Atrasts cilvēka augšējais žokļa kauls ar astoņiem zobiem, kas ir lielāki kā mūsdienu cilvēkam, bet to forma un fosilā sejas anatomija ir izteikti raksturīgi Homo sapiens, liecina žurnālā Science publicētie fosilās analīzes secinājumi. Šis atradums novērtēts kā apmēram 200 000 gadu vecs - teju divreiz senāks nekā jebkuras citas Homo Sapiens liecības, kas atklātas ārpus Āfrikas, ko uzskata par mūsu sugas rašanās vietu.
Vēl salīdzinoši nesen vairāki pierādījumi, vadoties pēc atrastajām fosilijām, gēnu materiāla un arheoloģiskajiem atradumiem, liecināja, ka mūsdienu cilvēki pirms apmēram 60 000 gadu izplatījās no Āfrikas uz Eirāziju, ātri vien aizstājot citas agrīnā cilvēka sugas, piemēram, neandertāliešus, kurus sastapa savā ceļā.
Tomēr vairāki nesen gūti atklājumi, tostarp alā Ķīnā atrasts 100 000 gadus sena cilvēka zobs un nule Izraēlā uzietais žokļa fragments šos pieļāvumus liek pārskatīt.
"Šis atradums vedina domāt, ka mūsdienu cilvēki atstāja Āfriku nevis pirms 100 000 gadiem, bet pirms 200 000 gadiem," norādījis profesors Israels Herškovics, kurš vadīja atraduma pētniecības darbus Telavivas universitātē. "Šī ir revolūcija tajā, kā saprotam mūsu pašu sugas attīstību."
Tiek pieļauts, ka varētu būt bijuši vairāki migrācijas viļņi visā Eiropā un Āzijā, kas varētu nozīmēt, ka mūsdienu cilvēki Tuvajos Austrumos desmitiem tūkstošu gadu laikā pārojušies ar citām cilvēka sugām.
"Tas maina līdz šim zināmos scenārijus par Homo Sapiens pavadīto laiku šajos reģionos," izteicies cilvēka izcelsmes vadošais pētnieks Londonas Dabas vēstures muzejā Kriss Stringers.
Enģeļa viesis