Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +22 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 1. jūnijs
Mairita, Bernedīne, Biruta

Guntars Gūte

Smēķēt kļūst nestilīgāk

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu 2018. gadā ikdienā smēķēja 25% iedzīvotāju vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā. Divu gadu laikā samazinājies gan ikdienā smēķējošo vīriešu, gan sieviešu īpatsvars, kā rezultātā ikdienā 2018. gadā smēķēja 38% vīriešu un 12% sieviešu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālistu pētījuma rezultāti.

Dzīvību pilsētā neradīs tikai velojoslas

Pēdējo nedēļu laikā īpašas kaislības radījušas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas Čaka ielā Rīgā. Sākotnēji projektā velojoslu izveide šajā ielā, šķiet, nemaz nebija plānota, un lēmums par to iezīmēšanu ielas braucamajā daļā tika pieņemts jau remontdarbu noslēguma fāzē, savā ziņā nedaudz pakļaujoties velobraukšanas entuziastu un viņu atbalstītāju spiedienam.

360 eiro vai tauta?

Valsts prezidents Egils Levits kā vienu no saviem mērķiem augstajā amatā ir paudis būt par visas tautas prezidentu, kas varbūt dažam var šķist nekas vairāk kā populistisks lozungs, tomēr būtībā tā ir pat ļoti apsveicama vēlme. Neviens no līdzšinējiem Latvijas Valsts prezidentiem nav baudījis simtprocentīgu tautas mīlestību, kas demokrātiskā valstī ir tikai normāli – tiesības un brīvība paust atšķirīgu, savu personīgo viedokli un attieksmi. Līdz ar to arī Egilam Levitam diez vai izdosies kļūt par pirmo cilvēku šajā augstajā amatā, kurš baudīs absolūtu pilsoņu labvēlību.

Cīņa par Latvijas legālo tabakas tirgu

Veselības eksperti akcentē, ka tabakas izstrādājumu lietošana negatīvi ietekmē patērētāju veselību, tāpēc valstij ar dažādiem instrumentiem, tostarp akcīzes nodokli, jācenšas ierobežot šī netikuma izplatību, savukārt nodoklī iekasētie līdzekļi jānovirza medicīnas jomai, tajā skaitā to cilvēku ārstēšanai, kuri sirgst ar dažādām tabakas izstrādājumu lietošanas dēļ gūtajām veselības problēmām.

Īpašumu jomā svarīgas ir arī nianses

Par aktuālākajām pārmaiņām īpašumu jomā, kā arī juridisko nianšu sakārtošanas nozīmību Guntars Gūte sarunājas ar Valsts zemes dienesta ģenerāldirektori Vitu Narnicku.

Legālo slēgšana sekmēs ēnu sektoru

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos samazinājušies par 45,3% salīdzinājumā ar 2019. gada attiecīgo periodu un bijuši 123,076 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati. Straujākais kritums šogad deviņos mēnešos bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem – par 64%, ziņo aģentūra LETA.

Alkoholisma problēma ir plašāka par oficiālo statistiku

Dažādu atkarību klāstā viena no pamanāmākajām un arī aktuālākajām mūsu valstī ir atkarība no alkohola. Lai gan Latvijā gan valstiskā, gan nevalstiskā līmenī pastāv sistēma, kuras uzdevums ir palīdzēt no alkohola atkarīgajām un arī līdzatkarīgajām personām, piemēram, tuviniekiem, izkļūt no zaļā pūķa valgiem, tomēr reālā situācija aizvien nav optimistiska. Turklāt speciālisti atzīst – oficiālajā valsts statistikā esošie dati ir tikai aisberga redzamā daļa, proti, reģistros ir fiksētas tās atkarīgās personas, kuras tur iekļuvušas vai nu tāpēc, ka pašas vērsušās pēc palīdzības, vai arī tāpēc, ka valsts tās piefiksējusi kādu citu apstākļu dēļ, piemēram, cilvēks nonācis slimnīcā alkohola pārdozēšanas dēļ vai alkohola ietekmē izdarījis kādu pārkāpumu.

Plānojam atgriezties pie autoceļu lāpīšanas?

