Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Azartspēļu pašaizliegumu izvēlējušies jau 12 tūkstoši cilvēku

Veselības ministrijas (VM) dati no 2019. gadā publicētā pētījuma par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā liecina, ka aptuveni 6,4% respondentu skar problemātiska azartspēļu spēlēšana (tajā skaitā loterijas). Absolūtos skaitļos no azartspēlēm Latvijā dažādā pakāpē ciešot 79 119 personas 15–64 gadu vecumā, no kurām 16 162 problēmas ir smagākajā pakāpē.

Salīdzinot – citi pētījumi rāda, ka Čehijā azartspēles pārmērīgi spēlē 5,7%, no kuriem 1,4% ir nopietna atkarība, Lielbritānijā – 4,7%, no kuriem nopietnas atkarības problēmas ir 0,8%, bet Igaunijā problēmas no azartspēlēm un loterijām ir 8%, tajā skaitā nopietna atkarība ir 2% aptaujāto.



Uzņēmēji gandarīti

Taču situācija Latvijā, sevišķi pēdējā gada laikā, krasi mainās – šogad arī sperts būtisks solis uz priekšu – no 1. janvāra Latvijā darbojas Pašatteikušos personu reģistrs (PPR), kurā iekļautajām personām vismaz 12 mēnešu periodā no reģistrācijas dienas tiek liegta pieeja azartspēlēm pie licencētiem spēļu operatoriem.

''Manuprāt, šis reģistrs ir labākais, kas nozarē noticis pēdējos vismaz 20 gados. Tas ir ļoti efektīvs, jebkuram spēlētājam pieejams sevis pasargāšanas mehānisms, ja viņš konstatē tādu vajadzību,'' sarunā ar Dienu pauda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis, interaktīvo azartspēļu operatora 11.lv valdes priekšsēdētājs Jānis Trēgers.

Viņam piekrīt arī Olympic Casino Latvia valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis, norādot, ka šis ir pozitīvs risinājums. ''Mēs bijām vieni no tiem, kas iestājās par šāda reģistra izveidi jau pirms vairākiem gadiem, un labi, ka tas beidzot ir noticis un reāli Latvijā darbojas – līdzīgi kā tas ir abās pārējās Baltijas valstīs. Tas tiešām ir ļoti efektīvs instruments pašiem cilvēkiem, kuri kādā brīdī sāk saprast, ka šis – sākotnēji izklaide vai atpūtas veids – sāk pārvērsties par problēmu, palīdz pieņemt lēmumu – uz kādu brīdi man pietiek,'' viņš pauda, piebilstot, ka 12 tūkstoši reģistrā iekļauto personu liecina par to, ka jau sen bija laiks šādu reģistru izveidot.


Pārsvarā vīrieši

Pēdējos gados sabiedrībā kopumā un politiķu vidē azartspēļu atkarības tematika bijusi dienaskārtībā pastāvīgi, gan saistībā ar no azartspēlēm atkarīgo personu finanšu un citām ikdienas problēmām, gan arī plašām politiķu diskusijām par nepieciešamību ierobežot azartspēļu biznesa apjomus, tajā skaitā būtiski mazinot gan interaktīvās jeb interneta, gan reālās (jeb – kā nozarē to dēvē – zemes) azartspēļu sniegšanas vietas. Šo diskusiju krustugunīs esošie nozares legālie spēlētāji, reaģējot uz politiķu un sabiedrības aicinājumiem ja ne pilnībā aizliegt, tad vismaz būtiski šo jomu samazināt, pastāvīgi atgādinājuši, ka līdz ar legālā azartspēļu biznesa apturēšanu automātiski pieaugs nelegālā biznesa daļa, kuru nozares uzraugi nespēs kontrolēt, un arī valsts budžets līdz ar to zaudēs nodokļa ieņēmumus.

Vienlaikus, lai mazinātu ar azartspēlēm pārāk aizrāvušos cilvēku finanšu un sadzīves problēmas, gan nozares spēlētāji, gan uzraugs – Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) – jau pirms vairākiem gadiem vienojās un izveidoja sistēmu, kas paredzēja azartspēļu atkarīgajām personām iespēju uzrakstīt iesniegumu, lūdzot pakalpojuma sniedzējiem liegt iespēju personai spēlēt azartspēles. Tobrīd gan šis liegums bija brīvprātīga vienošanās, kuru lieguma lūdzējs jebkurā brīdī varēja atsaukt. Savukārt pērn tika izdarītas izmaiņas normatīvos, ar kurām tika izveidots un no 1. janvāra darbojas PPR ar jau striktiem nosacījumiem. Proti, persona, kura netiek galā ar azartspēļu pārmērīgu atkarību, vēršas ar iesniegumu IAUI, lūdzot iekļaut sevi reģistrā.

