Parlamenta ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu prezidents Ilhams Alijevs jau apstiprinājis.
Karastāvoklis stājas spēkā pusnaktī (plkst.23.00 pēc Latvijas laika).
Vienlaikus Baku un citās pilsētās izsludināta komandantstunda.
Kā ziņots, ja iepriekš karastāvokli un vispārējo mobilizāciju izsludinājusi gan Armēnija, gan starptautiski neatzītā Kalnu Karabaha.
Svētdienas rītā uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas sākušās smagas kaujas. Abas puses karadarbības sākšanā apsūdz viena otru.
Abas puses ziņo par pretējai pusei nodarītajiem smagajiem zaudējumiem, kā arī par upuriem civiliedzīvotāju vidū.
Azerbaidžāna paziņojusi, ka smagās kaujās Kalnu Karabahā ir ieņēmusi sešus armēņu kontrolētos ciematus pie saskares līnijas, ko Armēnijas armija ir noliegusi.
Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija ziņo, ka kaujās, kas norisinās visas saskares līnijas garumā, notriekti trīs Azerbaidžānas helikopteri un 20 bezpilota lidaparāti, kā arī sašauti 30 tanki un bruņutransportieri.
Tikmēr armēņu pusē krituši 16 karavīri, bet vairāk nekā simts ievainoti.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.