Neiepriecinošu nākotni autoceļu jomā nākamgad iezīmēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš intervijā Latvijas Radio šonedēļ atzina, ka nākamgad ar valsts budžetā paredzēto finansējumu piecu miljonu eiro apmērā varēs atjaunot tikai divus reģionālos ceļus. "Nākamgad vienīgie ceļi, ko mēs varam sataisīt par šiem līdzekļiem, būs divi vietējie ceļi – viens Madonas novadā, otrs Talsu novadā. Tie būs pieci miljoni eiro, ko varēsim ieguldīt ceļu nozarē, tāds kritums nav bijis nevienu gadu kopš neatkarības atjaunošanas," sacīja Linkaits.

Jaunā sistēma pierāda efektivitāti

Pacienti ietaupījuši septiņus miljonus eiro, Guntaram Gūtem uzsver Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.

Lai vārdi saskan ar darbiem

Rīgas domes Satiksmes departaments pilsētas satiksmes infrastruktūras sakārtošanā kļuvis aktīvāks.

Pirmšķietamie krāpnieki

Juristu vidē ir "parastā cilvēka" ausij ne īpaši labskanīgs vārds – pirmšķietami –, kuru lieto, runājot par kādu situāciju, kas vēl nav īsti pierādīta ar konkrētiem faktiem un citiem apliecinājumiem, taču vienlaikus ir diezgan liels pamats uzskatīt, ka sākotnējais pieņēmums varētu beigās izrādīties kā reāls fakts.

Neziņas un iespēju laiks

Rīgas universālā termināla (RUT) vadītājs Jānis Kasalis par pārkrauto kravu apjomu Rīgas ostā, RUT investīciju politiku un ilgtspējību intervijā Guntaram Gūtem.

Mazāk biedēt, vairāk pašiem darīt

Valdības lēmums par obligātu masku valkāšanu publiskās telpās, kā arī virkne jaunu ierobežojumu dažādām aktivitātēm diezgan likumsakarīgi pastiprinājusi spriedzi sabiedrībā.

Dažādu atkarību gūstā ir tūkstoši Latvijas iedzīvotāju

Cilvēces progress sev līdzi nes ne tikai ieguvumus un uzlabojumus valstu un indivīdu dzīvē, bet arī dažādus negatīvus faktorus un problēmas. Viens no tādiem ir dažāda veida atkarības, kuras speciālisti iedala divās daļās – vielu atkarībā un procesu atkarībā.

Vilcienu riņķadancis

Vājas profesionalitātes, taču vienlaikus augsta līmeņa demagoģijas paraugdemonstrējumu, šķiet, jau atkal izdevies izspēlēt satiksmes ministram Tālim Linkaitam – šoreiz saistībā ar reģionālo vilcienu iepirkuma plāniem.

Azartspēļu pašaizliegumu izvēlējušies jau 12 tūkstoši cilvēku

Veselības ministrijas (VM) dati no 2019. gadā publicētā pētījuma par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā liecina, ka aptuveni 6,4% respondentu skar problemātiska azartspēļu spēlēšana (tajā skaitā loterijas). Absolūtos skaitļos no azartspēlēm Latvijā dažādā pakāpē ciešot 79 119 personas 15–64 gadu vecumā, no kurām 16 162 problēmas ir smagākajā pakāpē.

Nekļūt par policejisku valsti

Tiesību un ekonomikas eksperti saredz virkni pretrunīgu un pat bīstamu aspektu pašreizējos normatīvajos aktos, kas regulē kārtību, kādā tiek konstatēti iespējamie noziedzīgie nodarījumi finanšu pasaulē. Savukārt valsts pārstāvji šīs bažas uzskata par pārspīlētām un kritiku noraida. Šādu secinājumu var izdarīt, apkopojot 29. septembrī notikušās konferences Bankas mainīgajā pasaulē dalībnieku paustos viedokļus.

Olainfarm vadība turpina ignorēt akcionāru tiesības

Pagājušajā nedēļā notikušajās a/s Olainfarm akcionāru kārtējā un ārkārtas pilnsapulcēs attiecībā uz izmaiņām uzņēmuma vadībā negaidīti pavērsieni nenotika. Jau kārtējās sapulces sākumā uzvirmojušās domstarpības starp mazākuma akcionāriem un būtībā vairākuma akcionāru uzticību nebaudošo padomi un valdi lika noprast, ka sapulce nenotiks mierīgā gaisotnē.

