Nupat publicētā ziņojumā par Nepālas, Butānas, Dienvidtibetas, Mjanmas ziemeļu un Indijas ziemeļaustrumu reģionu dzīvo dabu iekļautas vairāk nekā 200 līdz šim nezināmas dzīvnieku un augu sugas, tostarp arī visai savdabīgi eksemplāri - mērkaķis, kas lietus laikā šķauda, un "staigājoša" zivs, vēsta The Guardian.
Ik gadu cilvēces apetīte pēc dabas resursiem pieaug ar tādu intensitāti, ka Zeme nespēj tos atjaunot pietiekamā daudzumā. Šogad jau 13. augustā pienāca diena, kad planētas iedzīvotāju patērētais dabas resursu daudzums pārsniedza resursu apjomu, ko Zeme 2015. gadā spēs atjaunot. Pērn resursu pārtēriņa punkts tika sasniegts 19. augustā, nākamgad, visticamāk, tas notiks vēl agrāk, pirmdien vēsta laikraksts Diena.
Praktiskais latvietis dodas mežā ievākt dabas veltes, taču piedzīvojumu kārais latvietis labprātīgi brien meža brikšņos, estētiskās baudas vilināts. Pēdējo gadu laikā rodas arvien jaunas organizācijas, kas pulcē cilvēkus ar vienotu mērķi - kopīgi izbaudīt dabas sniegto prieku.Dabas mīļotāju biedrību, grupu, organizāciju un kustību aizsācēji ir visdažādāko nozaru pārstāvji, kas sirdī ilgojas pēc dabas.
Lai neveiktu izmaiņas Eiropas Savienības (ES) likumdošanā, kas regulē dabas vērtību saglabāšanu, kampaņā _Dabas trauksme _divu mēnešu laikā parakstījušies vairāk nekā 520 000 Eiropas iedzīvotāji, informē Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) pārstāvis Agnis Bušs.
Latvijā ir 2256 ezeri, to kopējā platība ir 1001 kvadrātkilometrs jeb 1,5% no Latvijas teritorijas. Purvu kopplatība ir 6401 kvadrātkilometrs jeb 9,9% no valsts teritorijas. Lielākajā daļā šo ezeru un purvos zem kūdras slāņa ir sastopams sapropelis - izmantojams un daļēji atjaunojams zemes dzīļu resurss, kas satur organiskus nogulumus. Tie uzkrājas, nogulsnējoties atmirušo ūdensaugu un dzīvnieku atliekām un sajaucoties tām ar minerālvielām.
Runājot ar Julitu Klušu, mēs daudz spriežam par jēdzienu «interese». Par interesi redzēt un izpētīt. Tieši šī visaptverošā interese par dabu bijusi galvenais iemesls, kādēļ datorzinību bakalaura grāda ieguvēja sāka padziļināti pievērsties dabas pētniecībai un radīja Dziedava.lv – mājaslapu, kas apvieno dabas vērojumus no visas Latvijas.
Pirmā sastapšanās ar herbārija veidošanu ikvienam notiek jau pamatskolas laikā, kad bioloģijas stundās ir jāievāc, attiecīgi jāsagatavo, jāapraksta un jāsistematizē augi atbilstoši dotajai tēmai. Ceriņzieds mīļākajā grāmatā, kāds skaists četrlapu āboliņš (ja tāds vispār ir) vai līdzīgs neparasts eksemplārs, starp romāna lapām saspiests un izkaltēts, droši vien atradīsies teju katra romantiķa grāmatplauktā.
Zaļā vārna (Lat. – Coracias garrulus) pēdējās nedēļās kļuvusi teju vai par metaforu topošās dzelzceļa līnijas _Rail Baltica _kontekstā. Tieši šī nereti par Latvijas papagaili dēvētā putna – zaļās vārnas – dēļ Rail Baltica trase tomēr nešķērsos Garkalnes mežus, kas ir Natura 2000 teritorija un izveidota zaļās vārnas aizsardzībai.
Aktīvās atpūtas un piedzīvojumu meklētājiem alpīnisma instruktors un VX
piedzīvojumu vortāla redaktors Kristaps Liepiņš ir labi pazīstams, jo
viņš katru ziemu vada mācības tiem interesentiem, kuriem padomā kāds
nopietnāks kāpiens kalnos vai kuri vēlas apgūt kalnu pārgājieniem
noderīgas iemaņas.
Rīgas zoodārzs ar saviem jaunumiem neatstāj vienaldzīgu nevienu, un
brīvdienās pa tā takām pastaigājas ne tikai ģimenes un bērni, bet arī
romantiski pārīši dažādās vecuma grupās – apskatīt rosīgos dzīvniekus
tīk visiem. Mežā, dabā zvēri par sevi parūpējas paši, bet te par viņu
veselību gādā veterinārārstes Benita Drapče un Inga Birne.
Fotogrāfs Mārtiņš Plūme sevi nedefinē kā dabas fotogrāfu, bet drīzāk – sajūtu mednieku. Piedzīvojumus viņš meklē gan Latvijā, gan ārpus tās robežām, vairākus mēnešus gadā ceļojot pa pasauli. Pabijis teju visos kontinentos, devies daudzos ekstrēmos pārgājienos, kāpis bīstamās klintīs un peldējis ar čūskām pa pazemes alām, Mārtiņš atzīst – dzīvē vissvarīgākais ir būt īstajā laikā un īstajā vietā.