To, ka šādos gadījumos būtu nepieciešama algu subsīdija, ir norādījusi gan Latvijas Banka, gan vairāki ekonomisti un uzņēmēju organizācijas.
Sola atbalstu
Galvenais arguments par labu daļējas dīkstāves pabalstiem ir tas, ka tiek sniegts atbalsts uzņēmuma darbības nepārtraukšanai. Ekonomistu ieskatā labāk ir, ja uzņēmums strādā tikai daļēji, nevis vispār pārtrauc darbību. Taču pie pašreizējā dīkstāves pabalsta saņemšanas kritērijiem tas nav iespējams. Izvēle ir: vai nu strādāt uz pilnu slodzi, vai nestrādāt nemaz.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste par to tvīto: "Attīstītajās valstīs galvenais/svarīgs krīzes atbalsta instruments ir dīkstāves pabalsts. Latvija līdz šim dīkstāves pabalstos izmaksājusi vien piecus miljonus eiro, jo nosacījumi ierobežojoši, nevar saņemt daļējas dīkstāves gadījumā." Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas nodokļu eksperts Jānis Hermanis norāda, ka daļējas dīkstāves pabalsti ļautu daudziem uzņēmumiem nepārtraukt darbu un tas ievērojami atvieglotu izeju no krīzes. Darba atsākšana ar pilnu jaudu ir vienkāršāka tad, ja uzņēmums pirms tam ir darbojies, nevis bijis pilnīgā dīkstāvē. Turklāt daļējas dīkstāves pabalsts ir nozīmīgs instruments, kas kavē bezdarba pieaugumu.
Daļējas dīkstāves pabalstu nepieejamība ir arī viens no iemesliem, kāpēc pēc šiem pabalstiem nav tik liela pieprasījuma, kā to prognozēja valdība. Likumprojekta anotācijā tika plānots, ka pabalstos varētu izmaksāt līdz pat 65 miljoniem eiro.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 12. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!