Valdība otrdien atbalstīja jauno Latvijas Nacionālā vēstures muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādi, kas paredz būtisku muzeja biļešu cenu pieaugumu
Latvijas Muzeju biedrība sadarbībā ar Pulka ielas muzejiem – Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeju un LKA Rīgas Kino muzeju – 10. augustā aicina uz Mūzu simpoziju Pulka sētā
Sestdien, 10. augustā, Latvijas Muzeju biedrība sadarbībā ar Pulka ielas muzejiem – Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeju un LKA Rīgas Kino muzeju aicina uz Mūzu simpoziju Pulka sētā
Pēc 31. maija apmeklētājiem būs slēgtas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju un izstāžu telpas Rīgā, Brīvības bulvārī 32, jo muzejs uzsāks atgriešanos savā vēsturiskajā mājvietā Rīgas pilī. Vasaras mēnešos līdzšinējās telpās notiks pagaidu ekspozīciju demontāža un krājuma priekšmeti tiks nogādāti LNVM krātuvē Pulka ielā 8.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs maijā tradicionāli piedāvā dažāda satura pasākumus plašai auditorijai – gan valsts svētku atzīmēšanu, gan Muzeju nakts programmu, gan citas saistošas norises. Šis maijs nozīmīgs ar to, ka mēneša beigās muzejs beigs desmit gadus ilgo darbību pagaidu ekspozīciju un izstāžu telpās Brīvības bulvārī 32, un uzsāks atgriešanos atjaunotajā Rīgas pilī – savā vēsturiskajā mājvietā.
Pirms 100 gadiem, 1924. gada 25. aprīlī, Valsts prezidents Jānis Čakste laikrakstā Valdības Vēstnesis izsludināja Likumu par Valsts Vēsturisko muzeju. Likums deva jaunu nosaukumu Valsts (Latvijas) Etnogrāfiskajam muzejam, kas kopš 1920. gada atradās Rīgas pilī, un paplašināja tā funkcijas.
Grāmata Brunči Latvijā 19. gs.–20. gs. sākumā ir jaunākais izdevums Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) zinātnisko rakstu sērijā. Tas ir pirmais šāda apjoma un veida darbs, kas veltīts tieši šai sievietes tradicionālā apģērba sastāvdaļai. Visi izdevumā iekļautie brunči ir darināti un valkāti Latvijas teritorijā 19. un 20. gs., atsevišķi brunči datējami pat ar 19. gs. sākumu.
Latvijas Nacionālā vēstures muzejā no 2. februāra Brīvības bulvārī 32 būs skatāma pēdējā jaunā izstāde pagaidu telpās – Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561.–1795. g.). Tās sagatavošanā ar materiāliem piedalījušās 28 atmiņas institūcijas un privātpersonas no sešām valstīm – Lietuvas, Latvijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas un Ukrainas.
Jaunajā – 2024. gadā – Latvijas Nacionālais vēstures muzejs piedzīvos ilgi gaidītās pārmaiņas. Līdz maija beigām muzejs vēl darbosies pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32 (t.s. "Saktas mājā"), kuras pēc Rīgas pils ugunsgrēka 2013. gada jūnijā pielāgoja muzeja vajadzībām, bet rudenī plānota atgriešanās vēsturiskajā mājvietā Rīgas pilī ar saistošu pasākumu programmu, kam sekos jauno ekspozīciju iekārtošanas posms.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātnisko rakstu sērijā klajā laists jauns rakstu krājums Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām. Gandrīz 300 lappušu biezais izdevums tiks atvērts 14. decembrī plkst. 15.00, LNVM krātuvē Pulka ielā 8.
Oktobrī noslēgušies trīs šogad izsludinātie dizaina metu konkursi nolūkā iegūt mākslinieciski augstvērtīgu un mūsdienīgu dizaina risinājumu Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) ekspozīcijām Livonijas pilis, Sakrālā māksla un Rīgas pils vēsture, kā arī Latvijas vēstures pārskata izstādei Straumējot laiku. Visos trīs konkursos žūrijas vērtējumā labākos darbus bija iesniedzis SIA DJA, informēja muzeja pārstāvji.