Būtiski, ka atbilstoši likumam minimālais termiņš personas būšanai šajā reģistrā ir 12 mēneši – personas izslēgšana no reģistra nevar notikt ātrāk kā pēc gada – arī tad, ja persona starplaikā pēkšņi pārdomā un uzskata, ka vairs nav atkarīga no azartspēlēm.

IAUI vadītāja Signe Birne Dienai atklāja, ka šobrīd reģistrā kopš 1. janvāra iekļauti jau 12 tūkstoši cilvēku, kuriem attiecīgi gadu ir pilnībā liegta iespēja spēlēt azartspēles Latvijā reģistrētajās klātienes vai interaktīvajās spēļu vietās. ''Mums pašiem tas ir ļoti liels pārsteigums, ka tik daudz cilvēku lūguši sevi iekļaut reģistrā,'' atzina Birne, piebilstot, ka reģistrā pagaidām gan netiek veikts statistiskais sadalījums starp vīriešiem un sievietēm, taču, analizējot spēlētāju sadalījumu attiecībā uz interaktīvajām spēlēm, zināms, ka 25% spēlētāju ir sievietes, bet 75% – vīrieši. Viņa pavēstīja, ka laikā, kad vēl pastāvēja likumā neierakstītā iespēja cilvēkiem lūgt liegumu piekļūt azartspēlēm, 10% uz IAUI atnākušo iesniegumu rakstītāju bijušas sievietes, bet 90% – vīrieši. 


Ātrāk izkļūt nevar

IAUI vadītāja atklāj, ka ir daļa pašatteikušos personu, kuri šajā laikā mēģinājuši ''izkļūt'' no reģistra, jo reāli saņēmuši atteikumu spēlēt azartspēles. ''Šobrīd saņemam diezgan daudz telefona zvanu – cilvēki jautā, kā viņi varētu tikt izslēgti no reģistra. Pamatojumi ir visdažādākie: ''Es tikai netīšām tur nokļuvu. Es biju iedzēris un izdarīju muļķību, un īstenībā negribu reģistrā atrasties. Es tikai gribēju pamēģināt un pārliecināties, vai tas tiešām strādā, un man nav nekādu problēmu īstenībā.'' Taču likumā ir noteikts, ka reģistrā cilvēku iekļauj pēc brīvprātīgi izteikta oficiāla lūguma, un mazākais termiņš ir 12 mēneši. Līdz ar to, protams, sistēma arī automātiski to reģistrē, un, pat ja arī mēs gribētu, nav nekādu praktisku iespēju ātrāk par 12 mēnešiem cilvēku izņemt no reģistra,'' uzsver Birne. Lai gan lielākā daļa reģistrā iekļauto personu izvēlējušies mazāko iespējamo azartspēļu lieguma termiņu, tomēr starp nu jau 12 tūkstošiem pašatteikušos personu esot tādi, kuri šo termiņu lūguši noteikt uz diviem vai pat pieciem gadiem. Ir arī tādi, kuri prasījuši sev noteikt mūža liegumu.

''Tiem, kuri lūguši garāku termiņu, saskaņā ar likumu ir tiesības atnākt ātrāk (taču ne mazāk kā pēc gada) un lūgt izslēgt no reģistra. Taču jānāk pašiem uz inspekciju, jāraksta iesniegums un jāpārrunā šis jautājums ar mūsu psihologu. Un nereti pēc sarunas ar psihologu cilvēks mēdz pats sev uzdot jautājumu, vai tomēr nebūtu vērts saglabāt sev šo liegumu,'' skaidro Birne.

Arī Lietuvas azartspēļu uzraudzības institūcijā ir līdzīga pieredze – tur jau gandrīz desmit gadu strādā divi psihologi. Lietuvas kolēģu pieredze rāda – daļa cilvēku, kuri nākuši ar lūgumu izslēgt sevi no līdzīga reģistra, jau visai drīz atgriezušies pie vecajiem ieradumiem un atkal nodevušies pārmērīgai azartspēļu ietekmei, kā rezultātā jau pēc dažiem mēnešiem lūguši atkal iekļaut sevi reģistrā. 

''Tas ir līdzīgi kā ar citām atkarībām – diemžēl to nevar izārstēt ne sešu, ne 12 mēnešu laikā. Iekļaušana reģistrā ir pirmais solis uz šīs atkarības pārvarēšanu. Līdzīgi ir ar alkoholu, narkotikām – tu nedrīksti sevi provocēt, bet tu vari ar to cīnīties, ja tev apkārt nav visu laiku šo kārdinājumu vai iespēju atgriezties uz vecā ceļa,'' norāda IAUI vadītāja.