Mūsdienu izaicinājums – radīt pilsētā drošu un ērtu telpu visiem satiksmes dalībniekiem

Eiropas mobilitātes nedēļas ietvaros Rīgas domes Satiksmes departaments (SD) pagājušajā nedēļā organizēja ekspertu diskusiju Mikromobilitāte Rīgā. Iespējas un risinājumi, kuras centrālā tēma bija Bezizmešu mobilitāte visiem, kas aicina ikvienu iedzīvotāju izvēlēties tādus pārvietošanās veidus, kas nerada vai ievērojami samazina kaitīgo izmešu apjomu.

Kādēļ atbildību par netīro naudu uzveļ bankām?

Līdz ar pēdējā laikā plašos mērogos īstenoto – varam vērtēt dažādi – formālo vai reālo cīņu pret naudas atmazgāšanu gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā publiskajā telpā ar lielāku vai mazāku regularitāti parādās ziņas par tiesībsargu, finanšu jomas uzraugu un citu attiecīgo valsts struktūru īstenotajām ''specoperācijām'' gan uzņēmumos, gan arī bankās.

Olainfarm kā ''zelta ādere''

Pērn 1. aprīlī ''busiņa sapulcē'' notikušajā a/s Olainfarm akcionāru sapulcē apstiprināja ne tikai jaunus padomes un revīzijas komitejas locekļus, kuri jau ilgstoši nebauda uzņēmuma vairākuma akcionāru uzticību, bet arī padomes un revīzijas komitejas locekļu atalgojuma nosacījumus. Uzņēmuma oficiālajā informācijā biržai par sapulces lēmumiem redzams, ka padomes kopējā mēneša atlīdzība noteikta 70 tūkstoši eiro, bet katra padomes locekļa atalgojuma apjoms atstāts pašas padomes ziņā.

Ministrs izsaka piezīmi notārei

Izskatot Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) šā gada 8. maijā pieņemto galīgo lēmumu pērn ierosinātajā disciplinārlietā par Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, ar kuru tika nolemts notārei nepiemērot disciplinārsodu, bet tikai izskaidrot rīcības nepareizību, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) šo lēmumu atcēlis un nolēmis Eglītei izteikt piezīmi. Dienai zināms, ka notāres pārkāpums ir saistīts ar informācijas pārbaudīšanu un, iespējams, šīs informācijas nodošanu trešajām personām par a/s Olainfarm līdzīpašnieces Nikas Saveļjevas izsniegtajām pilnvarām.

Esam cilvēku, nevis automašīnu departaments

Par plānotajiem uzlabojumiem galvaspilsētas satiksmes jomā Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu.

Vai turpināsies akcionāru tiesību ignorēšana?

Nākamajā otrdienā, 22. septembrī, notiks divas farmācijas uzņēmuma a/s Olainfarm akcionāru sapulces – no rīta būs kārtējā akcionāru pilnsapulce, bet jau pēcpusdienā paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce, kas sasaukta pēc Igaunijas uzņēmuma Olfim OÜ prasības, kurš pārstāv vienu no Olainfarm līdzīpašniecēm – Irinu Maliginu.

Vivi straujā dzimšana

Uzņēmuma tēls un reputācija nereti ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas nodrošina biznesa veiksmi vai neveiksmi. Taču ne vienmēr šie faktori kā izšķiroši svarīgi ir attiecināmi uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, vēl jo vairāk tām, kuru biznesa daļa konkrētajā jomā ir ļoti liela, ja ne pat dominējoša.

Olainfarm notikumi: dažādi akcionāri – dažādas tiesības?

Iepriekšējā sērijas rakstā Diena analizēja informāciju par vairākām personām a/s Olainfarm vadībā, kuru reputācija nevarētu tikt uzskatīta par nevainojamu. Šoreiz Diena pētīja, kādā veidā un ar kādām metodēm tika nodrošināta konkrētu cilvēku nonākšana Olainfarm vadošajos amatos, kas ļauj tiešā veidā ietekmēt jebkuru ar uzņēmuma darbību saistītu lēmumu un rīcību, kā arī veidus, kā, iespējams, tika nodrošināta nepieciešamo lēmumu apstiprināšana vai arī bloķēšana. Neviennozīmīgi vērtējama, bet būtiska loma šajos procesos ir arī Uzņēmumu reģistram (UR).