Pagājušajā gadā dibinātais sporta klubs Baltijas Vilki savā paspārnē nodarbina vairākus pieredzējušus hokeja speciālistus. Viņu vidū ir pats Masaļskis, Cipulis, Jēkabs Rēdlihs, kā arī jauniešu komandās un izlasēs lielu pieredzi uzkrājušais Juris Ozols un viņa palīgs Aigars Bērziņš.
"Specifika starp bērnu un pieaugušo trenēšanu ir ļoti liela, tāpēc es vairāk darbojos lauciņā, kuru pārzinu vislabāk - ar vārtsargiem," savu lomu klubā skaidro Masaļskis. "Noteikti varu teikt, ka bērnam neiemācīšu tik labi slidot, kā tas būtu ar pieaugušajiem vai hokejistiem, kuri spēlējuši jau ilgāku laiku. Es varētu strādāt ar jauniešiem un mācīt viņiem tehniku, taču ar mazākiem bērniem - to ir jāprot darīt."
"Paši vairāk palīdzam treniņu procesā. Uzskatām, ka treneri mums ir ļoti zinoši un zina, ko dara. Pilnībā piekrītam tām programmām, kuras īsteno mūsu treneri. Ja man ar Mārtiņu ir ieteikumi, kopā par tiem arī aprunājamies."
Lai arī Latvijā komandu sporti savā starpā katru gadu cīnās par bērnu un jauniešu piesaisti, Baltijas Vilki sūdzēties nevar, jo visas treniņu grupas, visticamāk, būs pilnas.
"Bāzējamies tirdzniecības centrā Akropole. Šogad mums būs jau četras grupas - iesācēji, U-9, U-11 un U-13 vecuma grupās. Izskatās, ka visas treniņu grupas šogad būs pilnas. Interese par hokeju ir," pauž bijušais Latvijas izlases "mūris", norādot, ka iesācējiem arī tiek piedāvāts ekipējums, lai hokeja gaitu sākums būtu vieglāks.
"Pārsvarā pie mums trenējas bērni no Rīgas, bet ir arī daži no Ogres, Ikšķiles un Mārupes."
Pēc Masaļska teiktā var spriest, ka ideja par sava hokeja vai sporta kluba izveidi ir jau dažus gadus veca. "Kad karjera gāja uz beigām, bija skaidrs, ka kaut kas ir jādara. Arī pašiem ir mazi bērni, tāpēc gribējās izveidot hokeja klubu vai skolu, kurā tiktu pielietotas, mūsuprāt, pareizākās metodes," stāsta bijušais vārtsargs. "Tā kā ar Mārtiņu [Cipuli] paši visam šim procesam esam gājuši cauri, zinām, kā visam jābūt. Tāpat arī paši šo procesu varam pieskatīt."
Pieredzes bagātie hokejisti savā klubā vēlas demokrātisku un saprotošu vidi, nevis sportistu dzīšanu un lamāšanu, kas bieži bija redzams pagājušā gadsimta hokeja speciālistu metodēs.
"Uzskatu, ka 16 gadu vecumā jaunietim nevar pateikt, ka viņš neprot spēlēt hokeju, jo daži attīstās vēlāk nekā pārējie. Tas, kurš 16 gados varbūt ir vājākais grupā, 18 gados jau var būt izlases līderis," demokrātisku metožu nepieciešamību pamato Masaļskis. "Tā arī ir lielākā atšķirība - kādreiz izdzīvoja stiprākie, bet tagad, manuprāt, iespēja ir jādod visiem. Šādi mēs noteikti atradīsim vēl vairāk talantus."
Baltijas Vilki arī turpmāk pie sevis uzņems iesācējus, kas nolēmuši apgūt hokeja prasmes, lai nākotnē varētu izveidot veselu sporta kluba piramīdu ar dažādu vecuma grupu komandām. Vārtsargu līnijā vēl viens Masaļskis, visticamāk, netiks sagaidīts, jo mūsdienu hokejā vārtu vīru vidējais augums sniedzas pāri 1,90 metru atzīmei, taču abu jauno talantu vecāki nav tie augumā raženākie.
Baltijas Vilki šī gada Latvijas Hokeja federācijas (LHF) rīkotajā kongresā saņēma biedra kandidāta statusu, kas turpmākajos gados dos iespēju saņemt pilnvērtīga biedra statusu.
Masaļskis par karjeras beigām izlasē paziņoja 2016.gada septembrī pēc Rīgā notikušā 2018.gada Phjončhanas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra, kurā Latvijas izlase pie kārotās ceļazīmes netika.
Savu pēdējo sezonu 2016./17.gadā Masaļskis aizvadīja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubā Toljati Lada, kur viņš spēlēja arī iepriekš.
Savukārt izlasē pēdējo oficiālo maču Masaļskis aizvadīja 2016. gada pasaules čempionātā Maskavā, noslēdzošajā Latvijas valstsvienības spēlē dodoties laukumā uz maiņu cīņā ar Norvēģiju (1:3), otrā perioda sākumā stājoties Merzļikina vietā un pēc tam savus vārtus nosargājot neskartus.
Izlases rindās Masaļskis debitēja 2000.gada 11.novembrī pārbaudes spēlē tieši pret Franciju (1:2), savukārt pirmo reizi uz pasaules čempionātu pieaugušajiem viņš devās 2002.gadā, bet pirmo maču aizvadīja 2004.gadā Prāgā, kad cienījami nospēlēja pret mājinieci Čehiju (1:3). Par pilntiesīgu izlases pirmo numuru viņš kļuva 2008.gada pasaules čempionātā Kanādā, bet gadu vēlāk Šveicē aizvadīja vienu no saviem labākajiem turnīriem, palīdzot Latvijas izlasei iekļūt ceturtdaļfinālā.
Masaļskis paliks Latvijas izlases vēsturē kā pagaidām vienīgais spēlētājs, kurš piedalījies 15 pasaules čempionātos pēc kārtas.
Izlases rindās viņš ir aizvadījis 160 spēles, kas ir labākais rādītājs starp vārtsargiem, vidēji mačā ielaižot 2,63 ripas, bet 11 cīņās paliekot "sausā".
Tāpat Masaļskis ir piedalījies četrās olimpiskajās spēlēs, 2010.gadā Vankūverā būdams izlases pamatvārtsargs.
Savukārt klubu karjerā Masaļskis pārstāvējis vairākas Latvijas vienības, tostarp Rīgas Dinamo, kā arī spēlējis Zviedrijas, Čehijas, Baltkrievijas, Vācijas, Krievijas, Slovākijas un Šveices komandās.
Pēdējās četras sezonas Masaļskis Rīgas Dinamo strādāja par vārtsargu treneri. Tāpat viņš trenera arodā jau divos pasaules čempionātos palīdzējis Latvijas izlasei.
Viņa vienaudzis Cipulis savu pēdējo sezonu KHL aizvadīja 2014./15.gadā, kad pārstāvēja Rīgas Dinamo krāsas. Nākamajos divos gados viņš savus spēkus izmēģināja arī Slovākijas čempionātā, kā arī Alpu līgā, bet pēdējās trīs sezonas uzbrucējs bija redzams Kurbads kreklā.
KHL Cipulis aizvadījis 302 regulārā čempionāta spēles, kurās iekrāti 82 rezultativitātes punkti (41+41). Latvijas izlases rindās viņš piedalījies 11 pasaules čempionātos un trīs olimpiskajās spēlēs.
Debiju Latvijas izlasē uzbrucējs piedzīvoja 2000./01.gada sezonā, bet uz pirmo pasaules čempionātu izdevās aizbraukt trīs sezonas vēlāk.