Neraujas pēc ātras peļņas

Arī Trēgers atzīst – cilvēki, kuriem būs tieksme mēģināt apiet reģistra liegumu, meklēs risinājumus, un viens no veidiem ir nelegālās vietnes, kuru izmantošanas apjomi palielinās. ''Jāatzīst gan, ka šos (nelicencēto lapu meklējumu) rādītājus ietekmēja arī tas, ka ārkārtējā stāvokļa laikā divus mēnešus Latvijā bija slēgtas gan zemes, gan interaktīvās azartspēles. Cilvēki šajā laikā ir meklējuši alternatīvas un arī tās atraduši – Latvijas tirgū nelicencētus operatorus, kuri viņiem piedāvāja šīs izklaides iespējas. Šobrīd gan šie rādītāji atkal samazinājušies. Bet tā ir interneta realitāte – nav nevienas valsts, kurā pat pie simtiem licencētu operatoru internetā 100% visi spēlētāji izvēlētos spēlēt tikai pie licencētiem operatoriem. Procents var būt lielāks vai mazāks, bet nelicencētajiem operatoriem joprojām izdodas piesaistīt spēlētājus,'' norāda uzņēmējs.

Trēgers skaidro, ka mēdz būt arī situācijas, kad Latvijā nelicencētos operatorus cilvēki izvēlas, jo tie piedāvā spēles, kuras Latvijā licencētie operatori normatīvu prasību dēļ nevar piedāvāt.

Tāpat ir cilvēki, kuri izvēlas lielus starptautiskus zīmolus ar funkcionāli plaši izstrādātām mājaslapām. ''Proti, tas nenozīmē, ka cilvēki vienmēr izvēlas kādus pagrīdes operatorus, kas ir pilnīgi melns sektors. Tie (operatori) nereti ir citās valstīs licencēti lieli operatori ar konkurētspējīgiem produktiem,'' situāciju skaidro uzņēmējs.

Skaidrojot iemeslus, kādēļ azartspēļu uzņēmumi būtībā atbalsta reģistra darbību, pat neskatoties uz to, ka tādējādi tomēr samazinās biznesa ieņēmumi, Trēgers uzsver uzņēmēju vēlmi piedāvāt kvalitatīvas izklaides produktus, nevis tiekties pēc, iespējams, ātras, taču ilgtermiņā nenoturīgas peļņas.

''Mūsu gadījumā ieguvums ir stabilitāte, kas ir ļoti svarīga. Atkarīgu spēlētāju problēmu mēs saskatām nevis kā biznesa iespēju, bet kā biznesa risku. Un, ja tas īstermiņā arī nozīmē zaudētus ienākumus, esam gatavi ar to sadzīvot, lai ilgtermiņā iegūtu klientu bāzi, kas spēlē atbildīgi. No biznesa viedokļa atbildīgs spēlētājs, kurš ik mēnesi atvēl noteiktu adekvātu summu šai izklaidei, samērīgā veidā pie mums var izklaidēties daudzus gadus, un no to pašu ienākumu viedokļa mums tas ir pat izdevīgāk ilgtermiņā. Tāpēc esam par atbildīgu, regulētu un uzraudzītu nozari un līdz ar to esam gandarīti par šādu rīku kā reģistrs,'' uzsver uzņēmējs.

Arī Pakārklis atzīst, ka cilvēku pašatturēšanās no azartspēlēm, protams, ietekmē nozares uzņēmumu ieņēmumus. ''Taču tas, par ko vienmēr esam iestājušies – ja no klienta puses tā (azartspēļu spēlēšana) kļūst neveselīga, tad arī mums kā biznesa pārstāvjiem ir saprotams, ka tas nav ilgtspējīgs veids, kā pelnīt naudu, un tādēļ priecājamies par ikvienu, kas pieņēmis šo lēmumu,'' viņš norādīja.

Izņēmums no reģistra pielietošanas ir valsts uzņēmums Latvijas loto, kas reģistra prasības piemēro tikai interaktīvajām izlozēm, savukārt momentloterijas, kurām tāpat ir šis atkarības risks, kioskos var nopirkt brīvi, bez reģistra pārbaudes. 


Pārrobežu sadarbība vēl top

Diemžēl visas Eiropas Savienības līmenī Latvijas reģistra liegums nedarbojas, pagaidām tas nedarbojas arī trīs Baltijas valstu ietvaros, taču par šo jautājumu IAUI jau notiek sarunas ar kaimiņvalstu nozares uzraugiem. Igaunija bija pirmā Baltijas valsts, kur tika izveidots šāds reģistrs, tad sekoja Lietuva un šogad – Latvija. ''Šobrīd ir uzsāktas sarunas – meklēsim tehnoloģisku risinājumu, lai visu trīs valstu tirgus uzraugi varētu apmainīties ar reģistru informāciju. Piemēram, lai kaimiņvalsts kolēģi var pieslēgties otras valsts reģistram, ja tās pilsonis vēlas pieslēgties interaktīvo azartspēļu sistēmai,'' norādīja Birne.

