka tas novedīs pie situācijas stabilizēšanās, gan joprojām nav, jo protesti pret
konkrēto likumu bija tikai iekšpolitisko pretrunu aisberga redzamā daļa.
Pagājušajā nedēļā Ķīnā tika aizvadīta 14. sasaukuma Visķīnas
tautas pārstāvju sapulces 1.
sesija, par kuras redzamāko
rezultātu kļuva Sji Dzjiņpina
ievēlēšana uz trešo termiņu Ķīnas
Tautas Republikas (ĶTR) priekšsēdētāja
amatā (Ķīnas līdera amata oficiālais nosaukums), šādi noslēdzot Sji Dzjiņpina palikšanas pie varas, visticamāk, uz ilgu laiku,
jautājumu.
Iepriekšējās nedēļās kļuva zināms, ka divas no galvenajām Tuvo Austrumu reģionālajām lielvarām un vienlaikus nesamierināmas pretinieces Irāna un Saūda Arābija panākušas vienošanos par pirms septiņiem gadiem pārtraukto diplomātisko attiecību atjaunošanu.
Vispirms ASV, bet pēc tam arī citu rietumvalstu pieņemtie lēmumi aizliegt īso videoklipu apmaiņas lietotnes TikTok izmantošanu dažādu oficiālo institūciju darba viedierīcēs tiek uzskatīti par pirmo soli ceļā uz daudz plašāku šī sociālā tīkla darbības ierobežošanu Rietumos. Galvenais cēlonis tam, visticamāk, ir lielā ģeopolitika.
Pēc vētrainiem opozīcijas protestiem Gruzijas parlamentā vakar tika atsaukts politiskās kaislības izraisījušais un pirmajā balsojumā jau apstiprinātais likumprojekts (vai pareizāk – divi vienoti likumprojekti) par ārvalstu ietekmes aģentiem. Vai šāds lēmums novedīs arī pie protestu izbeigšanās, pagaidām gan paliek neskaidrs.
Pagājušās nedēļas beigās –
2. martā – Argentīna oficiāli
informēja Lielbritāniju, ka lauž
2016. gadā ar Londonu parakstīto
sadarbības līgumu par Malvinu
(Argentīnas nosaukums) jeb
Folklenda (britu nosaukums) salu ekonomiskās attīstības jautājumiem.
Pēdējo dažu nedēļu laikā saasinājusies spriedze Moldovā un separātiskajā Piedņestrā, tostarp izskanot bažām, ka Krievija šajā nelielajā valstī varētu plānot apvērsumu. Cik pamatoti ir šie apgalvojumi, vai iespējama karadarbības sākšanās arī Moldovā, un kamdēļ šī valsts ieņem tik unikālu vietu postpadomju valstu vidū?
Indijas galvaspilsētā Ņūdeli aizvadītā 20
ekonomiski attīstītāko jeb G20 valstu
ārlietu ministru tikšanās kļuva par
kārtējo cīņu lauku starp rietumvalstu
un attīstības valstu politiķiem.
Par valsts pārvaldes digitalizāciju Igaunijā Andis Sedlenieks sarunājas ar Igaunijas Valsts koplietošanas
pakalpojumu centra ģenerāldirektoru Pertu Eo Rannapu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Ķīna publiskoja savu konflikta Ukrainā noregulējuma plānu. Dokuments sastāv no 12 vispārīgiem punktiem, bet tā galvenais vēstījums ir par nepieciešamību abām pusēm pārtraukt karadarbību un sākt sarunas bez iepriekšējiem priekšnosacījumiem.
Lai arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējis gads, joprojām pastāv dažādi viedokļi par iespējamo kara iznākumu. Un tikai daži no tiem saistīti ar vienas vai otras puses uzvaru – vēl ir arī kompromisu varianti, lai cik nereāli tie nešķistu pirmajā brīdī. Turklāt ietekmi uz karadarbību atstāj arī starptautiskā ģeopolitiskā situācija.
Krievijas pērn 24. februārī sāktais iebrukums, kuram daudzi vēl īsi pirms tam neticēja, pāršķīra jaunu lappusi ne tikai Ukrainas vēsturē, bet mainīja arī Eiropas attieksmi pret Krieviju un starptautiskās attiecības. SestDiena izseko svarīgākajiem pagriezienpunktiem šajā karā.
