Volunas dabas rezervātā Ķīnā aprīlī tur izvietotā, ar kustību detektoriem aprīkotā videokamera fiksējusi pilnībā baltu lielo pandu. Nekad iepriekš nebija izdevies savvaļā iemūžināt lielo pandu - albīnu, vēsta The Guardian.
Varat ticēt, varat neticēt, bet Krustpils pagasta Līču mājās pirmo reizi mūžā muku no dūšīga auna! Saimniece Ilze Sekere mani paglāba un nosmējās: "Pavasarī auns Bauns paliek galīgi dulns, tā vien raugās, kā kādu zemē nogāzt. Baunu aitas neinteresē, viņš vienmēr ganās kopā ar mūsu zirgiem un ponijiem." Līčos mūs atveda vēlēšanās iepazīties ar Ilzes vadīto Mīļdzīvnieku biedrību.
Veterinārārstu pieredze un arī pētījumu rezultāti liecina, ka ērces, kas ir asinssūcējas, parasti vienam dzīvniekam nepiesūcas tik lielā skaitā, lai radītu sunim būtiskus asins zudumus. Galvenais ērču nodarītais ļaunums ir to pārnēsātās slimības. Suņiem Latvijā bīstamas ir vairākas slimības, kuru ierosinātājus var pārnēsāt ērces. Šajā pavasarī, īpaši Latgales pusē, novērojams šo slimību bīstams uzliesmojums. Biežākās no iespējamām slimībām ir šādas.
Jums slikts garastāvoklis un pat saldējumu negribas? Dodieties uz Rīgas zoodārzu! Pārliecināsities, ka katra jauna diena, kad rosās divkājaini, četrkājaini un spārnoti radījumi, kad daudziem sākas pirmais pavasaris viņu dzīvē, ir cerīgs sākums kam labam. Šeit nonākušajiem jāprot tikai nesteigties, skatīties un klausīties.
Pavisam nesen, 11. martā, Upesciemā vēl bija tālu līdz pavasarim. Todien mūziķu Mika un Svena Vilsonu suņi Freta un Kombo, kuru gaitas ikdienā ierobežoja elektriskais gans, nesaprotamā kārtā bija tikuši ilgotajā brīvsolī. Vai uz netālo mežu devušies vai jau bijuši mājupceļā, kas to tagad lai zina? Liktenīgo dīķi klāja viltīgs ledus. Vēl stiprs, lai vietvietām uz tā vēl varētu uzkāpt, bet jau pārāk plāns, lai divu pieaugušu, slaidā solī rikšojošu VAS tipa suņu svaru izturētu. Suņi ielūza ledainajā ūdenī. Abi dzīvnieki kārpījās laukā, tomēr ledus zem viņu ķepām lūza un cerības izkļūt no dīķa pamazām zuda.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurgs Kaspars Staudžs saka: "Ja man pirms desmit gadiem kāds būtu teicis, ka es dziedāšu korī, iešu medībās, vedīšu staigāt patversmes suņus un vienu no tiem arī adoptēšu, es viņu nesaprastu, bet tā nu ir noticis."
Ezīšam, ezīšam
Adatiņu kažociņš;
Vēl pirkstiņu nepiedūru,
Jau vēlās kamolā.
Tas mūsu tautas dziesmā par Latvijas ezīšiem, bet to pašu var teikt par ne tik sen mūsu zemē ievestajiem un jau dažā labā zooveikalā redzētajiem mīļdzīvniekiem Āfrikas pundurežiem. Septiņus tādus adatainīšus sastapu Annas Kennes viesmīlīgajā mājā.
No ārpuses privātmāja Kadagā izskatās klusā ziemas mierā iemigusi. Taču tas tikai no ārpuses. Zvans pie vārtiem uzspridzina klusumu. Tas īstais spridzeklis ir krievu toiterjers Bella, viņai piebalso veimāriete Zāra. Māja kā vācele pilna ar dzīvo radību, taču tie pārējie – zivis, bruņurupucis un abi kaķi – ir klusāki par zāli. Mājasmāte Kristīne Jarmakoviča saka: "Katram cilvēkam ir savs atslodzes veids. Man vienmēr tie ir dzīvnieki."
Pavasarīgi spožā februāra dienā ar fotogrāfu Aivaru Liepiņu dodamies uz Vecumniekiem, jo mūs piesaistījusi laikrakstā Bauskas Dzīve publicēta ziņa, ka vietējās vidusskolas 8. un 9. klases puiši projektējuši un izgatavojuši divas neparastas mājas bezpajumtes kaķiem. It kā – kas tur sevišķs, kaķu mājas Latvijā tiek celtas daudzās vietās, un minči par to ir pateicīgi. Taču tādas mājas kā Vecumniekos redzēju pirmo reizi.