Būtiski saprast – ES līmenī azartspēles nav tā sauktā harmonizētā nozare, kas nozīmē, ka katra valsts var noteikt savu regulāciju, definīcijas un ierobežojumus.

Līdz ar to arī iespējamos ierobežojumus katra valsts nosaka, vadoties pēc savām specifiskajām niansēm, vēsturiskajām tradīcijām.

Pašreizējā situācija gan nozīmē, ka pagaidām mūsu valsts pilsoņiem ir iespēja ļauties azartspēlēm kaimiņvalsts spēļu zālē vai pieslēgties Igaunijas vai Lietuvas interaktīvo spēļu operatoru vietnei. Protams, iespēju apiet reģistru un nodoties azartspēlēm Lietuvā vai Igaunijā Latvijas iedzīvotājiem patlaban gan apgrūtina ar Covid-19 epidēmijas apkarošanu saistītie ierobežojumi.

''Tieši tādēļ galvenais izaicinājums ir pašam cilvēkam – spēt saprast savu problēmu un meklēt risinājumu. Problēmas cēlonis ir galvā. Un šajā ziņā arī mūsu psiholoģei ir būtiska nozīme, lai palīdzētu cilvēkam – vai nu iesakot vērsties pie kāda speciālista, vai meklēt cita veida palīdzību, lai atbrīvotos no šīs atkarības, tajā skaitā arī strādājot ar piederīgajiem. Jo ir formula, pēc kuras tiek rēķināts, ka pie viena atkarīgā ir līdz desmit līdzatkarīgajiem – ģimenes locekļi, draugi, pat darba kolēģi – tas ir liels skaitlis,'' pauž IAUI vadītāja.

Jaunākais un līdz šim vienīgais plašais pētījums par azartspēļu atkarības problemātiku ir veikts tikai salīdzinoši nesen, kas savā ziņā nozīmē, ka tāda pirmā skaidrā faktoloģija ir zināma tikai no šā pētījuma. Un to ir svarīgi turpināt, lai saprastu, vai šajā laikā ir noticis progress vai tieši pretēji – regress, akcentē IIAUI vadītāja.

''Šajā pētījumā aprēķināts, ka lielākas vai mazākas problēmas ar pārmērīgu aizraušanos ar azartspēlēm Latvijā ir aptuveni 16 tūkstošiem cilvēku. Ja līdz gada beigām mēs savā reģistrā pietuvosimies šiem 16 tūkstošiem, tad varētu domāt, ka esam aptvēruši visus, kuri pārmērīgi daudz aizraujas ar azartspēlēm,'' pauda Birne.

Azartspēļu nozares apgrozījums kopš šā gada sākuma ir krities. ''Protams, Covid-19 epidēmijas laikā divus mēnešus fiziskās spēļu zāles bija slēgtas un pusotru mēnesi nedarbojās arī interaktīvās azartspēles, tomēr pat tajā laikā IAUI saņēma iesniegumus iekļaut personas reģistrā. Arī pirmajā ceturksnī, kad nebija ierobežojumu, apgrozījums kritās, kam varētu būt iemesls personu iekļaušana reģistrā. No visa azartspēļu kopējā apgrozījuma patlaban ap 70% ir spēļu automāti, bet pamazām pieaug interaktīvo spēļu īpatsvars. Ja pirms pāris gadiem tie bija vēl ap 10%, tad šobrīd jau tuvu pie 25%,'' atklāj IAUI vadītāja.

Birne pauž cerību, ka paši cilvēki aizvien vairāk sāks saprast – cik tālu azartspēles ir kā izklaide un brīvā laika pavadīšanas veids, bet kur jau ir sasniegta robeža ar atkarību. ''Tai jābūt izklaidei, tā nedrīkst kļūt par apgrūtinošu dzīves sastāvdaļu. Tā nevar būt cilvēkam kā naudas pelnīšanas veids. Taču, par laimi, mēs vēl neesam tik dziļi purvā, lai netiktu no tā ārā,'' rezumē Birne.

Top komentāri

aha
a
krietni daudz nospēlējuši visu naudu...
jancis
j
Varētu arī alkoholiķi, narkomāni un smēķētāji pašaizliegties.
senču ols
s
daži VID ierēdņi saspēlējuši miljonu , kāpēc pamest laukumu?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas