Āboliņš: Pagātnes rēgi
Neveikli. Šokējoši. Uzjautrinoši. Netalantīgi. Vienkārši stulbi
Ivars āboliņš
Āboliņš: Pret bērniem
Segregācija ir rasu diskriminācijas veids, kad citas ādas krāsas cilvēki tiek nošķirti no baltās rases pārstāvjiem. Ir pašsaprotami, ka normālā sabiedrībā šādas ļaužu savstarpējās attiecības ir nepieņemamas, un tādēļ izbrīna organizācijas Dzimtā valoda līdera Vladimira Lindermana izteiktie draudi. Proti, ja visos valsts un pašvaldību finansētajos bērnudārzos tiks ieviesta apmācība un audzināšana latviešu valodā, sāksies organizēti masu protesti un cilvēki izies ielās.
Āboliņš: Kā amēbas pa straumi
Vai tiešām dzīvojam lielu pārmaiņu laikā un noskatāmies ja ne veselas civilizācijas bojāejā, tad transformācijā pavisam noteikti, - uz šādu jautājumu, visticamāk, atbildēs tikai vēsture. Tikpat labi var izrādīties, ka esam liecinieki vienīgi sīkiem kosmētiskiem remontiem un pēc nelielas saviļņošanās viss atkal nostāsies vecajās vietās. Būt var visādi, turklāt jāatzīst, ka no Latvijas ietekmēt globālos procesus ir pagrūti, ja ne vispār neiespējami.
Ivars Āboliņš. Atbildīgi un tālredzīgi
Nepaudiet savu viedokli, klusu pastāviet maliņā, pagrieziet sitienam otru vaigu, izliecieties, ka nekas nav noticis, necīnieties, palieciet par pelēko masu, neceliet augšā galvu, neejiet uz referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, ignorējiet to - būtībā tieši ar šādu vēstījumu pēdējā laikā pie sabiedrības vēršas ne tikai Valsts prezidents Andris Bērziņš, bet arī vairāki tautā cienīti cilvēki. Protams, iemeslus šādai gļēvulīgai pozīcijai viņi ir atraduši visdažādākos, un tas brīžos, kad vieglāk ir nedarīt nekā darīt, vienmēr ir visvienkāršākais.
Ivars Āboliņš. Visas varavīksnes krāsas
Prieks, kuru, vērojot Krievijā nesen notikušos pret valsts varu vērstos protestus, izjuta liela daļa Latvijas politikas vērotāju un sociālo portālu darba kārtības noteicēju, ir mazākais mulsinošs. Jo būsim godīgi un skatīsimies patiesībai acīs - Krievijā nenotika nekāda cīņa par demokrātiju, visādus ņemcovus, javlinskus, kasparovus un viņiem līdzīgos ļaužu masas tur lielākoties nicina, un šie cilvēki nekad, jāuzsver - nekad, nenonāks pie varas.
Patriotisma laiks
Vēl tikai pirms dažiem gadiem cilvēkam, kurš ikdienā staigāja ar, teiksim, pie krūtīm piespraustu Latvijas karodziņu, bija jārēķinās, ka apkārtējie uz viņu skatīsies mazākais aizdomīgi. Pastāvēja diezgan liela varbūtība, ka uz ielas šī cilvēka virzienā tiks raidīti nicīgi skatieni, ik pa laikam atskanēs piezīme - nacists - un pat darba kolēģi apjautāsies, kam tev tas īsti ir vajadzīgs.
Dzīvot un ciest
Latvijā dzīve ir daudzas reizes labāka nekā lielākajā daļā pasaules valstu - to skaidri rāda nesen publiskotā Tautas attīstības indeksa tabula, kurā esam augstajā 48. vietā.
Lindermana pilsonība
Droši vien vairs nav sevišķi tāla tā diena, kad profesionālais revolucionārs, Saskaņas centra garīgā līdera Jāņa Urbanoviča sirdsapziņas bruņinieks un bijušais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans kļūs par Latvijas Republikas pilsoni. Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi viņa pieteikumu un uzdevusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izskatīt iesniegumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā.
Bandīti un demokrātija
Pagājusi nedēļa, kopš tā sauktie Lībijas nemiernieki, kuri līdz vēlēšanām arī pārvalda kara sagrauto valsti, notvēra un pēc tam nogalināja bijušo diktatoru Muammaru Kadāfi. Slepkavības priekšdarbus teju tiešsaistes režīmā varēja vērot internetā, bet pēc tam sakropļotais Kadāfi līķis tika izlikts publiskai apskatei Misrātas tirgū.
Mītu varā
Nesen atgriezos no atvaļinājuma, kuru daļēji pavadīju Serbijā, un tur redzētais ir pilnīgā pretstatā tam, ko līdz šim par šo valsti biju lasījis Latvijas un daļēji arī ārvalstu masu medijos. Pārsvarā tie Serbiju attēlo kā padrūmu, nabadzīgu un neviesmīlīgu vietu, kuru apdzīvo galēji nacionālistiski indivīdi, kuri ne sevišķi ieredz ārzemniekus un glorificē tādus neliešus kā ģenerālis Ratko Mladičs.
Pret sevi un savu valsti
Neliela, taču aktīva Tukuma iedzīvotāju daļa enerģiski iestājas pret pilsētas lidostas attīstību, šie ļaudis jau paspējuši pasūdzēties Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorātā un pat piedraudējuši ar mistiskiem tiesu darbiem. Acīmredzot šo personu mērķis ir apturēt Tukuma lidostas attīstību un saglabāt esošo situāciju, kad nopietnas aviosatiksmes uz pilsētu nav.
Pašu vājums
Latvijas sabiedrība neuzticas pašas izraudzītajai varai, un par to var pārliecināties ne tikai jebkurā socioloģiskajā aptaujā, bet arī vienkārši uzdodot šo jautājumu pāris sev pazīstamiem cilvēkiem. Šajā situācijā it kā viennozīmīgi pieņemts vainot tieši varu, taču patiesībā lielākā daļa atbildības būtu jāuzņemas Latvijā totāli vājajam un bezzobainajam nevalstiskajam sektoram.