Lieldienu tuvošanās mudina aizdomāties par līderiem mūsu sabiedrībā un fonu, uz kāda iespējamie līderi varētu stiprināt savu autoritāti. Vispirms par fonu.
Tuvāko gadu laikā Latvijā samazināsies darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits un aizvien sarežģītāk kļūs finansiāli nodrošināt tās sabiedrības grupas, kuras objektīvu iemeslu dēļ nevar iesaistīties darba tirgū. Šādu vīziju pagājušajā nedēļā, tiekoties ar žurnālistiem, ieskicēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Iespaidīgs cenu kāpums pēdējā laikā ir kļuvis visai ierasts, un daudzi iedzīvotāji to uztver kā neizbēgamu procesu, kura cēloņi lielā mērā meklējami aiz mūsu valsts robežām. (Jāatgādina, ka šā gada februārī, salīdzinot ar 2022. gada februāri, inflācija Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bija 20,3%.).
Nekustamo īpašumu cenu
amplitūda patlaban ir milzīga.
Rīgā sērijveida dzīvokļi maksā
nedaudz mazāk vai vairāk par
1000 eiro kvadrātmetrā atkarībā no konkrētā dzīvokļa, ēkas,
kā arī no rajona, kurā mājoklis atrodas, bet
jauno projektu cena labā rajonā jau ir sasniegusi 3000 eiro par kvadrātmetru.
Asajās diskusijās, kas sākās pēc
tam, kad Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja
vairāku pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, gan
pieminekļu aizstāvji, gan
aizvākšanas piekritēji jau ir demonstrējuši
histēriskus pārspīlējumus un agresīvu
vēršanos pret atšķirīgu viedokli.
Situācija ir sarežģīta, taču pesimistu prognozes nav piepildījušās. Šāds secinājums rodas, raugoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem, kas raksturo mūsu valsts ekonomiku un sabiedrības labklājību.
Portugāles pievilcību veido siltais, saulainais klimats, Atlantijas okeāna piekrastes gleznainās ainavas un vēsturiskā arhitektūra. Taču vēl šī valsts patīkami pārsteidz ar to, ka tajā gandrīz nemaz nav jūtamas pandēmijas radītās "traumas".
Nesen plašu uzmanību piesaistīja ekonomģeogrāfa Jāņa
Turlaja paustais Latvijas Radio
raidījumā Krustpunktā, ka
"dzīvot laukos ir zināmā mērā
ekskluzīvi".
Valdības un, plašāk raugoties, valsts pārvaldes attieksme pret uzņēmējiem, tāpat kā uzņēmēju attieksme pret valsts sektoru, mēdz izpausties visai daudzveidīgi.
Piektdien, 24. februārī, apritēs gads kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Mums Latvijā šis gads ļāvis lepoties ar sabiedrības vairākuma spēju būt vienotam, atbalstot Ukrainu, un ir arī ļāvis ieraudzīt daudzu citu valstu solidarizēšanos ar Ukrainas nāciju.
Atkal ir aktualizēta tēma, ka Rīga
atpaliek no Tallinas un Viļņas.
Igaunijas galvaspilsētā ļoti
pamanāmi attīstās kvartāli, kas
atrodas jūras piekrastē, netālu
no vecpilsētas un vērienīgās
pasažieru ostas, un pēdējā laikā šie kvartāli ir
ieguvuši patiešām modernu identitāti.
Diskusijas, kas aizsākušās par
Valsts prezidenta Egila Levita
izredzēm tikt ievēlētam uz otro
termiņu, mudina plašāk paraudzīties uz to, ko patlaban, XXI
gadsimta trešajā desmitgadē,
Latvijas sabiedrība gaida no Valsts prezidenta.
(Par E. Levita pārvēlēšanas izredzēm vērts
izlasīt Agneses Margēvičas interviju ar polittehnologu Danu Titavu 20. janvāra Dienā.)
Iegādājoties nekustamo īpašumu, arī dzīvokli, pircējiem racionāli jāizvērtē ēkas tehniskais stāvoklis individuāli, jo ēkas uzbūvēšanas gads vien neraksturo reālo situāciju