Konkursā Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020 pirmo vietu nominācijā Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā 2020 ieguvusi Ventspils mūzikas skola un koncertzāle Latvija, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrija.
Cēsu Pastariņa sākumskolas skolēniem un skolotājiem jaunais semestris sākas ar svētkiem - no 8.janvāra skolas kolektīvs atgriežas renovētajās skolas telpās Raunas ielā, portāls Diena.lv uzzināja Cēsu novada domē.
Energoefektīvs risinājums var būt ne
tikai apkures sistēma, bet arī pati ēka. Tādas ir pasīvās
mājas, ēkas, kuru plānošanā izmantoti noteikti principi –
pareizs novietojums attiecībā pret debespusēm, ventilācijas
sistēmas, kas rūpējas par siltuma saglabāšanu, pareizi izvēlēti
un iebūvēti logi, blīvi būvēts pats ēkas karkass un vēl
vairāki citi gudri plānoti elementi. Šādām ēkām apkure ir
nepieciešama minimāli, un līdz ar to arī izmaksas ir nelielas.
Neatkarība - šis ir atslēgas vārds, kāpēc Uldis Pabērzis pirms sešiem gadiem izvēlējās sākt būvēt pasīvo māju. "Negribēju būt atkarīgs no jebkādiem ārējiem apstākļiem, bet, lai uzbūvētu energoneatkarīgu māju ar mazu resursu patēriņu, kā siltuma avoti jāizmanto dabas resursi - zemes un saules siltums," atzīst gandrīz 600 kvadrātmetru plašās mājas Mežaparkā saimnieks Uldis Pabērzis.
Atšķirībā no laika pirms gadiem 20 un vairāk patlaban mājoklī elektroenerģija ieņem aizvien lielāku daļu mūsu maksājumu struktūrā, jo pieaug ikdienā lietojamo ierīču apjoms, sākot no dažādām virtuves iekārtām un beidzot pat ar mājokļa apkures sistēmu, kas darbināma ar elektrību.Komplekss risinājumsMūsdienās mājokļa apkurei tiek izmantotas ļoti dažādas apkures sistēmas - sākot ar apkures katliem, kas kurināmi ar malku, granulām, gāzi un beidzot ar elektriskajiem sildķermeņiem.
Lai gan Latvijā jau daudzus gadus valsts līmenī tiek skandināts par nepieciešamību gan uzņēmējdarbības, gan arī mājsaimniecību līmenī īstenot energoefektīvu politiku, aizvien ir izjūta, ka realitātē šīs darbības ir nepopulāras, kam iemesls ir skaidras un pilnvērtīgas informācijas un izpratnes trūkums par reālajiem ieguvumiem, dzīvojot energoefektīvi.
Latvija ir viena no sešām energoatkarīgākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES) attiecībā uz gāzes piegādēm. Tādēļ Latvijai ir svarīga Eiropas Komisijas (EK) iniciatīva līdz 2020. gadam izveidot Enerģētikas savienību (EnS), kas nozīmētu vienotu ES iekšējo enerģētikas tirgu. Latvijai īpaši nozīmīga šajā kontekstā būtu gāzes starpsavienojumu izbūve ES iekšienē, lai mēs nebūtu atkarīgi tikai no viena piegādātāja – Krievijas, kas patlaban Latvijai piegādā dabasgāzi.
Energoefektivitātes pasākumu izmaksas publiskajās ēkās un mājokļos posmā no 2014.gada līdz 2020.gadam veido 96 541 852 eiro jeb 13 787 628 eiro katru gadu, aprēķinājusi Ekonomikas ministrija (EM).