Krievijas izvērstās karadarbības
Ukrainā dēļ maz uzmanības
pēdējās dienās tika pievērsts
notikumam, kas jau ir atstājis
un turpinās atstāt ietekmi uz
dažāda mēroga ģeopolitiskajiem procesiem, – Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī oficiālajai vizītei Ķīnā, pirmajai
pēdējo 20 gadu laikā.
Krievijas prezidents Vladimirs
Putins, vakar sakot runu valsts
Federālajai sapulcei (Krievijas
parlamenta abu palātu deputātiem un valsts augstākajām
amatpersonām, kā arī lūgtajiem
viesiem), lika saprast, ka Maskava ir gatava kā
ilgai karadarbībai Ukrainā, tā ilgstošai ģeopolitiskai konfrontācijai ar Rietumiem.
Turcijā un Sīrijā piedzīvotās postošās zemestrīces, kā arī Ķīnas aerostata ceļojums pa ASV debesīm gandrīz pilnībā aizēnojis pēdējo nedēļu notikumus Irānā. Taču dramatiska diplomātisko attiecību pasliktināšanās starp Teherānu un Baku, sarežģītās attiecības ar Izraēlu, tostarp mēģinājumi uzbrukt Irānas militārās rūpniecības objektiem ar bezpilota lidaparātiem, kā arī Irānas iekšpolitiskā nestabilitāte ietekmē gan reģionālo, gan globālo ģeopolitisko situāciju.
Februāra sākumā Klusā okeāna salu valsti Filipīnas apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, un par šīs vizītes rezultātu kļuva viņa paziņojums par ASV bruņoto spēku piekļuves Filipīnu militārajiem objektiem paplašināšanu. Dažas dienas vēlāk savukārt izskanēja ziņa par sadursmi starp Filipīnu un Ķīnas karakuģiem Dienvidķīnas jūrā, kur abām šīm valstīm ir teritoriālas pretenzijas.
Divas viena otrai sekojušas
Krievijas ārlietu ministra
Sergeja Lavrova diplomātiskās
turnejas Āfrikas valstīs ir
kārtējais atgādinājums par to,
kāda cīņa rit starp lielvalstīm
par Āfrikas valstu simpātijām un ietekmi šajā
kontinentā.
Turciju un Sīriju 6. februārī vienu pēc otras piemeklēja divas – 7,8 un 7,5 balles pēc Rihtera skalas stipras – zemestrīces, kā arī vairāk nekā simts šo zemestrīču pēcgrūdienu. Saskaņā ar pesimistiskākajām aplēsēm katastrofas upuru skaits pārsniegs pat 20 tūkstošus cilvēku, bet ekonomiskie zaudējumi būs mērāmi vairākos desmitos miljardu eiro. Turklāt zemestrīces jau kļuvušas par nozīmīgu faktoru ne tikai Turcijas iekšpolitikā, bet arī lielajā ģeopolitikā.
Janvārī Spāniju apmeklēja Francijas delegācija ar valsts prezidentu Emanuelu Makronu priekšgalā, bet par vizītes rezultātu kļuva jaunas starpvalstu jeb Barselonas vienošanās parakstīšana, kuras ietvaros tiek regulēts būtībā viss Parīzes un Madrides attiecību spektrs.
Par pēdējo dienu vienu no galvenajiem kā ASV iekšpolitiskajiem, tā starptautiskās politikas notikumiem kļuva Ķīnas aerostata jeb gaisa balona parādīšanās ASV debesīs, pie kam aerostats nesteidzīgi pārlidoja virkni ASV militāro objektu.
Tikai šā gada janvārī vien ASV jau piedzīvotas 52 masu apšaudes, kurās gājuši bojā astoņdesmit septiņi, bet dažādas pakāpes ievainojumus guvuši 213 cilvēki. Kopējais nošauto cilvēku skaits ASV mēneša laikā sasniedz gandrīz 3,6 tūkstošus. Šāda situācija lielvalstī turpinās jau gadiem, bet risinājums joprojām ne tikai nav atrasts – tas nav pat saskatāms.
Vakar Irāna Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) apsūdzēja Izraēlu 29. janvārī notikušā bezpilota lidaparātu uzbrukumā vienam no valsts militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem valsts vidienes pilsētā Isfahānā. Uzbrukumā būtiski postījumi netika nodarīti, taču, tā kā tas notika uzreiz pēc Irānas vidienē piedzīvotās zemestrīces, atsevišķi plašsaziņas līdzekļi pasteidzās paziņot pat par liela mēroga kara sākšanos.